ĪSUMĀ:
- "Vagner" kaujinieki Āfrikā darbojas jau kopš 2017. gada.
- Krievijas algotņi lielākoties uzturas valstīs, kurās ir nestabila politiskā vide un bagātīgi pieejami dažādi derīgie izrakteņi, tostarp zelts.
- Tiek uzskatīts, ka vairākas zelta un dimanta raktuves Krievijā pārvalda ar grupējumu saistītie Krievijas uzņēmumi "Lobaye invest", "Midas resources", "Diamville", kā arī Malī bāzētā "M-invest".
- "Vāgneriešu" grupējums kopumā tiek likvidēts, bet kontroli pār militārajām un ietekmes operācijām Āfrikā varētu pārņemt Krievijas valdības institūcijas vai arī citas militārās kompānijas.
Āfrika bija un ir viens no galvenajiem reģioniem, kur aktīvi darbojās Krievijas algotņu grupējums "Vagner". Tas izmanto katru iespēju, kur var piedalīties militāros konfliktos un pārņemt varu. Tā uzdevums ir skaidrs – darboties nestabilos reģionos un izmantot katru izdevību, lai pārņemtu vietējo resursu iegūšanas līgumus, vienlaikus veidojot netiešas militāras savienības starp Krievijas armiju un Āfrikas valstīm. Taču, kopš organizācijas spicē vairs nav Jevgēnija Prigožina un citu vadoņu, rodas arvien vairāk jautājumu par "Vagner" nākotni.
"Vagner" kontinentā darbojas jau vairākus gadus. Sākotnēji tas sniedza instruktoru pakalpojumus vietējām huntām, taču laika gaitā aktīvi piedalījās militāros konfliktos un pat apvērsumos.
Grupējums darbojās tādās valstīs kā Sudāna, Lībija, Mali, Burkinafaso, Centrālāfrikas republika, Mozambika, Madagaskara un visbeidzot sāka darbības arī Nigērā, kur pavisam nesen notika valsts apvērsums.
Lībija bija viena no pirmajām valstīm, kur "Vagner" algotņi piedalījās aktīvā karadarbībā. Viņi karoja separātiskā ģenerāļa Halifa Haftara pusē, kurš 2019. gada pavasarī mēģināja militāri pārņemt varu valstī, aplencot galvaspilsētu Tripoli. Lai arī šobrīd militārās darbības valstī kā arī "Vagner" kaujinieku skaits ir mazinājies, Lībija grupējumam un Krievijai ir stratēģiski svarīga, jo tās ostas kalpo kā vārti uz Āfriku.
Valstī ir vairākas "Vagner" militārās bāzes un liels skaits algotņu. Grupējuma kaujinieki joprojām saglabā kontroli pār plašiem naftas laukiem valsts austrumos un dienvidos, un nekas neliecina, ka "vāgneriešus" no turienes varētu padzīt, liecina raidsabiedrības BBC veiktā izpēte.
Arī Mali šobrīd ir viena no aktīvākajām vietām, kur darbojas Krievijas algotņi. "Vāgnerieši" šeit ieradās 2021.gada nogalē. Lai arī vietējā militārā hunta noliedz, ka Krievijas algotņi cīnītos viņu pusē, tiek lēsts, ka valstī atrodas vismaz 1000 "Vagner" kaujinieku. Situācija samilza pēc tam, kad varu pārņēmusī hunta piespieda izvest no valsts aptuveni 12 000 karavīru lielo ANO miera uzturēšanas misiju, kuras mērķis bija pasargāt iedzīvotājus no ziemeļu reģionos esošajām teroristu vienībām, tostarp Islāma valsts un "Al Qaeda" kaujiniekiem.
Tādu pašu likteni piedzīvoja kaimiņos esošā Burkinafaso, kur franču miera uzturētājus piespieda izvākties no valsts. Abās valstīs kā miera uzturētājus noalgoja "Vagner" kaujiniekus, kuri par saviem pakalpojumiem pieprasīja ekskluzīvas tiesības izmantot vietējos resursus, tai skaitā zelta raktuves.
Līgumus un atļaujas rakt zeltu hunta ekskluzīvi noslēdza ar Krievijā bāzētu raktuvju uzņēmumu "M-Invest", kuras īpašnieks bija algotņu līderis Jevgēņijs Prigožins, liecina ASV valsts kases sniegtā informācija.
Arī Centrālāfrikas Republika bija viena no pirmajām vietām Āfrikas kontinentā, kur "Vagner" grupējums sāka savu darbību. Jau 2018. gadā šeit ieradās pirmie kaujinieki, kurus oficiāli dēvēja par militārajiem instruktoriem. Šeit "Vagner" darbība sniedzas visdziļāk valsts struktūrās un grupējuma algotņi pat ir varu sagrābušā prezidenta Fostēna-Aršanža Tuadera personīgie miesassargi.
Vairākos valsts reģionos zelta un dimanta raktuves ar oficiāliem līgumiem kontrolē vairāki Krievijas uzņēmumi - "Lobaye invest", "Midas resources", "Diamville", kā arī Malī bāzētā "M-invest".
