Lai gan Ziemeļkorejas resursi ir ierobežoti, šajā karā svarīgs ir apjoms – nevajag jaunākās tehnoloģijas, pietiek ar gana daudz lādiņiem, lai Krievija varētu turpināt karot, Latvijas Radio raidierakstā "Drošinātājs" vērtēja Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāja un drošības politikas pētniece Kristīne Bērziņa.
Izstumto tikšanās
Nupat notikusi Krievijas vadoņa Vladimira Putina un Ziemeļkorejas līdera Kima Čenuna tikšanās.
"Kimam iespēja izbraukt no Ziemeļkorejas ar savu īpašo vilcienu uz kādu slepenu tikšanās vietu Krievijā, pirmkārt, ir ļoti interesanta. Ir sarkanais paklājs, un viņu uzņem tāpat kā uzņemtu jebkuru citu lielvalsts līderi, viņš tiek cienīts Krievijā šobrīd. Reti kura cita valsts pasaulē tik ļoti lielu cieņu un interesi izrāda par Ziemeļkoreju. Tas pats par sevi ir jaunums un kaut kas ļoti svarīgs. Ja normalizējas Krievijas attieksme pret Ziemeļkoreju, iespējams, normalizēsies arī citu valstu attieksme," skaidroja Bērziņa.
Arī Krievijai šīs attiecības ir ļoti izdevīgas, jo liecina par to, kā tā spēj satricināt globālo sistēmu. Tas ir Krievijas mērķis jau kopš kara sākuma – darīt to, ko nedrīkst, darīt tā, kā nav pieņemts. Šobrīd tas nozīmē uzturēt saikni ar Ziemeļkoreju.
"Bažas ir arī par ieročiem, par munīciju, kādu Ziemeļkoreja varētu palīdzēt Krievijai nodrošināt. Ziemeļkorejā viss kaut kas trūkst, bet militārā jauda tur ir. Ziemeļkorejas palīdzība Krievijai varētu ļaut ilgāk cīnīties Ukrainā, tas Ukrainai visnotaļ nāktu par sliktu," atzina Bērziņa.
Jo ilgāk Krievija ir spējīga kaut ko spridzināt un šaut Ukrainā, jo ilgāk Krievija vēlēsies turpināt karu.
"Bažas ir gan par simbolisko, gan faktisko atbalstu, un tur ir runa varbūt nevis par bezpilota lidmašīnām un ko tamlīdzīgu, bet par to, ka šajā karā ļoti svarīgs ir tieši apjoms, cik daudz var katru dienu izšaut, cik daudz var katru dienu spridzināt. Jo vairāk Krievija spēj šaut, jo vairāk Ukrainai jāšauj pretī, jo vairāk visiem sabiedrotajiem jāsagādā un jāražo. Pat šaujampulveris ir būtisks. Nevajag jaunākās lidmašīnas un glaunākās tehnoloģijas, jebkāda palīdzība un jebkas, kas sprāgst, var būt nozīmīgs šajā karā," skaidroja Bērziņa.
Mācības apdraudētākajās jūrās
Šobrīd notiek plašas NATO militārās mācības gan Latvijā, gan Baltijas jūrā, gan Melnajā jūrā. Turklāt Melnajā jūrā notiek arī savstarpējas ASV un Ukrainas militārās mācības, kurās iesaistās arī apkārt Melnajai jūrai esošās valstis, izņemot Gruziju un, protams, Krieviju.
"Mācības ir ārkārtīgi svarīgas un nepieciešamas mūsu reģionam un drošībai. Par mācībām bija skaidri rakstīts Viļņas NATO samita deklarācijā, cik ļoti nepieciešami būs tagad visām NATO dalībvalstīm kopā trenēties un izspēlēt scenārijus, kā mūsu reģionu un kā visu NATO teritoriju pasargāt no uzbrukuma, piemēram, no Krievijas," norādīja Bērziņa.
Ekspertes Kristīnes Bērziņas rubrika raidierakstā "Drošinātājs"
Drošības politikas eksperte, Māršala fonda pētniece Vašingtonā Kristīne Bērziņa Latvijas Radio raidierakstā "Drošinātājs" ik nedēļu saistībā ar karu Ukrainā izcels gan svarīgākos nedēļas notikumus pasaules un Latvijas kontekstā, gan to, kas varbūt informācijas gūzmā paslīdējis garām, kā arī sniegs komentāru, kāpēc tie ir svarīgi un kādu ietekmi varētu izraisīt.
