Arvien vairāk valstu cenšas piegādāt humāno palīdzību izpostītajai Gazas joslai – arī Vācija apņēmusies to piegādāt pa gaisu, ASV būvēs piestātni kravu piegādei pa jūru, bet ANO ziņo – jau izdevies piegādāt pārtiku pa jaunu sauszemes ceļu.
Karš turpinās, un pagaidām nav jaušamas progresa vēsmas jautājumā par uguns pārtraukšanu. Sarunās jau vairākas nedēļas iesaistītas ne tikai Izraēla un "Hamās", bet arī Katara, Ēģipte un ASV.
"Hamās" pagājušajā nedēļā paziņoja, ka nevar notikt ieslodzīto apmaiņa, pirms nav panākts pastāvīgs pamiers un Izraēlas spēki nav pilnībā pametuši Gazas joslu. Kā "Pasaules Panorāmai" sacīja prestižās domnīcas "Chatham House" asociētais pētnieks Josi Mekelbergs – pagaidām abās pusēs nav manāma retorikas maiņa un neviens nav gatavs piekāpties būtiskajos jautājumos.
"Manuprāt, tā ir briesmīga traģēdija, ka ķīlnieki joprojām atrodas "Hamās" rokās. Ir pagājuši pieci mēneši, un puses nav spējušas panākt vienošanos par ķīlnieku apmaiņu pret ieslodzītajiem, humāno palīdzību un, iespējams, sešas nedēļas ilgu humāno pamieru. Tas nozīmē, ka cilvēku ciešanas turpinās," teica pētnieks.
Viņš arī norādīja – viena no sliktākajām lietām, ko darīt šādu sarunu procesā, ir noteikt konkrētus termiņus. Tie ir svarīgi, bet, ja tos neizdodas sasniegt, tad ko tālāk?
"Diemžēl uzskatu, ka ir daudz spēku, kas vienošanos redz kā būtisku, bet tikpat daudz ir tādu, kas uzskata, ka kara turpināšana kalpo viņu interesēm," atzina Mekelbergs.
Pētnieks arī pauda, ka, viņaprāt, Izraēlā ir daudzi, kuri uzskata – atbrīvot tūkstošiem ieslodzīto palestīniešu apmaiņā pret ķīlniekiem ir pārāk augsta cena.
"Cits jautājums ir – no "Hamās" viedokļa vienošanās faktiski viņiem piedāvā sešas nedēļas pamiera. Pēc tam viņiem jāatdod labākā kārts, kas viņiem ir. Bet kas notiek to sešu nedēļu beigās? Vai tas nozīmē, ka Izraēla var viņiem uzbrukt? Viņi meklē daudz ilgāku pamieru. Un samierināt šīs pretrunīgās intereses kļūst arvien grūtāk," sprieda Mekelbergs.
Tāpat Mekelbergs arī atgādināja, ka Izraēla apņēmusies iznīcināt "Hamās" – gan militāri, gan politiski.
"Lai padarītu "Hamās" politiski nenozīmīgus, palestīniešiem tā vietā jāpiedāvā kaut kas. Ja "Hamās" viņiem nes apspiešanu, karus un asinsizliešanu, tad piedāvāt jaunu politisko apvārsni – divu valstu risinājumu vienā vai otrā veidā. Politiskās tiesības, cilvēktiesības, pilsoniskās tiesības. "Hamās" tā vietā atnesa postu, iznīcību un nāvi Gazā, kas nerada šo cerību un šo politisko apvārsni, tāpēc dusmas vērsušās pret Izraēlu," uzskata pētnieks.
Pagājušās nedēļas uzrunā Kongresam par situāciju valstī ASV prezidents Džo Baidens paziņoja – ASV būvēs piestātni Gazas piekrastē, lai humāno palīdzību varētu piegādāt arī pa jūru, kā arī atklāti kritizēja Izraēlas premjerministru.
Kā norādīja Mekelbergs, šāda precedenta vēl nav bijis, taču aizvien trūkst ASV atbalsta ANO Drošības rezolūcijai par pamieru. Līdz šim to nav izdevies pieņemt, jo ASV tai uzlikušas veto.
