Kopīgajā iepirkumā jābūt iesaistītām vismaz trim Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, un tam jābūt atvērtam arī Eiropas Ekonomiskās zonas valstīm, kas ir Eiropas brīvās tirdzniecības asociācijas locekles (Šveice, Norvēģija, Islande un Lihtenšteina).
Vismaz divām trešdaļām iepirkuma vērtības jābūt no ES ražotājiem
Līgumslēdzējiem un apakšuzņēmējiem jābūt reģistrētiem ES vai asociētā valstī, un tie nedrīkst būt pakļauti neasociētai trešai valstij vai struktūrai, kas tajā atrodas.
Vismaz 65% no paredzamās galaprodukta vērtības jāveido ES vai asociēto valstu izcelsmes sastāvdaļām.
ES finansiālais ieguldījums katrā kopīgajā iepirkumā būs ierobežots līdz 15% no katra konsorcija iepirkuma līguma paredzamās vērtības.
Šos griestus var palielināt līdz 20%, ja daļu iepirkto aizsardzības produktu paredzēts novirzīt Ukrainai vai Moldovai vai ja vismaz 15% no kopējā iepirkuma līguma paredzamās vērtības ir piešķirti mazajiem un vidējiem uzņēmumiem vai uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu.
Lēmums tika pieņemts ar 530 balsīm par, 66 pret un 32 atturoties.
Pret pārsvarā balsoja kreisie EP deputāti, arī Tatjana Ždanoka. Daži norādīja, ka nauda jātērē sociālām lietām, nevis ieročiem; citi pārmeta, ka Krievijas iebrukums Ukrainā neesot atrisināts diplomātiskā ceļā.
"Pusotra gada laikā jūs nesat veikuši jebkādas diplomātiskas iniciatīvas, lai apturētu šo karu," apgalvo beļģu deputāts Marks Botenga.
ES dalībvalstis pašlaik bruņojumu pārsvarā iepērk atsevišķi
Eiropas Parlamentam šis lēmums nav nācis viegli – balsojums noticis 15 mēnešus pēc Eiropas Komisijas publicētā sākotnējā priekšlikuma par kopīgu ieroču iepirkšanu.
Aizkavēšanās bija skaidrojama ar stīvēšanos starp EP komitejām.
Šobrīd tikai 18% no visiem aizsardzības iepirkumiem ES valstis veic kopā ar kādu citu valsti, vairumā gadījumu izvēloties rīkoties individuāli.
Jaunie noteikumi grib to mainīt, piespiežot pirkt kopā – vismaz pa trim dalībvalstīm kopā un pirkt vairāk Eiropas ražojumus – tam jābūt vismaz 2/3 no iepirkuma. Un tam vajadzētu veicināt arī Eiropas militārās industrijas attīstību.
"Pirmo reizi ES budžets iedrošinās dalībvalstis kopīgi iepirkt visvajadzīgākos aizsardzības produktus. Tas ir vēsturisks solis," uzskata ES vides komisārs Virginijs Sinkevičs.
"Bet godīgi sakot, tas ir tikai mazs ielāps uz fragmentētās un neefektīvās aizsardzības nozares lielās, sulojošas brūces," spriež EP deputāte no Vācijas Hanna Noimane.
Programmai atvēlēti 300 miljoni eiro
Tiesa gan, šī ir laikā ierobežota programma – līdz 2025.gadam, un tai atvēlēti tikai 300 miljoni eiro. Tie paredzēti nevis ieroču vai munīcijas iepirkšanai, bet gan lai segtu papildu administratīvās izmaksas, kas valstīm radīsies veicot ieroču un munīcijas iepirkumus kopā.
Šis atbalsts kopējiem militārajiem iepirkumiem kopā ar otru programmu, kas atbalsta munīcijas ražošanu, veicinās Eiropas aizsardzības spējas un atbalstu Ukrainai.
"Ir jau pievilcīgi pirkt no mūsu amerikāņu draugiem – viņiem vienmēr ir krājumi, bet tās nav mūsu darbavietas, tā nav mūsu ražošana, nekas, ko mēs arī varam pārdot," norāda EP Ārlietu komitejas ziņotājs Mihaels Gālers.
"Mums ir jāstriprina mūsu ražošana ilgtermiņā, jo ir izaicinājumi – šobrīd no Krievijas –, un vajadzīgas desmitgades, lai to attīstītu un veidotu veselīgu konkurenci mūsu transatlantiskajiem partneriem. Tad uz mums raudzīsies kā uz pievilcīgu, nevis kā bezpalīdzīgu partneri."