Tās kontrolē ir arī monopols koksnes, spirta un alus ražošanā visā valstī. Līdz Krievijas pilna mēroga kara uzsākšanai Ukrainā, Centrālāfrikas republikā bija vairāk nekā 2500 kaujinieku, taču daļa tika pārvietota uz frontes līnijām Ukrainā. Atlikušie kaujinieki palika tajās vietās un reģionos, kur atrodas derīgo izrakteņu raktuves.
Sudānā "Vagner" sāka darboties ap to pašu laiku, kad arī kaimiņvalstī Centrālāfrikas republikā. Šeit 2019. gadā tika gāzts ilglaicīgais diktators Omars al Bašīrs, taču drīz pēc tam izcēlās pilsoņu karš starp abiem ģenerāļiem, kuri gāza iepriekšējo diktatoru. "Vagner" piedāvāja savus pakalpojumus vienai no pusēm – ātrās reaģēšanas spēkiem jeb RSF.
Konflikts Sudānā ar pārtraukumiem norisinājās gadu desmitiem, taču ar "vāgneriešu" palīdzību, tas kļuva asiņaināks. Vietējie iedzīvotāji apsūdzēja "Vagner" kaujiniekus laupīšanās, slepkavošanās, spīdzināšanās un citos kara noziegumos.
Iespējams, algotņi arī piedalījušies valsts rietumos notiekošajos etniskajos un reliģiskajos uzbrukumos, ko galvenokārt īsteno Sudānas musulmaņi. Šo situāciju algotņu grupējums izmantoja, lai pārņemtu savā kontrolē Sudānas zelta raktuves, kas ir trešā ar šo resursu bagātākā valsts Āfrikā.
Pirmie līgumi par zelta raktuvju pārvaldi tika slēgti jau 2017. gadā. Vairāki starptautiskie eksperti norādīja, ka šis ir viens no veidiem, kā Krievija apiet Rietumvalstu uzliktās sankcijas un nodrošina nepieciešamos resursus karadarbībai Ukrainā.
Arī šeit viens no galvenajiem zelta ieguves uzņēmumiem ir "M-Invest", kas bija tiešā Prigožina vadībā un jau kontrolēja zelta raktuves iepriekš minētajās Mali, Burkinafaso, Centrālāfrikas Republikā, Sudānā un arī citviet kontinentā.
Viens no lielākajiem nezināmajiem šajā reģionā ir Nigēra, kur jūlija beigās notika militārās huntas apvērsums. Oficiāli nav ziņu, ka "Vagner" kaujinieki atrastos šajā valstī vai būtu bijuši iesaistīti apvērsumā, taču tūlītējais Prigožina komentārs, kā arī protestos plaši izmantotie Krievijas karogi vēsta, ka, ja ne fiziski, tad vismaz teorētiskā līmenī "Vagner" vadībai bija kādi plāni paredzēti šai valstij.
Līdzības ar citām reģiona nestabilajām valstīm ir nenoliedzamas – militārā hunta pārņem varu, Rietumvalstu un ANO misijas un karavīri tiek padzīti, kā arī tās teritorijā ir liels daudzums derīgo izrakteņu. Taču tagad, kad grupējuma vadība ir aizvākta, rodas jautājums, kas tālāk notiks ar jau izveidotajām un nodrošinātajām vietām un valstīm un kas sagaida citas Āfrikas valstis, kur ir politiskā vai militārā nestabilitāte.
Tiek lēsts, ka visā Āfrikā atrodas ap 5000 "Vagner" kaujinieku – tas ir gandrīz tik pat, cik ASV karavīru atrodas šajā kontinentā.
"Es domāju, ka "Vagner" grupējums kopumā tiek likvidēts. Šim grupējumam ir dziļas saknes Āfrikas kontinentā, bet tās saknes arī pēdējos mēnešos tiek ravētas ārā un tas process turpināsies," vērtēja Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors Toms Rostoks.
"No Krievijas bijuši skaidri signāli Āfrikas valstīm, ka ar "Vagner" grupējumu nevajag sadarboties, un es domāju, ka pakāpeniski tās būs vai nu Krievijas valdības institūcijas vai arī citas militārās kompānijas, kuras pārņems "Vagner" biznesu un līgumus Āfrikā," piebilda eksperts.
To, ka Krievijas intereses Āfrikā neapsīks, uzskata arī Francijas eksperti, norādot, ka Krievijai "Vagner" sāktā resursu iegūšana, kā arī militāro pakalpojumu sniegšana Āfrikas režīmiem ir pārāk ienesīga, lai no tās pavisam atteiktos.
Francijas un citu Rietumvalstu pastāvīgo militāro spēku samazināšana padara šī reģiona drošību ļoti nestabilu un paver iespējas turpmākiem Krievijas mēģinājumiem destabilizēt situāciju, un gūt labumu.
"Vagner" tiks pārdēvēts, taču saglabās savas funkcijas, ar iespējamiem mēģinājumiem to vairāk iekļaut Krievijas armijas struktūrās, vai arī grupējums turpinās darboties kā līdz šim, tikai citā, Putinam lojālākā vadībā, vērtēja franču eksperti.
