Ziņu aģentūra AP izanalizējusi līdz šim Ziemeļkorejas medijos publicētās fotogrāfijas, kā arī abu valstu amatpersonu paziņojumus un prognozē, ka, visticamāk, Čenuns lūgs Krievijai ekonomisko palīdzību un militārās tehnoloģijas apmaiņā pret munīciju, ko Krievija izmantos tās uzsāktajā karā pret Ukrainu.
ĪSUMĀ:
- Otrdienas agrā rītā Ziemeļkorejas diktatora bruņuvilciens šķērsojis Krievijas robežu.
- Kopā ar Kimu Čenunu uz Krieviju devušās arī vairākas augsta ranga valdības un miltāro spēku amatpersonas.
- Vladimirs Putins ar Ziemeļkorejas diktatoru, iespējams, tiksies kosmodromā "Vostočnij".
- Krievija apmaiņā pret ekonomisku un humānu palīdzību Ziemeļkorejai varētu pieprasīt munīciju karam Ukrainā.
- Ziemeļkorejā kopš Covid-19 pandēmijas nopietni trūkst pirmās vajadzības preču – pārtikas un medikamentu.
- Rietumi draud ar sankcijām, kas tiks piemērotas gadījumā, ja abas valstis vienosies par turpmāku sadarbību. Sankcijas, visticamāk, skars tieši Krieviju.
Slavenais Ziemeļkorejas diktatora bruņuvilciens agrā otrdienas rītā šķērsojis Krievijas robežu, vēstīja Dienvidkorejas militārais dienests. Olīvzaļo vilcienu ar zeltītu svītru uz sāniem Kims ir izmantojis daudzos ārzemju braucienos. Diktatora rīcībā esot vairāki gandrīz identiski īpaši vilcieni, kas izgatavoti rūpnīcā Phenjanā – tas ir aprīkots ar uzbrukuma ieročiem un helikopteru, lai avārijas gadījumā varētu aizbēgt, bet lielā svara dēļ vilciena maksimālais ātrums ir aptuveni 60 kilometri stundā.
Par Čenuna ierašanos otrdien ziņoja arī Krievijas prezidenta Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs, precizējot, ka vilciens agrā rītā šķērsojis Razdoļnajas upi uz ziemeļiem no Vladivostokas.
Kopā ar Čenunu uz Krieviju devušies Ziemeļkorejas valdošās partijas, valdības un armijas pārstāvji. Medijiem izdevies identificēt Ziemeļkorejas medijos publicēto amatpersonu fotogrāfijas, tā izsakot precīzākus minējumus par to, kas tikšanās laikā tiks apspriests.
Krievijā, visticamāk, ieradies valsts valdošās partijas pārstāvis Tčo Ču Rjans. Viņš atbild par valsts munīcijas politiku un vēl nesen kopā Čenunu apmeklēja rūpnīcas, kurās Ziemeļkoreja ražo artilērijas šāviņus un raķetes, norādīja avoti Dienvidkorejas Apvienošanās ministrijā.
Ziemeļkorejas rīcībā, iespējams, ir desmitiem miljonu artilērijas lādiņu un raķešu, kas ir ražoti pēc padomju paraugiem. Šāda munīcija varētu sniegt milzīgu atbalstu Krievijas armijai Ukrainā, vērtēja analītiķi.
Noskaidrots, ka uz Vladivostoku devies arī Ziemeļkorejas Kosmosa zinātnes un tehnoloģiju komitejas priekšsēdētājs Peka Te Sons un Jūras kara flotes admirālis Kims Majuns Šji.
Abu pārstāvētās nozares ir ieinteresētas iegādāties spiegu satelītus un zemūdenes, kas var izšaut ballistiskās raķetes un kuras var aprīkot ar kodolieročiem.
Eksperti uzskata, ka Ziemeļkoreja bez ārējās palīdzības nespēj piekļūt šīm tehnoloģijām, taču nav arī skaidrs, vai Krievija piekritīs ar tām dalīties.