"Ja Izraēla nolems ieiet Rafahā, ieejot tur tādā veidā, kas neaizsargā civiliedzīvotājus, tas būs pārbaudījums ASV un prezidenta Baidena pacietībai," uzsvēra pētnieks.
Tādā gadījumā arī paliek jautājums – vai ASV ierobežos vai pat apturēs ieroču piegādes Izraēlai.
Baidens iepriekš minējis, ka iebrukums Rafahā būtu sarkanā līnija, taču tas, visticamāk, nenozīmēs militārā atbalsta apturēšanu Izraēlai.
Vairākas Baidena administrācijai pietuvinātas amatpersonas sarunā ar britu raidsabiedrību BBC norādīja, ka ASV pieeja ir klaji pretrunīga – Izraēlas apbruņošana, vienlaikus neveiksmīgi mudinot to ļaut piegādāt vairāk humānās palīdzības Gazai pa sauszemi. Arī ASV plāns izbūvēt piestātni šādām piegādēm būs izaicinājumu pilns. Operācijā piedalīsies vairāk nekā tūktoš ASV karavīru, kaut Pentagons apgalvo, ka karavīri nespers kāju Gazā.
Tikmēr ASV izlūkdienestu kopiena gadskārtējā ziņojumā vērtē, ka Izraēlas premjerministra Benjamina Netanjahu līdera pozīcija patlaban apdraudēta.
"Neticība Netanjahu spējai valdīt ir padziļinājusies un paplašinājusies visā sabiedrībā. Tā bija augsta jau pirms kara, un mēs sagaidām lielus protestus, pieprasot viņa atkāpšanos un jaunas vēlēšanas. Ir iespējama cita, mērenāka valdība," prognozēja ASV izlūkdienesti ziņojumā, kurā novērtēti ikgadējie potenciālie draudi.
Nedēļas nogalē Telavivā notika protesta mītiņš, kur sanākušie pieprasīja tieši to – Netanjahu atkāpšanos un vispārējas vēlēšanas. Izraēlas premjerministrs arvien skaļāk kritizēts par reakciju uz 7. oktobra uzbrukumiem.
"Izraēlai bija tiesības atbildēt (uz "Hamās" uzbrukumu). Jautājums nav par to, vai viņiem bija tiesības vai ne, bet gan par to, kā un kādu mērķi tā noteica. Ja tā būtu reaģējusi ar vairāk ķirurģisku un klīnisku militāru operāciju, vēršoties tieši pret "Hamās", samazinot civiliedzīvotājiem nodarīto kaitējumu un neradot šo humāno katastrofu, es domāju, ka lielākā daļa pasaules būtu sapratusi Izraēlas reakciju," teica pētnieks.
Sabiedriskās aptaujas liecina, ka daudzi izraēlieši apšauba, vai apjomīgā militārā ofensīva bijis labākais veids, kā atgūt ķīlniekus. ASV izlūku ziņojumā vienlaikus norādīts, ka Izraēlas iedzīvotāji kopumā atbalsta "Hamās" iznīcināšanu.
"Pat ja tie nav 30 tūkstoši, ja tie ir 25 vai 22 tūkstoši. Tā joprojām ir liela katastrofa. Fakts, ka 85% iedzīvotāju, līdz pat 90%, ir pārvietoti, manuprāt, nav apšaubāms. Desmitiem tūkstoši cilvēku ir nogalināti, daudzi tūkstoši bērnu ir nogalināti. Kādudien uzzināsim, cik tieši, bet tomēr – mums visiem vajadzētu būt šokētiem par jebkuru nogalināšanu šādos apmēros," norādīja Mekelbergs.
"Uzskatu, ka ir ļoti svarīgi nenostāties vienā pusē – kā futbola mačā. Nav tā, ka tad jūs atbalstāt "Hamās". Domāju, ka šī ir arī viena no protestētāju kļūdām — nedomāju, ka "Hamās" ir pelnījuši jebkādu aizstāvību. Bet es domāju, ka Gazas iedzīvotāji gan – mums ir atbildība pret viņiem. Lielākajai daļai nav nekāda sakara ar kaujiniekiem Gazā," viņš piebilda.
