Februārī Latvija eksportēja preces 1,57 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,79 miljardiem eiro.
Salīdzinājumā ar 2022. gada februāri ārējās tirdzniecības bilance uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā pieaugot no 46% līdz 46,7%.
Preču ārējās tirdzniecības dati tiek atspoguļoti faktiskajās cenās un aprēķināti, ņemot vērā preču vērtību eiro, nevis to fizisko daudzumu.
Šā gada divos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 6,84 miljardus eiro – par 414,2 miljoniem eiro jeb 6,4% vairāk nekā 2022. gada atbilstošajā periodā.
Eksporta vērtība veidoja 3,2 miljardus eiro (pieaugums par 179,7 miljoniem eiro jeb 5,9%), bet importa – 3,64 miljardus eiro (pieaugums par 234,5 miljoniem eiro jeb 6,9%).
Atbilstoši kalendāri un sezonāli koriģētiem datiem 2023. gada februārī salīdzinājumā ar 2022. gada februāri eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 3,4% lielāka, bet importa – par 1%. Salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība samazinājās par 1,9%, bet importa – par 3,2%.
Svarīgākās izmaiņas eksportā 2023. gada februārī, salīdzinot ar 2022. gada februāri:
- pārtikas rūpniecības ražojumu eksports lielāks par 54,8 miljoniem eiro jeb 60,9%;
- mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksports lielāks par 39,1 miljonu eiro jeb 18,8%;
- parasto metālu un to izstrādājumu eksports mazāks par 47,7 miljoniem eiro jeb 33,4%;
- koka un tā izstrādājumu; kokogles eksports mazāks par 24,1 miljonu eiro jeb 8,4%;
- ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksports mazāks par 20,3 miljoniem eiro jeb 15,4%.
Svarīgākās izmaiņas importā 2023. gada februārī, salīdzinot ar 2022. gada februāri:
- pārtikas rūpniecības ražojumu imports lielāks par 43,5 miljoniem eiro jeb 34,3%;
- augu valsts produktu imports lielāks par 22 miljoniem eiro jeb 27,9%;
- satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma imports mazāks par 30,9 miljoniem eiro jeb 14,1%;
- parasto metālu un to izstrādājumu imports mazāks par 25,7 miljoniem eiro jeb 17,8%;
- plastmasas un to izstrādājumu imports mazāks par 20,5 miljoniem eiro jeb 18,5%.
Februārī svarīgākie eksporta partneri bija Lietuva (17,3% no eksporta kopapjoma), Igaunija (11,7%), Vācija (7,5%) un Zviedrija (7,3%). Nozīmīgākie importa partneri – Lietuva (20,6% no importa kopapjoma), Vācija (12,3%), Polija (10,5%) un Igaunija (8,5%).
Alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu eksporta kāpumu 2023. gada februārī salīdzinājumā ar 2022. gada februāri visvairāk ietekmēja viskija eksporta pieaugums par 7,9 miljoniem eiro jeb 2,3 reizes. Savukārt graudaugu produktu eksports samazinājās, sarūkot kviešu un kviešu un rudzu maisījuma eksportam par 23,2 miljoniem eiro jeb 34,2%.
Sauszemes transporta līdzekļu, to daļu importa kāpumu 2023. gada februārī salīdzinājumā ar 2022. gada februāri visvairāk ietekmēja vieglo automobiļu importa pieaugums par 7,8 miljoniem eiro jeb 14,1%. Savukārt dzelzs un tērauda imports samazinājās, sarūkot plakanu dzelzs un neleģētā tērauda velmējumu importam par 17,1 miljonu eiro jeb 63,4%.
2023. gada februārī Latvijas ārējās tirdzniecības bilance bija pozitīva ar 114 partnervalstīm, preču eksporta vērtībai pārsniedzot importa vērtību. Negatīva tā bija tirdzniecībā ar 50 valstīm.
2023. gada februārī salīdzinājumā ar 2022. gada februāri Eiropas Savienības valstu īpatsvars kopējā eksporta vērtībā samazinājās par 2,3 procentpunktiem, savukārt kopējā importa vērtībā pieauga par 10,5 procentpunktiem. NVS valstu īpatsvars eksportā palielinājās par 1,7 procentpunktiem, bet importā samazinājās par 5,2 procentpunktiem.
Eksporta samazinājumu uz Ukrainu 2023. gada februārī, salīdzinot ar 2022. gada februāri, visvairāk ietekmēja ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksporta samazinājums par 2,6 miljoniem eiro, uz Baltkrieviju – mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksporta samazinājums par 2 miljoniem eiro. Savukārt eksporta pieaugumu uz Krievijas Federāciju galvenokārt ietekmēja pārtikas rūpniecības ražojumu eksporta pieaugums par 25,3 miljoniem eiro.
2023. gada februārī, salīdzinot ar 2022. gada februāri, importa pieaugumu no Ukrainas galvenokārt ietekmēja dzīvnieku vai augu tauku un eļļu importa pieaugums par 2,9 miljoniem eiro. Savukārt importa samazinājumu no Krievijas Federācijas visvairāk ietekmēja minerālproduktu importa samazinājums par 35,2 miljoniem eiro, bet no Baltkrievijas – koka un koka izstrādājumu importa kritums par 15,3 miljoniem eiro.
CSP informē, ka atbilstoši metodoloģijai preces ārējā tirdzniecībā tiek ieskaitītas, ņemot vērā preču fizisko kustību. Lai gan komerciāls elektroenerģijas imports no Krievijas Federācijas ir pārtraukts, CSP elektroenerģijas importa un eksporta uzskaitei izmanto pārvades sistēmas operatora ikmēneša informāciju par elektroenerģijas fiziskās plūsmas pārvadi pāri Latvijas robežai, ieskaitot transportēto caur Latviju, izteiktu MWh. Elektroenerģijas fiziskās plūsmas vērtības aprēķiniem eiro tiek izmantota elektroenerģijas biržas "Nord Pool AS" norādītā mēneša vidējā cena.
2023. gada janvārī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 3,48 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 11,8% vairāk nekā pirms gada.
2022. gadā Latvijas preču eksporta vērtība veidoja 21,27 miljardus eiro, par 4,82 miljardiem eiro jeb 29,3% vairāk nekā 2021. gadā, bet importa – 26,5 miljardus eiro, par 6,98 miljardiem eiro jeb 35,8% vairāk, un tās ir līdz šim augstākās eksporta un importa vērtības.
