Šāda izvēle jau bija gaidāma pēc tam, kad aprīlī Franču Polinēzijas likumdošanas sapulces vēlēšanās uzvarēja neatkarības piekritēji, iegūstot kontroli pār parlamentu un bruģējot ceļu iespējamam referendumam par šīs teritorijas statusu.
Brotersons tika ievēlēts ar 38 no 57 deputātu balsīm. Līdzšinējais vadītājs Eduārs Fričs, kurš atbalsta autonomiju Francijas Republikas sastāvā, saņēma 16 balsis.
Aprīlī notikušo vēlēšanu rezultāti ļaus neatkarības piekritējiem mudināt Franciju uz sarunām par referendumu, kurā tiktu nobalsots par teritorijas turpmāko statusu.
Francijas iekšlietu ministrs Žeralds Darmanēns, kura pārziņā ir aizjūras teritorijas, ir atzinis, ka polinēzieši "balsoja par pārmaiņām".
Šis rezultāts ir trieciens Francijas prezidenta Emanuela Makrona administrācijai, kas tiecas parādīt Franciju kā Klusā okeāna lielvaru, pateicoties tās stratēģiski svarīgajām aizjūras teritorijām.
Brotesons savā runā pēc ievēlēšanas apliecināja Francijai savu "cieņu", kā arī aicināja iedzīvotājus "nebaidīties no neatkarības", kura "nekad netiks uzspiesta".
Viņš arī sacīja, ka cer uz referenduma sarīkošanu par Franču Polinēzijas pašnoteikšanos "10 līdz 15 gadu laikā".
Francija līdz šim ir atteikusies atļaut šāda referenduma rīkošanu Franču Polinēzijā, kurā dzīvo 280 000 cilvēku.
Citā Francijas Klusā okeāna teritorijā Jaunkaledonijā ir vairākkārt notikuši referendumi, kuros tika noraidīta iespējama tās neatkarība.
