Miljoniem nāvju, triljoniem eiro zaudējumu
Daudziem ir nācies lietot antibiotikas, lai ārstētu nopietnas veselības kaites. Antibiotikas var glābt cilvēku un arī dzīvnieku dzīvību, taču pēdējos gados arvien skaļāk tiek zvanīta trauksme, ka antibiotiku lietošana ir pārmērīga un bieži vien nepamatota. Tā rezultātā ir attīstījušās pret antibiotikām izturīgas baktērijas.
Aplēses liecina, ka antibiotiku rezistence ik gadu visā pasaulē ir nāves iemesls gandrīz 5 miljoniem cilvēku, bet ES tā izraisa vairāk nekā 35 tūkstošus nāves gadījumu, radot zaudējumus bloka ekonomikai 1,5 miljardu eiro apmērā.
Ja saglabāsies pašreizējā tendence, tad līdz 2050. gadam ik gadu pasaulē no antibiotiku rezistences nomirs 10 miljoni cilvēku, bet ekonomiskie zaudējumi sasniegs 100 triljonus dolāru (93 triljonus eiro).
Daktere Marija Krusa Soriano ir iekšķīgo slimību nodaļas vadītāja vienā no lielākajām Madrides slimnīcām. Viņa pastāstīja, ka antibiotiku rezistence ir milzīga problēma.
"Plaši epidemioloģiski pētījumi, kuros ir iesaistīti vairāk nekā 1000 intensīvās terapijas nodaļu, liecina, ka konkrētās dienās vairāk nekā 50% pacientu ir aktīva infekcija. Puse no šiem gadījumiem ir slimnīcā iegūtas infekcijas. Tā ir ļoti nopietna problēma. Un diemžēl intensīvās terapijas nodaļās infekcijas bieži vien izraisa multirezistentas baktērijas," Soriano sacīja telekanālam "Euronews".
Nosprauž mērķus 2030. gadam
Pērn ES antibiotiku rezistenci pasludināja par vienu no trim svarīgākajiem pārrobežu veselības apdraudējumiem aiz patogēniem, kuri varētu izraisīt epidēmiju vai pandēmiju, un ķīmiskajiem, bioloģiskajiem, radioloģiskajiem draudiem un kodoldraudiem, kuri var rasties nejaušas vai tīšas izplatīšanas rezultātā.
Šogad jūnijā ES Padome pieņēma ieteikumu, kā pastiprināt ES rīcību cīņai pret antibiotiku rezistenci. Dokumentā ir nosprausts mērķis līdz 2030. gadam par 20% samazināt antibiotiku izmantošanu cilvēku ārstēšanā, kā arī par 50% samazināt mājlopu ārstēšanai izmantoto antibiotiku pārdošanas apjomu.
Ierosināto pasākumu vidū ir arī nacionālo rīcības plānu uzlabošana, lai palīdzētu īstenot minētos mērķrādītājus un pārraudzītu antibiotiku lietošanu katras dalībvalsts līmenī. Tāpat tiks strādāts pie tā, lai vairotu sabiedrības un cilvēka veselības un veterinārijas nozarēs strādājošo speciālistu izpratni par antibiotiku lietošanu.
Zviedrijas sociālo lietu un sabiedrības veselības ministrs Jākobs Fošmēds uzsvēra, ka šis dokuments ir pagrieziena punkts cīņā pret antibiotiku rezistenci:
"Šī ir pirmā reize, kad mēs esam nosprauduši mērķus, lai samazinātu antibiotiku lietošanu ES.
Mēs arī mērķtiecīgi pētām baktērijas, kā arī izvirzām individuālus mērķus, lai samazinātu antirezistento baktēriju izplatību. Es teiktu, ka tas ir izrāviens."
Izstrādās jaunas antibiotikas
Eiropas Komisija vēlas veicināt jaunu antibiotiku un antibakteriālo līdzekļu izstrādi.
"Kopš pagājušā gadsimta astoņdesmitajiem gadiem mums nav izstrādāti jauni antibakteriālie līdzekļi. Tāpēc mums bija jānodrošina spēcīgi stimuli, lai tiktu izstrādāti jauni, inovatīvi antibakteriālie līdzekļi. Mēs to darām, ieviešot tālāk nododamus datu ekskluzivitātes vaučerus," sacīja ES veselības komisāre Stella Kirjakidu. "Mums ir arī jāstrādā, lai aizstāvētu saprātīgu antibakteriālo līdzekļu lietošanu un novērstu to ļaunprātīgu izmantošanu.
Taču vienlaikus mums ir jāatbalsta Eiropas farmācijas nozare, lai tā ieviestu inovācijas un lai tirgū būtu jauni produkti."
Eiropas Farmācijas industriju un asociāciju federācija ir paziņojusi, ka zāļu ražotāji ir gatavi strādāt pie jaunu antibiotiku radīšanas. Organizācija jau 2020. gadā ierosināja izveidot viena miljarda eiro vērtu fondu, kas palīdzētu līdz 2030. gadam izstrādāt jaunas antibiotikas.
