"Es domāju par restartu, tā ir taisnība. Bet tas nav stāsts tikai par vienu personu. Vienas personas nomaiņa visu neizmainīs. Mums vajag visiem skatīties vienā virzienā ar uzvaras pārliecību. Mēs nevaram ieņemt sakāves un aizsardzības pozīcijas," teica Zelenskis.
Par savu nodomu atlaist armijas virspavēlnieku Zelenskis jau informējis Balto namu. Izskanējis, ka līdz ar Zalužniju amatu zaudēt varētu arī Ģenerālštāba priekšnieks Serhijs Šaptala un citi padotie. Zalužnijs pirmdien sociālajos tīklos ievietoja bildi, kurā redzams kopā ar Šaptalu, un tajā daudzi jau saskatījuši divdomīgus vēstījumus.
Kaut arī Zalužnijam izveidojies labs kontakts ar rietumvalstu sabiedrotajiem, kuri labprātāk redzētu viņu nākam, nekā ejam, viņi apzinās, ka šāds lēmums ir suverēnas valsts ziņā, un tajā nejaucas.
Ukrainas medija "The Kyiv Independent" pētnieciskais žurnālists Danilo Mokriks sarunā ar LTV spriež - lai arī Zalužnijs aizvien nav atlaists, visticamāk, no šī nodoma Zelenskis neatkāpsies.
"No tā, ko es zinu par Zelenski un viņa komandu, – kad viņi izlemj kādu atlaist, viņi to arī izdara. Tas varētu prasīt kādu laiku atkarībā no tā, cik ātri var atrast viņam aizvietotāju. (..) Bet, ja viņi kaut ko izdomā, viņi to izdara. Un parasti šos lēmumus nepaskaidro. (..) Bet tas būtu Zelenska interesēs paskaidrot un viņam vajadzētu to darīt, īpaši ņemot vērā ģenerāļa popularitāti," sacīja žurnālists.
Nesaskaņas starp valsts un armijas vadītāju milst jau kādu laiku. Īpaši neapmierināts Zelenskis bija ar Zalužnija izteikumiem medijos rudenī par kara nonākšanu strupceļā, ko viņš pēc tam mēģināja aspēkot.
Abiem nesaskan arī jautājumā par papildu 500 000 karavīru mobilizāciju.
Zelenskis uzskata, ka šāds solis sabiedrībā netiktu atbalstīts. Zalužnijs savukārt norādīja, ka tas nepieciešams, lai stātos pretī Krievijas asimetriskajam spēkam, kā arī lai kompensētu lielos personāla zaudējumus. To viņš vēlreiz uzsvēra arī pašā drāmas karstumā publicētajā viedokļrakstā "CNN".
Tajā viņš runāja arī par to, kā ir jāmainās kara taktikai un ka Ukrainas priekšrocība ir iespējas izmantot bezpilota lidaparātus un citas modernās tehnoloģijas.
Netieši runājot arī par uzbrukumiem Krievijas iekšienē – kā veidu, kā novājināt ekonomiku, kas baro karu, un psiholoģiski ietekmēt pretinieku. Taču raksta publicēšana šajā zīmīgajā laikā, visticamāk, ir tikai sakritība.
"Abu nesaskaņas varētu būt saistītas ar objektīvi neizdevušos pretuzbrukumu vai dažādiem skatījumiem par kara turpmāko stratēģiju. Zalužnijs šobrīd vairāk runā par aizsardzības pozīcijām, bet Zelenskis grib iet uz priekšu," spriež Mokriks.
"Vēl ir versija, ka Zalužnijs kļuvis pārāk populārs un Zelenskis varbūt jūtas politiski apdraudēts. Vai nejūtas, ka viņam ir pietiekami liela kontrole pār karu. Bet tie ir tikai mani minējumi," atzina Mokriks.
Vienlaikus izskan, ka prezidenta birojā ir bažas, ka lielās popularitātes dēļ Zalužnijs varētu lolot politiskas ambīcijas, lai gan šādu signālu nav bijis.
"Es nevaru izvērtēt, vai šis lēmums ir pareizs vai nepareizs. Bet izskatās, ka tajā ir iejaukta politika. Un, ja tas tā ir... tas ir slikti. Jo mēs īsti tagad to nevaram atļauties. Bet, ja tas ir par atšķirīgiem skatījumiem uz karu, varbūt tā ir pareizā izvēle. Galu galā – Zelenskis viņu pieņēma darbā, viņam ir arī tiesības viņu atlaist. Konstitucionāli tādas tiesības viņam ir, protams, atbildības jautājums – tā ir cita lieta," sacīja Mokriks.
Zalužnijs sabiedriskās domas aptaujās ir populārāks par Zelenski. Piemēram, kādā decembrī veiktā aptaujā 88% respondentu atzina, ka uzticas Zalužnijam, bet Zelenskim attiecīgais rādītājs bija 62%.
Iespējams, tieši tas prezidentu uztrauc. Un armijā atbalsts Zalužnijam ir teju vispārējs. Tāpēc atrast viņam pienācīgu pēcteci būs izaicinājums.
Izskanējis gan Ukrainas izlūkdienesta galvas Kirilo Budanova, gan Ukrainas sauszemes spēku komandiera Oleksandra Sirska vārds. Bet neviens no viņiem nav iemantojis tādu karavīru labvēlību. Sirski uzskata par padomju stila komandieri, un daudziem viņa vadības maniere nav pa prātam.
Ukraiņu mediji par šo situāciju aptaujāja frontē esošos, kuri visi kā viens apliecināja savu lojalitāti Zalužnijam. Kāds karavīrs pat izteicās, ka "var nomainīt auto, sievieti, prezidentu un pat valsti, bet nevar nomainīt Zalužniju!", aicinot politiķus nejaukties armijas lietās, kuras viņi līdz galam nav spējīgi saprast, un norādot, ka tas var arī apdraudēt kara gaitu.
Taču versijas par to, ka Zalužnija atlaišana varētu izraisīt "sprādzienu" gan sabiedrībā, gan militārpersonu vidū, pēc žurnālista domām, ir pārspīlētas.
"Es negaidītu neko tādu kā sacelšanos. Taču Ukrainas politiskā opozīcija to izmantos pret Zelenski. Viņi varētu mēģināt Zalužniju aicināt savās rindās. Opozīcija jau tagad to izmanto, lai kritizētu prezidentu. Bet nekas lielāks par to nebūs. Tas, no kā es mazliet baidos, ir demotivācija armijā.
Un tomēr – ukraiņu karavīri necīnās par Zelenski vai Zalužniju, viņi cīnās par Ukrainu," uzsver Mokriks.