Šobrīd Baltijas jūrā notiek mācības 3200 jūrniekiem uz 30 kuģiem no 14 valstīm. Tās ir vērienīgas mācības, kurās izspēlē blokāžu un citus jautājumus, kas varētu būt aktuāli kara gadījumā.
"Ja ir runa par to, kādēļ? Tad jau ir izskanējuši paskaidrojumi no virsniekiem, kāpēc tieši Baltijas jūrā un kāpēc tik pamatīgi. Ir atsauces uz Suvalku koridoru, uz to nelielo zemes gabaliņu, kas savieno Lietuvu un Poliju. Ja nu gadījumā to pārrautu, būtu ārkārtīgi nepieciešami NATO jūras spēkiem turpināt atbalstīt Baltijas valstis no jūras," skaidroja Bērziņa.
Šīs mācības Baltijas jūrā vada Vācija, taču tajās piedalās tuvākas un tālākas sabiedrotās valstis, piemēram, Kanāda un Francija.
"Ir prieks redzēt, kādu signālu tas parāda Maskavai, ka nevajag domāt, ka NATO kaut kādā ziņā ir aizmigusi. NATO aktīvi trenējas un ir kaujas gatavībā, ja nu kaut kas nāktu no Krievijas puses.
Paralēli notiek mācības arī Melnajā jūrā, jo NATO apdraudētākās jūras ir tieši Baltijas jūra un Melnā jūra. Tajās mācībās piedalās arī Ukraina, kas ir ārkārtīgi būtiski, kā arī ASV, Lielbritānija, Bulgārija, Turcija un citas NATO valstis no reģiona," stāstīja Bērziņa.
Drošības politikas eksperte atzina – tas, ka NATO spēj vienlaicīgi rīkot militārās mācības abās jūrās, ir visai iespaidīgi.
Briti spēj būt pārgalvīgi
Tikmēr britu gaisa spēki paziņojuši, ka Melnajā jūrā sāks arī patrulēt, lai gādātu par Ukrainas graudu kuģu drošību. Tas ir ļoti nopietns mājiens Krievijai, kura norādījusi, ka nu jau arī Ukrainas labības kuģi tiks uzskatīti par militāriem mērķiem.
"Lielbritānija pēdējā pusotra gada laikā ir izrādījusi lielu atbalstu Ukrainai, savā ziņā pat ambiciozāku vai drošāku atbalstu nekā citas sabiedrotās valstis. Britiem varbūt nav tik daudz, ko dot, cik ASV, bet briti ir ļoti spējīgi un var rādīt piemēru citiem, kā palīdzēt Ukrainai. Citi pēc tam arī seko. Kad bija runa par tankiem, piemēram, briti bija ļoti nozīmīgi un rādīja piemēru," vērtēja Bērziņa.
Arī šajā gadījumā Lielbritānija, vismaz cik publiskajā telpā šobrīd zināms, ir ar mieru palīdzēt uzraudzīt graudu pārvadājumus.
"Bet tā nav garantija visiem kuģiem, tā nav garantija, ka graudu pārvadājumi varētu turpināties. Tā ir iesaiste, bet šajā jautājumā pastāv arī eskalācijas risks, kādēļ, iespējams, citas valstis nevēlas piedalīties šāda veida gaisa telpas nodrošināšanā. Kopš pagājušā gada februāra jau ir bijuši gadījumi, kad Krievija ļoti agresīvi uzvedas, pat notriec bezpilota NATO lidmašīnas. Līdz ar to citām valstīm ir daudz piesardzīgāka pieeja nekā Lielbritānijai," skaidroja Bērziņa.
Drošības politikas eksperte vērtēja, ka tā drīzāk no Lielbritānijas puses varētu būt neliela taustīšanās – cik daudz drīkst palīdzēt, ko drīkst darīt gaisā virs jūras.
"Nav pavisam skaidrs, ko drīkst kurā momentā un ko nedrīkst, un kāda būs Krievijas reakcija, bet baidīties no kādas pārmērīgas reakcijas arī nav ne Ukrainas, ne NATO interesēs. Lielbritānija šajā brīdī uzvedas nedaudz varbūt pārgalvīgāk, bet, iespējams, arī pareizāk," secināja Bērziņa.
