Konferenci rīkoja Francijas prezidents Emanuels Makrons, un tajā piedalījās pārstāvji no vairāk nekā 50 valstīm, Apvienoto Nāciju Organizācijas un humānās palīdzības organizācijām.
Pēc konferences beigām Elizejas pils paziņoja, ka dalībnieki apņēmušies humāniem mērķiem Gazas joslā novirzīt vairāk nekā vienu miljardu eiro. Tomēr šajā summā iekļauta jau iepriekš solītā palīdzība, tāpēc kopējais apjoms tikšot precizēts.
Pasākumā nepiedalījās Izraēla, bet arābu valstis un Palestīnas autonomija nebija pārstāvētas visaugstākajā līmenī.
Tikmēr ASV Nacionālās drošības padomes pārstāvis Džons Kērbijs informēja, ka no Izraēlas saņemta informācija par ikdienas humānajām pauzēm Gazs joslā. Tās ilgs četras stundas un par tām paziņos trīs stundas iepriekš.
Izraēlas armija šajā laikā neveiks militāras operācijas, kas dos iespēju mierīgiem iedzīvotājiem pamest apdraudētas teritorijas.
Tikmēr Gazas joslā un Gazas pilsētā gan naktī, gan dienā turpinās sauszemes operācija un aviācijas uzlidojumi. Operācijas tās laikā tiek ziņots par intensīvām kaujām ap divām lielākajām slimnīcām Gazā.
Pienāk ziņas, ka piektdienas rītā Izraēlas armijas spēki pamazām ielenc El-Šifas slimnīcu Gazas centrā. Slimnīcā kopā ar dažiem vietējiem žurnālistiem ir patvērušies daudzi tūkstoši cilvēku.
Izraēlas armija norādīja, ka kājnieki un īpašie spēki ar gaisa atbalstu ir iebrukuši "Hamās" kontrolētajos kvartālos netālu no El- Šifas slimnīcas. Sociālajos tīklos izplatījušies dažādi video ar haotiskām ainām it kā no slimnīcas apkārtnes, taču to autentiskumu šobrīd ir grūti apstiprināt.
Izraēla apsūdz ārvalstu žurnālistus
Izraēlas komunikācijas ministrs Šlomo Karhi vēstulē telekanālam CNN, aģentūrai "Reuters", laikrakstam "New York Times" un aģentūrai AP pieprasījis paskaidrojumus par ziņojumiem, ka šo mediju žurnālisti esot bijuši kopā ar palestīniešu grupējuma "Hamās" teroristiem iebrukuma laikā un pārraidījuši notiekošo tiešraidē.
Ziņas par to sākotnēji parādījās projekta "HonestReporting" sociālajos tīklos. "HonestReporting" sevi raksturo kā organizāciju, kas cīnās pret mediju dezinformāciju par Izraēlu.
"Rakstu jums ar dziļām bažām par nesenajiem ziņojumiem par jūsu darbinieku iespējamo līdzdalību traģiskajos notikumos Izraēlas dienvidos. Esam uzzinājuši, ka daži jūsu organizācijas darbinieki, tostarp fotogrāfi, iepriekš zināja par šīm šausminošajām darbībām un, iespējams, bija kontaktējušies ar vainīgajiem," rakstīja Karhi.
Attiecīgie Rietumvalstu mediji apsūdzības noliedz un apgalvo, ka par gaidāmo uzbrukumu iepriekš nav zinājuši. Aģentūra AP un telekanāls CNN paziņoja, ka ir pārtraukuši attiecības ar ārštata fotogrāfu Hasanu Eslaju.
Tika atklāts, ka uzbrukuma laikā viņš bija kopā ar "Hamās" kaujiniekiem. Sociālajos tīklos arī izplatījās fotogrāfija, kurā viņš redzams kopā ar "Hamās" līderi.
CNN savā paziņojumā norādīja, ka uzbrukuma dienā žurnālists nestrādāja telekanālā, savukārt aģentūra AP norādījusi, ka pirmās fotogrāfijas, kas no attiecīgā žurnālista saņemtas, uzņemtas vairāk nekā stundu pēc uzbrukumu sākuma, un uzbrukuma laikā uz robežas neviens AP darbinieks nav atradies.
Karā ar "Hamās" kritušo izraēliešu vārdus iegravēs piemiņas sienā
Bet karā ar palestīniešu teroristu grupējumu "Hamās" kritušo Izraēlas iedzīvotāju vārdus iegravēs uz Nacionālās piemiņas zāles sienām. Memoriālā Jeruzalemē godina cīnītājus par valsts neatkarību un brīvību.
Izraēlas armija informēja, ka uz piemiņas zāles sienām jau iegravēti 394 kritušo vārdi.
Tie galvenokārt bija karavīri, kā arī policijas un izlūkdienesta darbinieki.
Apmeklētāji turpmāk varēs apstāties pie savu tuvinieku vai draugu vārdiem un apraudāt viņu aiziešanu.
Šo iespēju jau izmantojuši daudzi cilvēki, tai skaitā kāds 50 gadus vecs vīrietis, kurš bija ieradies, lai godinātu cīņā pret "Hamās" kritušo paziņu. Neviens nevēloties vairāk upuru, taču Izraēlai jāturpina cīņa. "Ir jāpārvar bēdas un jādodas tālāk," uzsvēra apmeklētājs.
Savukārt 2017. gadā atklātā memoriāla darbinieki atgādināja, ka piemiņas zāle veidota tā, lai apmeklētājiem sniegtu gan personisku, gan kolektīvu piemiņas pieredzi. Tā kalpo kā Izraēlas sirsnīgā solījuma izpausme – "mēs atcerēsimies viņus visus".
KONTEKSTS:
Palestīniešu islāmistu grupējuma "Hamās" teroristi 7. oktobra rītā veica negaidītu uzbrukumu no Gazas joslas. Slaktiņā tika nogalināti ap 1400 izraēliešu, galvenokārt civiliedzīvotāji.
"Hamās" kaujinieki arī saņēma gūstā vairāk nekā 200 cilvēku un nogādāja Gazas joslā.
Izraēla izsludināja valstī kara stāvokli un sāka plašus gaisa un artilērijas triecienus pret "Hamās" objektiem šī grupējuma pārvaldītajā Gazas joslā. Kaujās iesaistīti arī sauszemes spēki.
Vairākas nedēļas Izraēla arī īstenoja Gazas joslas pilnīgu blokādi, atslēdzot teritorijai elektrības un ūdens padevi. Kopš 21. oktobra Gazā caur Rafahas robežpunktu teritorijas dienvidos no Ēģiptes iebraukušas kravas automašīnas ar starptautisko humāno palīdzību, taču ar to nepietiek, lai palīdzētu visiem Gazas joslas civiliedzīvotājiem. Izraēla aizvien liegusi ievest Gazas joslā ūdens filtrēšanas iekārtas, kā arī degvielu.
