Sanāksme, kurā piedalās 40 Eiropas valstu delegācijas, sākās pirmdien no rīta ar Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča atklāšanas uzrunu.
"Tribunāla izveide ir svarīga tamdēļ, lai nevienam citam jebkad nākotnē neienāktu prātā tik rupji pārkāpt starptautiskās tiesības," uzsvēra Rinkēvičs.
"Protams, ka daudzi tagad var vīpsnāt par to, ka paies kāds laiks vai varbūt vispār tie, kas izraisīja šo karu pret Ukrainu, pie atbildības netiks saukti, bet ir tā saucamais Damokla zobena sindroms. Jau daudzi Krievijas agresijas īstenotāji nevar braukt uz ārzemēm, pašam Putinam nācās atcelt vairākas vizītes, ņemot vērā Starptautiskās krimināltiesas izdoto aresta orderi. Tās varbūt pagaidām vēl sīkās viņu izpratnē neērtības kādreiz nākotnē var pārvērsties ļoti lielās nepatikšanās," teica Valsts prezidents.
Uz sanāksmi Rīgā ieradies arī Ukrainas tieslietu ministrs Deniss Maļuska un Ukrainas ģenerālprokurors Andrijs Kostins.
Jāsoda Krievijas augstāko vadību
Sanāksmē galvenā uzmanība tika pievērsta šī gada maijā samitā Reikjavīkā pieņemto lēmumu īstenošanai.
Mērķis ir izpētīt, kā Eiropas Padome var palielināt savu ieguldījumu Ukrainas tieslietu sistēmas atbalstīšanā un starptautiskās tiesiskās kārtības atjaunošanā. Tāpat tiks spriests, kā Eiropas Padome var nodrošināt visaptverošu Krievijas atbildību par agresiju.
Ukraina vēlas, lai pie atbildības par valstī pastrādātajiem kara noziegumiem tiktu sauktas ne tikai militārpersonas, bet arī augstākā Krievijas militārā un politiskā vadība.
Eiropas Padome jau pērn ierosināja izveidot tribunālu, kam būtu mandāts izmeklēt un saukt pie atbildības par agresijas noziegumu, ko pastrādājusi Krievijas politiskā un militārā vadība. Taču starptautiskajā sabiedrībā diskusijas turpinās un lēmums par tribunāla izveidi vēl nav pieņemts, jo valstīm viedokļi par tā nepieciešamību un tā modeli atšķiras.
Tribunālu rosina veidot Strasbūrā
Lai par šiem jautājumiem runātu, sanāksme noritēja trīs sesijās. Pirmā sesija bija veltīta Krievijas visaptverošas atbildības nodrošināšanai, iekļaujot īpaša Ukrainai nodarīto zaudējumu reģistra izveidi.
Kā atzina Ukrainas tieslietu ministrs Maļuska, Ukraina Krievijas sodīšanā par tās agresiju un par tās pastrādātajiem kara noziegumiem saredz mērķus, kas saistīti ne tikai ar kriminālo, bet arī ar ekonomisko dimensiju. Proti, runa ir par zaudējumu segšanu Ukrainai no Krievijas puses.
Tādēļ sanāksmē tika diskutēts arī par īpašu Ukrainai nodarīto zaudējumu reģistru, par kura izveidi tika lemts samitā šī gada pavasarī Reikjavīkā. Atsevišķā konferencē otrdien tiks lemts par šī reģistra budžetu un soļiem, kā šis reģistrs Hāgā uzsāks savu darbību.
"Zaudējumu reģistrs būs veltīts visa veida zaudējumiem – mantiskiem, cilvēka dzīvību, veselības zaudējumiem, valsts zaudējumiem, fiziskām un juridiskām personām. Lai tad, kad būs iespēja saukt kara noziedzniekus pie atbildības būtu fiksēti visi pierādījumi un tos varētu izmantot," spriež Latvijas tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ("Jaunā Vienotība").
