Marokas valdība tikmēr saņēmusi kritiku par ļoti selektīvu pieeju starptautiskās palīdzības pieņemšanā.
Marokas centrālajā daļā, ko vissmagāk skāra naktī uz piektdienu notikusī 6,8 magnitūdas spēcīgā zemestrīce, jau trešo dienu turpinās centieni zem sagruvušo ēku drupām atrast vēl kādu izdzīvojušo.
Līdz šim oficiāli ir apstiprināta vairāk nekā 2500 cilvēku bojāeja, bet vēl 2400 ir guvuši ievainojumus. Daudzi no viņiem cīnās par savu dzīvību. Ir skaidrs, ka bojāgājušo skaits ievērojami pieaugs, jo zem namu gruvešiem atrodas vēl tūkstošiem cilvēku.
Tikai šodien glābējiem izdevās nokļūt vairākos Atlasa kalnu ciematos, kurus zemestrīce faktiski ir noslaucījusi no zemes virsas.
Iepriekš tas nebija iespējams, jo autoceļus bija nobloķējuši nolūzuši koki un akmens bluķi. Taču daudzas apdzīvotās vietas joprojām ir nošķirtas no apkārtējās pasaules. Tur vietējie iedzīvotāji ar lāpstām un kailām rokām mēģina atbrīvot ēku gruvešus cerībā atrast kādu izdzīvojušu tuvinieku, draugu vai kaimiņu.
Simtiem tūkstošu Marokas iedzīvotāju jau trešo nakti pavadīja zem klajām debesīm, jo viņi baidās no zemestrīces pēcgrūdieniem un no tā, ka viņu mājas var sagrūt, jo to konstrukcijas ir bojātas. Daudziem trūkst dzeramā ūdens, pārtikas un zāļu. Daudzviet nav atjaunota elektrības padeve un ir nopietni traucēti telefona un interneta sakari.
Jasīns Benhnija, kurš dzīvo tūristu iecienītajā Urgēnas ciemā Atlasa kalnos, sūdzējās, ka varasiestādes pārāk gausi ir reaģējušas uz notikušo, lai gan cilvēkiem palīdzība ir nepieciešama steidzami.
"Mums trūkst medikamentu, īpaši diabēta slimniekiem un cilvēkiem ar augstu asinsspiedienu. Šeit ir daudz cilvēku, kuri cieš no šīm slimībām, un līdz šim mēs neesam saņēmuši šādu palīdzību. Viss, ko mēs lūdzam no varasiestādēm, ir, lai tās parūpējas par šiem cilvēkiem un redz, kā viņiem trūkst, jo galu galā mēs visi esam marokāņi," viņš sacīja ziņu aģentūrai AFP.
Lai arī šī nav Marokas vēsturē spēcīgākā zemestrīce, tā vairāku apstākļu sakritības dēļ izrādījusies viena no nāvējošākām, skaidro seismologi.
"Zemestrīce notika reģionā ar salīdzinoši lielu populāciju, turklāt reģionā ar diezgan lielu ievainojamību, ja runa ir par ēku tipiem. Lauku reģionos mājas nav būvētas diezko izturīgas pret katastrofām. Un zemestrīce bija diezgan sekla, tāpēc grūdieniem bija tik liela enerģija.
Tā arī notika naktī, kad daudzi bija mājās un gulēja, līdz ar to tika iesprostoti gruvešos," stāsta seismologs Ričards Volkers.
Zemestrīces skartajā reģionā piedzīvoti arī pēcgrūdieni, un ar šīs zemestrīces sekām reģions dzīvos vēl ilgu laiku – daudzi palikuši bez mājām, bez apgādniekiem un viņiem palīdzība būs vajadzīga arī ziemas mēnešos. ANO lēš, ka kopumā katastrofa skārusi 300 tūkstošus cilvēku.
Starptautiskā sabiedrība solidarizējas ar Maroku un piedāvā savu palīdzību. Spānija vakar paziņoja, ka uz Maroku ir nosūtīti 58 glābēji un astoņi īpaši apmācīti suņi. Darbu ir uzsākuši arī glābēji no Francijas un Izraēlas. Savu palīdzību ir piedāvājušas arī ASV, Lielbritānija, Katara, Apvienotie Arābu Emirāti un Turcija.
Tikmēr Maroka līdz šim starptautisko palīdzību pieņēmusi tikai no četrām valstīm – Lielbritānijas, Spānijas, Kataras un Apvienotajiem Arābu Emirātiem.
No vairākām citām valstīm tā vilcinās pieņemt palīdzību ģeopolitisku apsvērumu dēļ.
Piemēram, Franciju - ar šo bijušo koloniālo varu attiecības Marokai ir vēsas, kopš pirms diviem gadiem Francija ierobežoja Marokas pilsoņiem izsniedzamo vīzu skaitu, apgalvojot, ka valsts nelabrpāt sadarbojas nelegālās imigrācijas izskaušanā.
Marokas valdība arī apgalvo, ka vēlas saglabāt kontroli pār situāciju, baidoties par koordinācijas trūkumu starp dažādo valstu pārstāvjiem. Kritiķi gan norāda - tā nav pareizā reakcija laikā, kad vietējo glābēju spēki izsīkst.
KONTEKSTS:
8. septembrī Maroku skāra 6,8 magnitūdu zemestrīce, kuras epicentrs bijis Atlasa kalnos – grūtāk sasniedzamā apvidū, kas sarežģī glābēju darbu.
Šī ir stiprākā zemestrīce Marokā daudzu gadu laikā. Lai gan zemestrīces Ziemeļāfrikā ir visai reta parādība, 1960. gadā 5,8 magnitūdu zemestrīce pie Marokas pilsētas Agādīras prasīja tūkstošiem cilvēku dzīvību.
Pēc tam tika ieviestas izmaiņas būvniecības noteikumos, taču Marokā daudzas ēkas, īpaši laukos, nav uzbūvētas tā, lai izturētu šādus zemestrīces.
2004. gadā zemestrīcē Vidusjūras piekrastē Marokā gāja bojā vairāk nekā 600 cilvēku.
