Latvija cer iegūt nepastāvīgās locekles vietu Drošības padomē no 2026. līdz 2027. gadam. Uz šo iespēju cer arī Melnkalne. Tas nozīmē, ka abas valstis sāks kampaņu, lai iegūtu nepieciešamo divu trešdaļu pārējo ANO valstu atbalstu.
Valsts prezidents telefonintervijā Latvijas Televīzijai atzina, ka jautājums par ANO Drošības padomes efektivitāti gan Sīrijas, gan Ukrainas, gan Tuvo Austrumu sakarā ir diskutabls, bet Latvijas dalība padomē ir svarīga tādēļ, lai atbalstītu un ļoti skaļi paustu viedokli par notikumiem Ukrainā.
"Šajā padomē katra balss ir svarīga, tostarp arī lai noraidītu dažāda veida Krievijas priekšlikumus, lai atbalstītu mūsu sabiedrotos – ASV, Franciju, Lielbritāniju," uzsvēra prezidents.
Viņš arī atzinīgi novērtēja savulaik Igaunijas un Lietuvas dalību ANO Drošības padomē gan saistībā ar Krimas okupāciju, gan notikumiem Baltkrievijā. "Papildu atbalsts mūsu sabiedrotajiem noder," piebilda Rinkēvičs.
"Ja tur nebūs Latvijas, tad tur [padomē] no Austrumeiropas grupas var būt arī Krieviju atbalstoša valsts. Šādām organizācijām, lai arī kā tās kritizētu, ir ietekme," uzsvēra prezidents.
"Tas ir arī svarīgi, lai kampaņas laikā runātu ar valstīm Āfrikā, Latīņamerikā, Āzijā un skaidrotu situāciju Eiropā. Neaizmirsīsim, ka tagad līdz ar notikumiem Izraēlā, Gazas joslā, uzmanība atslābst, bet mums ir vēl daudz darāmā ANO kontekstā no starptautiskā tribunāla un atbildības izvērtēšanai līdz pastāvīga spiediena uzturēšanai Ukrainas jautājumā arī šajā organizācijā," iemeslus, kādēļ Latvijai būtiski iegūt nepastāvīgās locekles statusu ANO Drošības padomē, uzskaitīja prezidents.
Rinkēvičs uzsvēra, ka ne Ukraina, ne kāda cita valsts no šīs organizācijas neizstājas, bet to izmanto, lai maksimāli informētu par savām aktualitātēm, iestātos par savu taisnību.
Kampaņas laikā Latvija runās arī par starptautisko tiesību jautājumiem un ilgtspējas attīstības mērķiem.
