Taču daudzskaitlīgās nesaskaņas un atšķirīgās G20 valstu intereses to padara par ļoti sarežģītu diplomātisku uzdevumu, tāpēc samita rezultāts ir vairāk kompromisu, nekā izrāvienu.
Lai arī Rietumos lielākā uzmanība ir pievērsta karam Ukrainā, Indija, kas šajā konfliktā palikusi neitrāla, neļāva tam aizēnot citas samita tēmas.
Indijas spēks un ietekme pieaug
G20 samits Indijai bija gada notikums, kas diezin vai palicis kāda nepamanīts. G20 samita gaidās namatēva, Indijas premjera Narendra Modi seja bija redzama viscaur pilsētai, demonstrējot valsts ambīcijas kā uz paplātes.
Vairākas Modi ārvalstu vizītes vēl pirms samita liecināja – viņš vēlas Indiju, kas ilgstoši asociēta ar nabadzību, bet tagad kļuvusi par pasaules lielāko demokrātiju, pieteikt kā moderno lielvaru.
Ne bez iemesla, jo Indija ir apsteigusi savu sāncensi Ķīnu un kļuvusi par iedzīvotāju skaita ziņā lielāko valsti pasaulē.
Tā apsteigusi arī bijušo koloniālo lielvaru Lielbritāniju, kļūstot par piekto lielāko ekonomiku pasaulē. Un, kamēr Rietumi noveco, Indija var lepoties ar lielu populāciju darbspējīgā vecumā.
Šajā samitā Indijai bija iespēja uzspīdēt arī kā BRICS valstu un "globālo dienvidu" līderei, jo nedz Krievijas, nedz Ķīnas prezidents samitā nepiedalījās, savā vietā nosūtot zemāk stāvošus pārstāvjus.
Pekina nekādus paskaidrojumus nesniedza, savukārt Krievijas diktators Vladimirs Putins neriskē ceļot laikā, kad Starptautiskā Krimināltiesa izdevusi viņa aresta orderi.
Indija kā Rietumu sabiedrotā Ķīnas ierobežošanai
"Indijas G20 prezidentūra sakrīt ar Ņūdeli vēlmi sevi pieteikt kā nozīmīgu varu starptautiskajā sistēmā. Indiešu mentalitātē šāda vēlme vienmēr ir bijusi. Bet šis ir tam nozīmīgs laiks, jo valsts daudzējādā ziņā kļūst arvien ietekmīgāka – gan militāri, gan ekonomiski, bet arī palielinot savu ģeopolitisko ietekmi uz starptautiskās skatuves," skaidro Indijas Strateģiskās un aizsardzības pētniecības padomes dibinātājs Hepimons Džeikobs.
Ģeopolitiski Indijai nākas meklēt līdzsvaru – tā aizvien iepērk naftu un ieročus no Aukstā kara laika sabiedrotās Krievijas, vienlaikus veido arvien siltākas attiecības ar ASV, bet turpina konkurēt ar Ķīnu.
Neskatoties uz Indijas vilcināšanos tieši nosodīt Maskavu, Rietumi cenšas uzturēt ciešas attiecības ar Indiju, lai iegrožotu Ķīnas pieaugošās ambīcijas.
Tiekoties ar ietekmīgāko samita viesi, ASV prezidentu Džo Baidenu, Modi arī vienojās par to, ka Indijai vajadzētu kļūt par ANO Drošības padomes pastāvīgo locekli.
Jaunattīstības valstīm karš Ukrainā nav galvenā problēma
Vienlaikus uz Indiju ar lielām cerībām raugās arī jaunattīstības valstis. Tāpēc Indija samitā centusies pievērst uzmanību tādām problēmām kā pārtikas un energoresursu trūkumam, pieaugošajai inflācijai, parādiem un klimata pārmaiņām.
Kā norāda eksperti – jaunattīstības valstīm, kas cīnās ar nabadzību, iekšējiem konfliktiem un ekstremāliem laikapstākļiem, Ukrainas kara problēma šķiet ļoti tāla.
"Globālo dienvidu valstis cenšas globālajiem ziemeļiem un rietumvalstīm pateikt – ei, arī mūsu problēmām jātiek uzklausītām. Un daudzām no šīm valstīm Ukrainas karš nav galvenā problēma," secina Džeikobs.
Citi uzskata, ka tieši Indijas neitrālā pozīcija Ukrainas jautājumā varētu palīdzēt tās diplomātiskajos centienos. Taču Ukrainai šī samita gala deklarācija salīdzinājumā ar pērn Bali panākto ir kā solis atpakaļ. Tajā nosodīta teritoriju iegūšana ar spēku, bet Krievijas vārds dokumentā izpaliek.
Indijai citas cīņas izrādījās svarīgākas. Jau pirms samita Modi teica, ka neļaus karam aizēnot visas pārējās problēmas. Ukraina, kas nebija ielūgta uz šo samitu, par tā rezultātu izteikusies – tajā nav nekā, ar ko lepoties.
