Par šādiem plāniem pirmdien pavēstījis Zviedrijas premjerministrs Ulfs Kristersons.
Paredzams, ka Zviedrija jau tuvākajā laikā tiks uzņemta NATO, kļūstot par alianses 32. dalībvalsti. Pirms tam vēl nepieciešams saņemt Turcijas un Ungārijas piekrišanu alianses paplašināšanai.
Kristersons vēsta, ka Zviedrija ir gatava sniegt savu ieguldījumu NATO aizsardzības spēju stiprināšanā. Viņš uzsver, ka Zviedrijas armijai ir liela pieredze militārām operācijām dažādās vidēs: uz sauszemes, gaisā, ūdenī un zem ūdens. Zviedru karavīri ir pieraduši pie ziemeļu klimata, tādēļ viņiem nebūs problēmu iejusties Latvijas apstākļos.
Zviedrijas laikraksts "DN", atsaucoties uz saviem avotiem, vēsta, ka uz Latviju plānots nosūtīt mehanizēto bataljonu, kurā būs ap 800 karavīru, kā arī bruņumašīnas un kaujas mašīnas, iespējams, arī "Leopard" tanki.
Zviedrijas armijas vadība plāno, ka šī vienība varētu ierasties Latvijā 2025. gada sākumā.
Latvijas aizsardzības ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie") sarunā ar "DN" secina, ka tās ir lieliskas ziņas Latvijai, jo NATO spēku klātbūtne ir svarīga Latvijas drošībai.
"Esam gandarīti par šo nozīmīgo lēmumu, kas līdz ar gaidāmo Zviedrijas uzņemšanu NATO kļūs par būtisku ieguldījumu reģionālās drošības un Latvijas aizsardzības stiprināšanā," vēsta Sprūds.
Zviedrijas premjers Ulf Kristersson @SwedishPM ir paziņojis par Zviedrijas nodomu nosūtīt uz Latviju bataljona lieluma kontingentu NATO kaujas grupu sabiedroto spēku sastāvā!
— Andris Spruds (@AndrisSpruds) January 8, 2024
Esam gandarīti par šo nozīmīgo lēmumu, kas līdz ar gaidāmo Zviedrijas uzņemšanu NATO kļūs par būtisku…
Zviedrijas premjerministrs Kristersons jaunumus par bataljona līmeņa kontingenta izvietošanu Latvijā paziņoja nacionālās aizsardzības konferencē "Sabiedrība un aizsardzība", uzsverot, ka tā ir daļa no Zviedrijas apņemšanās stiprināt NATO aizsardzības un atturēšanas spējas.
Konferences laikā Sprūds sniedza ieskatu Zviedrijas kolēģiem par Latvijā īstenoto visaptverošas valsts aizsardzības koncepciju un tās aktualizēšanu Latvijas izglītības sistēmā.
Papildus tam konferencē šogad tika apspriestas arī tādas tēmas kā Zviedrijas ceļš uz dalību NATO, Krievijas karš Ukrainā, dezinformācijas draudi un izaicinājumi demokrātijai, kā arī daudzas citas.
Paredzams, ka Zviedrijas bataljons iekļausies Kanādas vadītajā NATO spēku paplašinātās klātbūtnes kaujas grupā.
2023. gada vasarā Latvija un Kanāda parakstīja vienošanos, kas paredz divkāršot Latvijā izvietoto Kanādas karavīru skaitu, lai līdz 2026. gadam šī vienība sasniegtu brigādes lielumu.
Līdzīgas NATO spēku vienības ir izvietotas arī Lietuvā (Vācijas vadībā) un Igaunijā (Lielbritānijas vadībā).
KONTEKSTS:
NATO dalībvalstu līderi 2023. gada vasarā samitā Viļņā vienojās, ka nepieciešams pastiprināt NATO austrumu flanga aizsardzību, tādēļ tiks veikti pasākumi arī Baltijas valstu drošības stiprināšanai.
2022. gada NATO samitā Madridē Latvijas un Kanādas aizsardzības ministri parakstīja kopīgu deklarāciju par Kanādas vadītās NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupu palielināšanu no bataljona līdz brigādes līmenim.
Kanāda vada NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupu, kas izvietota Latvijā kopš 2017. gada. Šobrīd to veido vairāk nekā 1700 karavīru no Albānijas, Čehijas, Itālijas, Polijas, Kanādas, Melnkalnes, Slovākijas, Slovēnijas, Spānijas, Islandes un Ziemeļmaķedonijas, kas rotācijas kārtībā pilda dienesta pienākumus Latvijā.