"Krievija karā pret Ukrainu izlietojusi lielu daudzumu savu munīcijas krājumu un tie ir jāatjauno. To Krievija varētu vēlēties no Ziemeļkorejas, kā arī citus ieročus, piemēram prettanku raķetes. Savukārt Krievija Ziemeļkorejai varētu sniegt pārtikas, enerģētisko palīdzību. Tā vēlas arī militārās tehnoloģijas, bet visdrīzāk Krievija, vismaz publiski, no tā atturēsies," spriež politikas analītiķis Džeimss Brauns.
Otrdien no Phenjanas uz Vladivostoku izlidojusi lidmašīna "Air Koryo Antonov An-148", liecina FlightRadar24.com iegūtie dati. Ziņu aģentūra AP vērtēja, ka ar šo reisu ostas pilsētā, iespējams, ieradies Ziemeļkorejas delegācijas palīgpersonāls.
Kims Čenuns varētu censties arī nodrošināt savai valstij tik ļoti nepieciešamās enerģijas un pārtikas piegādes, vērtēja analītiķi.
Krievijas ārlietu ministra vietnieks Andrejs Rudenko iepriekš vēstīja, ka Krievija ar Ziemeļkorejas delegāciju varētu apspriest humānās palīdzības jautājumus. Covid-19 pandēmijas dēļ Ziemeļkoreja saskaras ar nopietnu pirmās nepieciešamības preču trūkumu – sākot ar pārtiku un beidzot ar zālēm.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins Vladivistokā ieradās jau pirmdien, lai tur piedalītos starptautiskā forumā, kas norisināsies līdz trešdienai, ziņoja Krievijas ziņu aģentūra TASS.
Kremļa preses sekretārs Peskovs sacīja, ka Putins un Čenuns tiksies pēc Vladivostokas foruma, taču precīza tikšanās vieta un laiks pagaidām nav zināms.
Kremlis pirmdien minēja, ka abu valstu līderu tikšanās notiks nākamo dienu laikā. Ir ziņas, ka Putins un Kims varētu tikties kosmodromā "Vostočnij".
Tā apmeklējumu ir apstiprinājis Putins. Krievijas propagandas mediji par vizīti stāsta, tomēr lielāka uzmanība pagaidām pievērsta Vladivostokā notiekošajam Austrumu ekonomikas forumam, kurā piedalās Putins. Tikmēr Vladivostokas iedzīvotāji žurnālistiem norādīja, ka īpaši nesekojot šai vizītei, neko daudz par tās norisi un pašu Ziemeļkoreju nezinot.
Pēc gadu desmitiem ilgušām sarežģītām attiecībām Krievija un Ziemeļkoreja ir satuvinājušās kopš Kremļa pērn uzsāktā pilna apmēra iebrukuma Ukrainā. Saikni pastiprinājusi Putina vajadzība pēc militārām piegādēm okupācijas spēkiem frontē un Ziemeļkorejas līdera centieni izkļūt no diplomātiskās izolācijas, stiprinot attiecības ar Krieviju un Ķīnu.
Dienvidkorejas Ārlietu ministrijas preses pārstāvis sacīja, ka Seula uztur sakarus ar Maskavu un cieši uzrauga Kima vizīti Krievijā.
"Neviena ANO dalībvalsts nedrīkst pārkāpt ANO Drošības padomes noteiktās sankcijas pret Ziemeļkoreju, iesaistoties nelikumīgā ieroču tirdzniecībā. Tāpat noteikti nedrīkst iesaistīties militārā sadarbībā ar Ziemeļkoreju, kas grauj mieru un stabilitāti starptautiskajā sabiedrībā," medijiem pauda Dienvidkorejas Ārlietu ministrijas preses pārstāvis Lims Sū-so.
Vladivostokā notiekošajam uzmanīgi sekos arī ASV.
Valsts departamenta preses pārstāvis Metjū Millers norādīja – Vašingtona abas valstis ir brīdinājusi, ka jebkāda Ziemeļkorejas ieroču nodošana Krievijai ir vairāku ANO Drošības padomes rezolūciju pārkāpums un, ja abas valstis vienosies par šādu darījumu, ASV nevilcināsies noteikt jaunas sankcijas.
