Arhibīskaps Urmass Vīlma lēmumu pamatoja ar to, ka baznīcai nepieciešams laiks, lai izlemtu, kā rīkoties.
"Ja valsts vārdā mēs reģistrējam laulības, kas ir dzimumneitrālas, bet baznīcā mēs svētījam laulību starp vīrieti un sievieti – vai tās ir divas dažādas laulības?" vaicā arhibīskaps Vīlma.
Arhibīskaps paskaidroja, ka baznīcas lēmumam ir praktiski apsvērumi, jo Ģimenes tiesību likuma grozījumu izskatīšanas laikā baznīca nav saņēmusi skaidru atbildi, vai grozījumi nozīmē, ka garīdzniekiem kā valsts pārstāvjiem būs jānonāk reliģiskā konfliktā, reģistrējot viendzimuma pāru laulības.
Viņš teica, ka oktobrī baznīca izlems, vai turpināt cilvēku laulību reģistrēšanu valsts vārdā.
Vienlaikus arhibīskaps uzsvēra, ka baznīca neatsakās no laulību svētīšanas un slēgšanas baznīcā, ja pāris jau iepriekš ir reģistrējis laulību dzimtsarakstu birojā.
Jau vēstīts, ka Igaunijas parlaments jūnija vidū pieņēma likuma grozījumus, kas paredz, ka no 2024. gada 1. janvāra Igaunijā būs iespējama laulība starp diviem pieaugušajiem neatkarīgi no viņu dzimuma.
Pašlaik laulību Igaunijā var reģistrēt ne tikai dzimtsarakstu nodaļas darbinieki, bet arī garīdznieki, kas saņēmuši apmācības tādas reģistrācijas veikšanai. Tomēr garīdzniekiem nav obligāta pienākuma reģistrēt laulību valsts vārdā.
KONTEKSTS:
Igaunijas parlaments 20. jūnijā atbalstīja viendzimuma laulību legalizēšanu. Līdz ar to Igaunija kļūs par pirmo Baltijas valsti, kurā būs atļautas viendzimuma laulības.
Igaunijā laulība starp diviem pieaugušajiem neatkarīgi no viņu dzimuma būs iespējama no 2024. gada. Viendzimuma pāri varēs arī adoptēt bērnus.
Vietējie mediji un politiķi notikušo dēvē par "vēsturisku lēmumu". Igaunijā pēdējās desmitgades laikā ir strauji pieaudzis atbalsts viendzimuma laulībām.