Eiropas Padome jau pērn ierosināja izveidot tribunālu, kam būtu mandāts "izmeklēt un saukt pie atbildības par agresijas noziegumu", ko pastrādājusi "Krievijas Federācijas politiskā un militārā vadība".
Saskaņā ar Eiropas Padomes priekšlikumu tribunālam būtu jāatrodas Strasbūrā.
Savukārt otrajā sesijā tieslietu ministri gan uzklausīja Ukrainas ģenerālprokuroru, gan sprieda par atbalstu Ukrainas tieslietu sistēmas noturībai kara laikā un atjaunošanā pēc kara.
Ukraina sagaida taustāmus rezultātus
Trešā sesija bija veltīta ģimeņu atkalapvienošanas un cerības atjaunošanas tematam, ar īpašu uzmanību atbalsta sniegšanai uz Krieviju un Baltkrieviju pretlikumīgi deportētiem ukraiņu bērniem.
Vaicāts par to, kādā veidā starptautiskā sabiedrība varētu palīdzēt atgriezt Ukrainai Krievijas nolaupītos bērnus, Ukrainas tieslietu ministrs Deniss Maļuska atzina, ka iesaistīties ir centušās dažādas starptautiskā organizācijas, tomēr šobrīd neredz efektīvu rīku.
Viņš atzina, ka vienīgais veids, kā pašreiz šo problēmu risināt, ir Krievijas militāra sakaušana kaujas laukā.
"Ukrainas teritorijā ir pastrādāts liels daudzums kara noziegumu. Simtiem tūkstošiem cilvēku ir kļuvuši par kara noziegumu vai citu Krievijas pastrādāto noziegumu upuriem Ukrainā.
Mēs sagaidām un aicinām uz visaptveroša mehānisma izveidi, lai sauktu Krieviju pie atbildības par Ukrainā pastrādāto," teica Ukrainas tieslietu ministrs Maļuska.
"Tas ietver ne tikai kriminālo dimensiju, šeit pieminot [Vladimira] Putina aresta orderi, kas ir liels sasniegums, bet tas ietver arī tribunāla agresijas nozieguma izmeklēšanai izveidi, turpmākas procedūras Starptautiskajā krimināltiesā un palīdzībai tai, kā arī kompensāciju fonda izveidi.
Tātad sagaidām tālākus soļus un taustāmus rezultātus, lai mūsu diskusijas sniedz redzamus piemērus, ka likuma vara eksistē un ir būtiska un ka varam saukt Krievijas augstāko vadību pie atbildības par noziegumiem, ko tā pastrādājusi."
Putinam jāstājas tiesas priekšā
Kā atzina Maļuska, Krievijas prezidenta Putina tiesāšanai nepieciešams panākt to, lai tiktu atcelta viņa imunitāte.
"Jautājums ir, kā likumīgi un saskaņā ar likuma varu atcelt imunitāti, lai tiktu īstenota pienācīga tiesa. Ja tiktu nolemts īstenot ideju par hibrīda veida tribunālu, lai izvairītos saukt pie atbildības tos, kas patiesi ir vainojami pie agresijas nozieguma pastrādāšanas, koncentrējoties uz sekundāras nozīmes personām, šaubos, ka Ukraina atbalstīs tādu ideju un būtu apmierināta tikai ar tāda līmeņa notiesātajiem."
Lai panāktu ministra pieminētās lietas, Ukraina rūpīgi strādā jau ilgstoši un dažādos līmeņos. Ir skaidrs, ka visu valstu viedokļi visos jautājumos nav vienādi.
Tādēļ šajā sanāksmē diez vai tiks pieņemti gala lēmumi par visām šeit apspriestajām lietām, tomēr šī ir būtiska platforma, kurā valstis apmainās ar viedokļiem par visām šīm tēmām. Viedokļu apmaiņa notiek aiz slēgtām durvīm, savukārt oficiāls paziņojums ir sagaidāms šovakar.