"Nav labāka apliecinājuma tam, ka Krevijas plāni kaujas laukā ir izgāzušies, kā tas, ka Putinam jālūdz Kimam pēc militāras palīdzības," secina Millers.
"Mēs cieši vērosim šīs tikšanās rezultātu un gribam abām valstīm atgādināt, ka jebkādu ieroču piegādes starp valstīm būtu ANO sankciju pārkāpums."
Tikmēr Japānas valdības galvenais sekretārs Hirokazu Matsuno žurnālistiem sacīja, ka Tokija ar bažām seko līdzi Čenuna vizītei Krievijā un ir satraukta par ietekmi, ko tā varētu atstāt uz Krievijas iebrukumu Ukrainā.
Abu valstu līderu vizīte ir ļoti racionāla, tā Latvijas Radio (LR1) raidījumā "Pusdiena" vērtēja Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskā pētniecības centra pētnieks Sandis Šrāders. Abas valstis šobrīd ir politiski izolētas, un tām vairs nav daudz sabiedroto, pie kuriem vērsties pēc palīdzības.
Viens no Ziemeļkorejas galvenajiem mērķiem varētu būt piekļuve militārajām tehnoloģijām, vērtēja pētnieks:
"Ziemeļkoreja vienmēr ir centusies attīstīt savu kodolprogrammu militārajām vajadzībām – tas ir šīs valsts režīma izdzīvošanas pamats. Lai arī Ziemeļkoreja iepriekš ir minējusi, ka ir attīstījusi starpkontinentālās raķetes, tādējādi padarot iespējamu uzbrukumu arī ASV, tas ir dziļi apšaubāmi, jo Ziemeļkoreja starptautiskajā izolācijā ir tehnoloģiski ļoti atpalikusi valsts."
Ja abas valstis vienosies par sadarbību, tas Ziemeļkoreju un Krieviju novedīs vēl nepatīkamākā situācijā. Ņemot vērā, ka Ziemeļkoreja jau ir viena no visizolētākajām valstīm pasaulē, jaunas Rietumu sankcijas drīzāk tiks piemērotas Krievijai.
"Tas varētu pasliktināt Krievijas ekonomisko situāciju, kas jau tagad ir nožēlojama. Saruktu arī Krievijas starptautiskās valūtas rezerves, uz ko šajā tikšanās reizē cer Ziemeļkoreja – nauda un pārtika, tas ir tas, kā Ziemeļkorejā pašlaik trūkst," sacīja Šrāders.
Pētnieks arī piebilda, ka viena no ASV pretdarbībām šādai sadarbībai varētu būt vēršanās pret Ķīnu:
"Ķīna ir vienīgā valsts, kas ir noslēgusi aizsardzības līgumu un devusi garantijas Ziemeļkorejai. Es domāju, ka tas Rietumu demokrātijai ir liels ierocis – ka ASV ir spējīga ietekmēt Ķīnu, bet Ķīna – Ziemeļkoreju."
Tāpat Šrāders atzinīgi vērtēja to, ka iespējamais Rietumu sankciju plāns pagaidām nav publiski izpausts, jo tas varētu ļaut Ziemeļkorejai racionāli izsvērt potenciālos ieguvumus un zaudējumus gadījumā, ja abu valstu līderi tomēr vienosies par sadarbību.
Zīmīgi, ka Kims iepriekš bijis Krievijā tikai vienreiz, kad viņš 2019. gada aprīlī apmeklēja Vladivostoku. Arī toreiz viņš brauca ar savu bruņuvilcienu. Toreiz sarunas ar Putinu fokusējās uz Ziemeļkorejas kodolprogrammu un ekonomiskās sadarbības pastiprināšanu, bet šīm sarunām nebija konkrētu rezultātu.
KONTEKSTS:
ASV janvārī paziņoja, ka Ziemeļkoreja piegādājusi raķetes Krievijas algotņu grupējumam "Vagner". Phenjana šo informāciju noliedza.
Vašingtona martā sacīja, ka gūti pierādījumi, ka Maskava vēlējās apmaiņa pret pārtiku iegūt ieročus no Ziemeļkorejas, lai izmantotu tos Ukrainā.
