"Mūsu darba kārtībā, es domāju, šodien ir trīs lietas: jaunas ieroču paketes mūsu armijas atbalstam kaujas laukā. Otrs, es domāju, ka ielūgums dalībai NATO, un mēs vēlamies būt uz vienas lapas ar visiem, un tas, ko dzirdam, ir, ka mums būs ielūgums, kad drošības apstākļi to ļaus. Un es vēlos ar partneriem apspriest visas šīs lietas. Trešais – mēs runāsim un cīnīsimies šodien par drošības garantijām Ukrainai ceļā uz NATO," trešdien no rīta pavēstīja Zelenskis.

Kallasa: Ukrainai labākā drošības garantija būtu dalība NATO

Šodien viņš tiekas arī ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu. Zelenskis ierasti ir bijis visai tiešs savos izteikumos. Iespējams, ka pieņemtos lēmumus attiecībā uz Ukrainu viņš jau ir apspriedis ar NATO dalībvalstu vadītājiem vakariņās, kas notika otrdien vakarā.

NATO līderu lēmumu attiecībā uz Ukrainu komentēja Igaunijas premjere Kaja Kallasa, kas uzsvēra, ka visi apzinās: šobrīd Ukrainu nevar uzņemt aliansē, jo turpinās karš, taču ir jāizpilda konkrēti soļi, lai brīdī, kad būs iespēja to izdarīt, tas notiktu ātri.

"Mēs neteicām, ka Ukrainai jāpievienojas, kamēr notiek karš. Neviens to nepieprasīja un nav pieprasījis, pat Ukraina ne. Visi saprot, ka viņi nevar pievienoties, kamēr notiek karš," atzina Kallasa.

"Ir būtiski, ka vienojāmies par procesu, un ārlietu ministri to katru gadu novērtēs, lai redzētu, kurp tas ved. Protams, deklarācijas tekstā ir daudz vārdu, bet mēs nevaram ievilkt Ukrainu NATO, mums nepieciešami konkrēti soļi, kas pievieno Ukrainu NATO. Mēs par šiem soļiem esam vienojušies, lai varam tos izpildīt."

"Kad iespēju logs atvērsies, kā tas notika ar mums, tas var būt ļoti īss laika periods – varbūt tad, kad Ukraina izspiedīs Krieviju atpakaļ tās teritorijā, un viņiem būs iespēja pievienoties NATO, mums tas būs jādara ļoti ātri. Jo tā ir vienīgā un lētākā drošības garantija, kas reāli attur Krieviju no tālākas agresijas."

Zelenskim būs vairākas divpusējās tikšanās

Viļņas samitā Zelenskim jau bijušas dažas divpusējās tikšanās. Viņam paredzēts tikties ar ASV prezidentu Džo Baidenu, arī Lielbritānijas, Vācijas un citu valstu līderiem. Vācijas kanclers Olafs Šolcs apsolījis piegādāt Ukrainai papildus "Patriot" pretgaisa aizsardzības iekārtas, savukārt Kanādas premjers Džastins Trudo apņēmās piegādāt vairāk bruņumašīnu.

Viļņas samitā tiek apspriesti arī citi jautājumi, kas skar pasaules drošību. Trešdien no rīta noslēdzās NATO dalībvalstu plašāka sanāksme ar Jaunzēlandi, Austrāliju, Japānu, Zviedriju, Dienvidkoreju un Eiropas Savienības vadību.

Vēlāk gaidāma pirmā NATO–Ukrainas padomes sēde. Kā šo sanāksmi ir raksturojis Stoltenbergs, tā būs vieta kopīgam konsultācijām un lēmumu pieņemšanai, kur dalībvalstis un Ukraina pulcēsies kā līdzīgs ar līdzīgu. Īsāk sakot, Ukrainai būs lielāka teikšana pie NATO galda.

Sagaidāms, ka jau šodien šajā padomes sēdē līderi turpinās paust apņēmību palīdzēt Ukrainai, cik ilgi nepieciešams, un atkārtos solījumu par to, ka Ukraina pēc priekšnoteikumu izpildes ir laipni gaidīta alianses rindās.

G7 valstis piedāvās Ukrainai drošības garantijas

Savukārt pirms plkst.16 notiks Stoltenberga preses konference. Tāpat pēc samita noslēguma gaidāma G7 valstu deklarācijas publicēšana par atbalstu Ukrainai.

Kopīgajā deklarācijā tiks noteikts, kā sabiedrotie turpmākajos gados atbalstīs Ukrainu, lai izbeigtu karu un atturētu un reaģētu uz jebkuru turpmāku uzbrukumu.

Avoti vēsta, ka šī būs pirmā reize, kad šīs valstis ir vienojušās ar kādu citu valsti par šāda veida visaptverošu ilgtermiņa drošības vienošanos.

Avoti britu valdībā vēsta, ka pēc šodienas kopīgās deklarācijas partneri nodrošinās vairāk aizsardzības aprīkojuma, palielinās un paātrinās izlūkdatu apmaiņu, stiprinās atbalstu kiberdraudu un hibrīddraudu aizsardzībai, paplašinās apmācību programmas un militārās mācības, kā arī attīstīs Ukrainas industriālo bāzi.

ASV tikmēr norāda, ka deklarācijā paustais plāns nodrošināt Ukrainai ilgtermiņa militāro palīdzību no G7 valstīm būs signāls Krievijai, ka "laiks nav tās pusē".

Trešdien vakarā, pēc plkst.19, runu pie Viļņas Universitātes teiks ASV prezidents Džo Baidens. Turp doties aicināts ikviens interesents, tiesa gan, ienest tur neko īsti nevarēs. Būs uzstādīti ekrāni, lai uzrunu var vērot arī tie, kas būs tālu no podesta, un ieeja jau tiks atvērta pēc plkst.16.

KONTEKSTS:

NATO dalībvalstu līderi 11.–12.jūlijā pulcējušies uz samitu Lietuvas galvaspilsētā Viļņā. Samitā piedalās ap 40 delegāciju no NATO dalībvalstīm un partnervalstīm. Viļņā ieradies arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. NATO līderi samitā Viļņā vienojušies, ka aicinās Ukrainu kļūt par NATO dalībvalsti, kad tiks izpildīti noteikti nosacījumi.

Samitā tiek spriests arī par NATO valstu aizsardzības spēku stiprināšanu un gaidāmo Zviedrijas uzņemšanu aliansē.