Vācija, Zviedrija un Dānija veic atsevišķas izmeklēšanas par pērnā gada 26. septembra sprādzieniem Baltijas jūrā, kas iznīcināja "Nord Stream" cauruļvadus. Jahta tika aizturēta netālu no sprādzienu vietas neilgi pēc sprādzieniem.
Otrdien visu trīs valstu izmeklētāji nosūtīja apkopotu jaunāko informāciju ANO Drošības padomei. Kopīgajā vēstulē teikts, ka izmeklēšanas laikā no jahtas paņemtajos paraugos tika atrastas zemūdens sprāgstvielu pēdas, kas rada aizdomas, ka jahta tika izmantota sprāgstvielu transportēšanai.
Tajā pašā laikā kopīgajā vēstulē uzsvērts, ka neviena no izmeklēšanām nav pabeigta un šobrīd vēl nav iespējams pateikt, kad tās varētu tikt pabeigtas, jo sabotāžas darbību būtība ir bezprecedenta un izmeklēšana ir sarežģīta.
KONTEKSTS:
2022. gada 27. septembrī Dānijas un Zviedrijas varasiestādes izplatīja informāciju, ka dienu iepriekš konstatēti bojājumi "Nord Stream 1" un "Nord Stream 2" gāzes cauruļvados Baltijas jūrā netālu no Bornholmas salas. Bojājumi atklāti uzreiz vairākās vietās, un tas liecina, ka notikušais, visticamāk, ir diversija, nevis vienkāršs negadījums. Zviedrijas prokuratūra uzskata, ka gāzesvada "Nord Stream" sprādzienu ir izraisījusi sabotāža.
"Nord Stream" projekts tika asi kritizēts, jo tā pretinieki uzskatīja, ka tas palielina Eiropas Savienības atkarību no Krievijas gāzes piegādēm un nodrošina Maskavai politiskās ietekmes sviras, kā arī instrumentu enerģijas piegāžu potenciālai atslēgšanai. Arī Baltijas valstu amatpersonas kritiski izteikušās par "Nord Stream", uzsverot, ka tas ir ģeopolitisks projekts un ir pretrunā ar Eiropas Enerģētikas savienības mērķiem.
