ĪSUMĀ:
- Pret žurnālistiem aizliegts izmantot spiegprogrammatūru, izņemot īpašus gadījumus.
- Visu mediju pienākums būs atklāt informāciju par to īpašniekiem.
- Paredzēts stiprināt sabiedrisko mediju redakcionālo neatkarību.
- Ļoti lielas tiešsaistes platformas nedrīkstēs patvaļīgi ierobežot preses brīvību.
Jauno tiesību aktu pieņēma, 464 deputātiem balsojot "par", 92 deputāti balsoja "pret" un 65 atturējās.
Saskaņā ar jauno likumu ES dalībvalstīm būs jāaizsargā mediju neatkarība, turklāt būs aizliegta visu veidu iejaukšanās redakcionālos lēmumos.
Jāveicina sabiedrisko mediju redakcionālā neatkarība
Valsts iestādēm būs aizliegts piespiest žurnālistus un redaktorus atklāt informācijas avotus. Tās nedrīkstēs izmantot tādas metodes kā aizturēšanu, sankcijas, biroju kratīšanu vai agresīvu novērošanas programmu uzstādīšanu uz žurnālistu vai redaktoru elektroniskajām ierīcēm.
EP šajā tiesību aktā ir paredzējis vairākas ar drošību saistītas situācijas, kad būs atļauts izmantot spiegprogrammatūru. Tādi gan būs tikai atsevišķi gadījumi un tikai tad, ja to būs atļāvusi tiesu iestāde, kas izmeklē smagu noziegumu, par kuru piespriežama brīvības atņemšana.
Arī šādos gadījumos iesaistītās personas par notikušo novērošanu būs jāinformē, un varēs to apstrīdēt tiesā.
Lai novērstu to, ka sabiedriskos medijus izmanto politiskos nolūkos, mediju vadītāju un valdes locekļu atlases procedūrai jābūt pārredzamai un nediskriminējošai, turklāt viņi jāieceļ amatā uz pietiekami ilgu laiku.
Nebūs iespējams viņus atlaist pirms līguma darbības beigām, izņemot gadījumus, kad viņi vairs neatbilst profesionālajiem kritērijiem.
Sabiedriskie mediji būs jāfinansē, izmantojot pārredzamas un objektīvas procedūras, turklāt finansējumam jābūt ilgtspējīgam un paredzamam.
Nepieciešama godīga valsts finansējuma sadale
Lai sabiedrība būtu lietas kursā par to, kurš medijus kontrolē un kādas intereses var ietekmēt to saturu, visiem ziņu un aktuālo notikumu medijiem – neatkarīgi no izmēra – būs valsts datubāzē jāpublicē informācija par to īpašniekiem. Būs arī jānorāda, vai šie mediji tieši vai netieši pieder valstij.
Medijiem būs jāsniedz informācija par līdzekļiem, ko tie saņem no valsts, arī par atbalstu no valstīm ārpus ES.
Valsts līdzekļi medijiem vai tiešsaistes platformām būs jāpiešķir, piemērojot publiskus, samērīgus un nediskriminējošus kritērijus. Informācija par valsts izdevumiem reklāmai būs publiska, arī informācija par kopējo ikgadējo summu un finansējumu katram medijam.
Mediju brīvības aizsardzība no lielām platformām
EP deputāti aktā iekļāva arī mehānismu, kas palīdzēs novērst, ka lielās tiešsaistes platformas, tādas kā "Facebook", "X" (agrākais "Twitter") vai "Instagram", patvaļīgi ierobežo vai izdzēš neatkarīgu mediju saturu.
Platformām vispirms būs jānošķir neatkarīgi mediji no avotiem, kas nav neatkarīgi. Ja platforma vēlēsies dzēst vai ierobežot mediju saturu, tie vispirms būs par to jāinformē, dodot tiem 24 stundas laika, lai reaģētu uz šo informāciju.
Tikai pēc tam, kad mediji ir atbildējuši (vai uz brīdinājumu nav reaģējuši), platforma varēs dzēst vai ierobežot saturu, ja tas joprojām neatbildīs platformas nosacījumiem.
Mediji varēs vērsties strīdu izšķiršanas iestādēs un pieprasīt atzinumu no Eiropas Mediju pakalpojumu padomes – jaunas ES valsts regulatoru padomes, kas tiks izveidota ar Eiropas Mediju brīvības aktu.
"Plašsaziņas līdzekļu plurālismam ir ārkārtīgi liela nozīme demokrātijas funkcionēšanā," plenārsēdes debatēs sacīja ziņotāja, EP deputāte Sabīne Ferhaiena.
"Preses brīvība ir apdraudēta visā pasaulē, tostarp Eiropā: slepkavība Maltā, draudi preses brīvībai Ungārijā un daudzi citi piemēri to skaidri pierāda.
Eiropas Mediju brīvības akts ir mūsu atbilde uz šiem draudiem un pavērsiena punkts Eiropas likumdošanā. Šis tiesību akts novērtē un aizsargā mediju dubulto lomu – kā uzņēmumiem un kā demokrātijas sargiem," uzsvēra Ferhaiena.
