Vācijā apsūdz 27 cilvēkus par plāniem gāzt Vācijas demokrātisko iekārtu

Vācijas federālie prokurori otrdien paziņoja, ka pagājušajā gadā aizturētajiem 27 aizdomās turētajiem galēji labējās "Reiha pilsoņu" grupas dalībniekiem izvirzītas apsūdzības par līdzdalību sazvērestībā, kuras mērķis bija uzbrukt Bundestāgam un gāzt valdību.

Līdz šim apsūdzības izvirzītas 26 cilvēkiem par dalību Frankfurtes aristokrāta un uzņēmēja prinča Heinriha XIII Reusa valsts mērogā izveidotajā ekstrēmistu tīklā.

"Apsūdzētie tiek turēti aizdomās par dalību teroristu organizācijā, kā arī par nodevības pret valsti organizēšanu," paziņojumā par tā dēvētā "Reichsbürger" ("Reiha pilsoņi") locekļiem sacīja prokurori.

Šajā kustībā ietilpst gan neonacisti, gan arī sazvērestības teoriju piekritēji un ieroču entuziasti, kas noraida mūsdienu Vācijas republikas leģitimitāti. "Reiha pilsoņi" uzskata, ka pirms Pirmā pasaules kara pastāvējušais Vācijas Reihs jeb impērija turpinās pastāvēt monarhijas apstākļos.

Grupējuma pārstāvji pēc plānotā apvērsuma par jauno Vācijas līderi plānoja iecelt Heinrihu XIII Reusu, kurš pēcāk arī nonāca uz apsūdzēto sola.  

Prokurori ziņoja, ka viņš esot centies sazināties ar Krievijas amatpersonām, lai apspriestu Vācijas "jauno valsts iekārtu" pēc apvērsuma. Pagaidām gan nekas neliecina, ka Krievijas amatpersonas uz viņa aicinājumiem būtu atsaukušās.

Apsūdzēto vidū bijusi arī kāda Krievijas pilsone Vitālija B., kuras uzdevums esot bijis uzturēt kontaktus ar Krievijas varas pārstāvjiem. Tāpat apsūdzības izvirzītas galēji labējās partijas "Alternatīva Vācijai" (vācu: Alternative für Deutschland, AfD) parlamenta deputātei un tiesnesei  Birgitai Malsackai-Vinkemanei.

Prokurori norādīja, ka bijušo deputāti grupa bija izraudzījusies, lai pēc plānotā apvērsuma viņa ieņemtu tieslietu ministra amatu.

Citi aizdomās turētie ir daļa esošo un bijušo Vācijas armijas karavīru, tostarp arī kāds īpašo spēku karavīrs.

Ņemot vērā organizācijas lielumu un plānotā apvērsuma sarežģītību, aizdomās turēto tiesāšanu pārņems trīs augstākas reģionālās tiesas Frankfurtē, Minhenē un Štutgartē.

Apsūdzētie tika notverti reidos visā Vācijā pagājušā gada decembrī, un ziņas par viņu plānoto apvērsumu izraisīja karstas iekšzemes debates par to, kā iegrožot valstī arvien pieaugošo galēji labējo grupējumu darbību.

Grupa esot organizējusi "padomi", kas pēc puča pārņemtu valsts vadību, kā arī izveidotu jaunu Vācijas armiju, toreiz paziņoja galvenais federālais prokurors Pēters Franks.

Franks sacīja, ka daži "teroristiskās organizācijas" locekļi plānoja izmantot spēku, lai iekļūtu Vācijas Bundestāgā, un ka grupas sagatavošanās darbi "jau bija sasnieguši progresu".

Pērn rīta agrumā notikušajos reidos pret grupējumu piedalījās aptuveni 3000 policistu, tostarp elitārās pretterorisma vienības, kas pārmeklēja vairāk nekā 130 īpašumus, un Vācijas plašsaziņas līdzekļi to raksturoja kā vienu no lielākajām policijas akcijām pret ekstrēmistiem valstī līdz šim.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti