Viņš mudināja gan ASV, gan citus sabiedrotos pieņemt vajadzīgos lēmumus un palielināt atbalstu Ukrainai. Tāpat Stoltenbergs izteica gandarījumu, ka jau divas trešdaļas alianses dalībvalstu tērē savai aizsardzībai vismaz 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Ukraiņiem netrūkst drosmes, viņiem trūkst munīcijas
Stoltenbergs norādīja, ka NATO valstis sniedz 99 procentus no visas militārās palīdzības Ukrainai. Ir piegādāta artilērija un munīcija, tanki un bruņutransportieri, patruļkuģi, pretgaisa aizsardzības iekārtas, helikopteri, droni un radari.
Un vairāki sabiedrotie piegādājuši arī tālas darbības raķetes – britu "Storm Shadow" un Francijas "SCALP", sabiedrotie piekrita nosūtīt arī "F-16" lidmašīnas.
Vācija gan joprojām vilcinās piegādāt Ukrainai "Taurus" raķetes, un Vācijas parlaments ceturtdien kārtējo reizi noraidīja attiecīgu rezolūciju.
Ukraiņiem netrūkst drosmes, viņiem trūkst munīcijas – tā prezentējot savu ikgadējo ziņojumu, sacīja Stoltenbergs. Līdz ar to viņš mudināja visas alianses dalībvalstis, it īpaši ASV, darīt vairāk, lai palīdzētu Ukrainai.
"Mums ir gan nepieciešamā jauda, gan ekonomikas lielums, lai nodrošinātu Ukrainai to, kas tai ir nepieciešams. Te ir jautājums par politisko gribu, par spēju pieņemt lēmumus un prioritizēt atbalstu Ukrainai," norādīja Stoltenbergs.
NATO valstis palielina ieguldījumus aizsardzībā
"Visiem sabiedrotajiem ir jārok dziļi savās noliktavās un jāpiegādā ātri – katra kavēšanās diena rada reālas sekas kaujas laukā Ukrainā.
Tātad šis ir kritisks brīdis, un būtu liela vēsturiska kļūda ļaut Putinam gūt virsroku," uzsvēra Stoltenbergs.
"Tādēļ mums ir vajadzīgi lēmumi par papildu investīcijām aizsardzības industrijā. Mums ir jānodrošina, ka mūsu valdībām ir līgumi ar aizsardzības industrijas uzņēmumiem, lai tie varētu pieņemt lēmumus par ražošanas jaudas palielināšanu. Tāpat mums ir vajadzīga arī vēlme no visiem sabiedrotajiem sniegt Ukrainai atbalstu, munīciju un visa veida militāro ekipējumu."
Stoltenbergs pauda gandarījumu, ka jau divas trešdaļas NATO dalībvalstu tērē savai aizsardzībai vismaz 2% no IKP. Stoltenberga dzimtā Norvēģija plāno sasniegt šo slieksni šogad.
Lielbritānijas aizsardzības ministrs izteicies, ka aizsardzībai jāatvēl 3% no kopprodukta un britiem vajadzētu pārskatīt arī rekrutēšanas kārtību, tai skaitā atcelt dažas medicīniskās prasības un atcelt aizliegumu karavīriem audzēt bārdas. Britu aizsardzības ministrs to sauc par "pāreju no pēckara uz pirmskara laiku", uzsverot, ka "mums jābūt daudz labāk sagatavotiem".
Eiropas aizsardzības industrija ir pārāk sadrumstalota
Runājot par Eiropas Savienības vēlmi spēlēt lielāku lomu aizsardzībā, NATO vadītājs sacīja, ka viņa organizācijai, nevis Eiropas Savienībai būtu jāveic kopīgie iepirkumi, jānosaka standarti un arī jāuzstāda valstīm militārie mērķi, proti, cik kuģu, lidmašīnu, raķešu tām vajadzētu.
Pretējā gadījumā sanāktu, ka divas organizācijas nāktu pie vienām un tām pašām Eiropas valstīm un mēģinātu uzstādīt savstarpēji pretrunīgus mērķus. Savukārt Eiropas Savienībai būtu jāpievēršas jautājumiem par industrijas sadrumstalotības mazināšanu.
"ASV ir daudz tanku, bet visi ir viena tipa. Eiropā ir mazāk tanku, bet tiem ir daudz un dažādi modeļi.
Tādēļ, protams, izmaksas uz vienu vienību palielinās un kļūst dārgi apmācīt, izglītot un ražot detaļas. Tas viss kļūst dārgāks, jo aizsardzības industrija ir krietni sadrumstalotāka. Tādēļ viss, ko Eiropas Savienība var darīt, lai mazinātu aizsardzības industrijas sadrumstalotību, nāk par labu NATO, un mēs to esam aicinājuši darīt."
Šis bija pēdējais Stoltenberga ikgadējais ziņojums NATO ģenerālsekretāra amatā. Tomēr joprojām nav skaidrs, kurš varētu kļūt par viņa pēcteci.
