Tas ir saistīts ar Moldovas sarunām par iestāšanos Eiropas Savienībā (ES) un Moldovas prezidenta vēlēšanām.
Moldovas Gagauzijas autonomā reģiona prokrieviskā līdere Jevgēņija Gucula Krievijā ceturtdien tikusies ar Krievijas prezidenta administrācijas vadītāja vietnieku Sergeju Kirijenko.
Moldovas varasiestādes savukārt pavēstījušas, ka pret Guculu ierosinātā krimināllieta drīzumā tiks nodota tiesai.
Gucula lūgusi Kirijenko palīdzēt gagauziem atvērt kontus Krievijas bankās "sociāliem projektiem", lai varētu atcelt embargo importam no Gagauzijas, kā arī palīdzēt sarunās ar "Gazprom" par cenu atlaidēm gāzes piegādēm.
Kā uzskata ISW analītiķi, Kremļa pastiprinātā uzmanība attiecībām ar Gagauziju un Moldovas separātisko Piedņestras reģionu norāda uz to, ka Kremlis cer izmantot abus šos reģionus hibrīdoperāciju attaisnošanai.
Krievijai tie ir vajadzīgi destabilizācijai un tālākai Moldovas polarizācijai pirms sarunām par iestāšanos ES un Moldovas prezidenta vēlēšanām.
Jau vēstīts, ka februāra beigās Moldovas separātiskā reģiona Piedņestras prokrieviski noskaņotās amatpersonas pieprasījušas Maskavai "aizsardzību", pamatojoties uz rezolūciju, ko pieņēmis īpašais visu līmeņu deputātu kongress.
Ukraiņu politologs Dmitro Levuss iepriekš sarunā ar Latvijas Televīziju vērtēja, ka, visticamāk, Krievijas prezidents Vladimirs Putins tādējādi vēlas radīt nestabilitāti NATO dienvidu flangā.
"Putinam, kā saprotams arī no visām viņa intervijām, ir ambīcijas ieiet vēsturē kā līderim, kurš atkal sagrābis visas tās zemes, kas agrāk bija PSRS sastāvā. Moldova ir tieši tāda teritorija, tādējādi vienlaikus tiktu nošauti divi zaķi," viņš teica.
KONTEKSTS:
Piedņestras Moldāvu Republika ir starptautiski neatzīta valsts – separātisks reģions Moldovā, kas atrodas starp Dņestras upi un Ukrainas robežu un pēc Padomju Savienības sabrukuma vienpusēji atdalījās no Moldovas.
1992. gadā separātisti izcīnīja karu ar Moldovas prorietumniecisko valdību, kas beidzās ar simtiem bojāgājušo un Krievijas armijas iejaukšanos, aizstāvot nemierniekus.
2006. gadā tur notika starptautiski neatzīts referendums par pievienošanos Krievijai, ko tolaik atbalstīja 97,1% vēlētāju.
Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā Moldova ir baidījusies, ka Krievija varētu izmantot Piedņestru, lai atvērtu jaunu fronti dienvidrietumos, Odesas virzienā.
