Zemes pilskalnu un aprakto ceļu virkni Ekvadorā pirms vairāk nekā divām desmitgadēm pirmo reizi pamanīja arheologs Stefans Rostēns. Taču tolaik viņš nebija pārliecināts par to, ko īsti atklājis.
Taču, pateicoties nesen veiktai apkaimes kartēšanai, izmantojot lāzeru sensoru tehnoloģiju, atklāts, ka teritorija ir daļa no blīvi apdzīvota apmetņu un savienojošo ceļu tīkla, kas bija "paslēpies" pašā Andu kalnu meža pakājē un pastāvēja aptuveni 1000 gadu, vēstīja ziņu aģentūra AP.
"Tā ir pazudusi pilsētu ieleja," teica Rostēns, kurš vada pētījumus Francijas Nacionālajā zinātniskās pētniecības centrā. "Tas ir neticami."
Ticams, ka cilvēki šīs ielejas apmetnes apdzīvoja laikā no aptuveni 500 gadiem pirms mūsu ēras līdz 300. gadam pirms mūsu ēras, kas ir aptuveni tas pats periods, kad Eiropā valdīja Romas impērija, secinājuši pētnieki.
Uz vairāk nekā 6000 pakalniem uzceltās dzīvojamās un ceremoniālās ēkas ieskauj lauksaimniecības platības ar meliorācijas kanāliem. Lielākie ceļi bija apmēram 10 metrus plati un stiepās 10 līdz 20 kilometru garumā.
Lai gan ir grūti aplēst iedzīvotāju skaitu, visticamāk, šajā vietā dzīvoja vismaz 10 000 iedzīvotāju un, iespējams, pat 15 000 vai 30 000 tās kulminācijas laikā, teica arheologs un pētījuma līdzautors Antuāns Dorisons.
Tikpat cilvēku šajā laikā esot dzīvojuši arī romiešu laikmeta Londonā, kas tolaik bija lielākā Lielbritānijas pilsēta.
"Tas liecina par ļoti blīvu apdzīvotību un ārkārtīgi sarežģītu sabiedrību," sacīja Floridas Universitātes arheologs Maikls Hekenbergers, kurš pētījumā gan nebija iesaistīts. "Attiecībā uz reģionu, tas ir patiešām unikāli, ņemot vērā to, cik sen tas ir bijis."
Savukārt Ekseteras Universitātes arheologs Hosē Iriarte pauda, ka ceļu un tūkstošiem zemes pilskalnu izbūvei būtu bijusi nepieciešama sarežģīta organizēta darba sistēma.
"Inki un maiji būvēja no akmens, bet Amazones iedzīvotājiem parasti nebija pieejami akmeņi – viņi būvēja no dubļiem. Tas joprojām ir milzīgs darba apjoms," sacīja Iriarte.
Amazoni bieži vien uzskata par teritoriju, kuras daba ir neskarta un kur dzīvo vien nelielas cilvēku grupas. Taču nesenie atklājumi ir parādījuši, cik sarežģīta ir cilvēces pagātne.
Nesen zinātnieki arī citviet Amazonē, tostarp Bolīvijā un Brazīlijā, atraduši liecības par attīstītām lietus mežu sabiedrībām, kas pastāvēja vēl pirms saskares ar Eiropu.
"Amazonē vienmēr ir bijusi neticama cilvēku un apmetņu daudzveidība, nevis tikai viens kopīgs dzīvesveids," sacīja Rostēns. "Mēs tikai tagad par to uzzinām vairāk."
