Pirms pāris nedēļām viņš saņēma Krievijas cietumā nobendētā jurista Sergeja Magņitska vārdā nosaukto balvu par ieguldījumu cilvēktiesību aizsardzībā. Kuleba aicina pasaules valstis darīt visu iespējamo, lai palīdzētu ukraiņiem izdzīvot.

Mikolu Kulebu uz sarunu aicināja Latvijas Radio korespondente Ukrainā Indra Sprance.

Indra Sprance: Nesen jums piešķīra Sergeja Magņitska vārdā nosaukto balvu. Ar kādām sajūtām to saņēmāt?

Mikola Kuleba: Protams, ka šī atzinība, šī balva bija "Save Ukraine", ne man personīgi. Jo visu, ko paveic "Save Ukraine", visu, ko es varu paveikt, – tas ir liels "Save Ukraine" komandas darbs.

I was honored to receive this year's Magnitsky Prize, which recognizes contributions to human rights and active participation in the struggle for justice. It is a great honor and responsibility to accept this award on behalf of @SaveukraineUs and, more importantly, on behalf of… pic.twitter.com/1L5fQMOJgu

— Mykola Kuleba (@MykolaKuleba) November 17, 2023

Šī atzinība ir vairāk tāpēc, lai mēs varētu vēlreiz stāstīt par mūsu bērniem, par to, kas ar viņiem notiek. Kopā ar mani [balvas saņemšanā] bija divi bērni, kurus mēs pārvedām mājās no Krievijas, no okupētajām teritorijām. Tās ir meitenes, kas cieta no deportācijām, nelikumīgas izvešanas. Viņas bija tur, un viņas stāstīja pašu pieredzēto, un mums tā bija iespēja plašākai publikai stāstīt par Krievijas kara noziegumiem.

Protams, ka pats Magņitskis cieta, tas ir nozīmīgi. Putins nogalināja Magņitski, un bija nozīmīgi, ka tur bija sapulcējušies cilvēki, kas visā pasaulē cieš no šiem režīmiem, kas masveidā nogalina. Mums tas bija nozīmīgi, jo Bils Brauders, kurš visu organizēja, Magņicka draugs; mans draugs Vladimirs Kara-Murza, kurš šobrīd atrodas ieslodzījumā Krievijā un ir Putina vajāts.

Tas viss radīja atbalsta sajūtu. Apvieno tos cilvēkus, kas cieš un turpina ciest, un tos, kas cīnās ar šiem režīmiem.

Šodien ir 646. diena kopš visparējā iebrukuma sākuma. Kā šis karš izmainīja jūsu dzīvi?

Pilnībā izmainīja. Šodien viss, ar ko es nodarbojos, ir karā cietušo bērnu un ģimenu atgriešana. Tā vietā, lai attīstītu valsti, lai veiktu uzlabojumus bērnu labklājības nodrošināšanas sistēmā, veidotu atbilstošus pakalpojumus tam, lai bērni attīstītos, tā vietā es katru dienu kopā ar savu "Save Ukraine" komandu nodarbojos ar to, lai atgrieztu atpakaļ vēl kādu bērnu vai nu no okupētajām territorijām, vai no Krievijas, kur viņi bija piespiedu kārtā deportēti. Vai no karadarbības zonām. Lai rastu patvērumu tām ģimenēm vai bāreņiem, kas kara dēļ zaudējuši visu.

Jūsu organizācija daudz palīdz bērniem. Kā šis karš ir izmainījis Ukrainas bērnus?

Sekas šobrīd nevaram novērtēt, jo turpinās karš. Mēs jau redzam pēc tiem bērniem, kas ir mūsu centrā, ka viņiem ir pēctraumatiskā stresa sindroms, miega traucējumi. Daudzi bērni ir ļoti noslēgti, viņi negrib komunicēt. Ļoti daudz problēmas ir ģimenēs, jo paši vecāki ir traumēti un viņi turpina traumēt savus bērnus.

Daudziem bērniem ir problēmas ar mācībām, viņi nav mācījušies divus, trīs gadus. Mums ir bērni, kas desmit gadu vecumā nemāk lasīt un rakstīt, jo bija kovids, pēc tam jau divus gadus turpinās karš. Un viņi nemāk lasīt! Ukrainā tā nekad nav bijis!

Tikai Otrā pasaules kara laikā un pēc tā tāda situācija bija, bet tā, lai mēs varētu teikt, ka desmit gadu vecumā bērns nemācētu rakstīt... Mūsu izglītības sistēma strādāja normāli! Bet tagad tas ir fakts.

Bērni nemācās skolās, jo īpaši karadarbībai tuvākajos reģionos vai okupētajās teritorijās. Tur ir nopietna problēma, līdz ar to sekas; šobrīd mēs nevaram aplēst visas sekas. Šobrīd aug bērni, un sekas mēs redzēsim pēc pieciem, desmit gadiem. Un šīs sekas būs smagas.

Šobrīd starptautiskā sabiedrība vilcinās ar tribunāla izveidi Krievijas kara noziegumu tiesāšanai. Vai jūs ticat, ka Putins un viņa līdzgaitnieki tiks sodīti?

Jā, es par to nešaubos. Es par to ziņoju Apvienoto Nāciju Organizācijā, dažādu valstu parlamentos. Vienkārši es saprotu, ka šis ir hibrīdkarš un Krievija izmanto visas iespējas un visus instrumentus, lai ietekmētu dažādas valstis. Mūsdienās politiķi ļoti lēni pieņem šādus lēmumus. Krievijas ietekme ir ārkārtīgi liela. Visur. Šobrīd Lielbritānijā, Vācijā, ASV, Ķīnā un tā tālāk. Kad tiekos ar politiķiem, es viņiem stāstu reālus stāstus par bērniem, kas ar viņiem notiek. Izskaidroju, kāpēc tas notiek, jo daudzi politiķi, viņi nesaprot, kāpēc Putins to dara. Kāpēc nolaupa bērnus? To visu vajag skaidrot.

Tas, kas šobrīd notiek [Ukrainā], atstās tādu iespaidu uz valstīm, ka viņi visi atzīs gan holodomoru, gan deportācijas, gan genocīdu, visu... būs jāpieliek punkts.

Mums vajadzētu atgriezties pie veselā saprāta un baltu saukt par baltu, bet melnu – par melnu.

Saprotiet, Putins visiem stāsta – tas nav ne balts, ne melns. Tas ir, redziet, dažādās krāsās... Jā, viņš spēlē šo spēli. Bet tas, kas notiek Ukrainā, ir melns, un mums ir jāsaka, ka tas ir genocīds, un visām valstīm ir jānonāk līdz tā izpratnei. Visai civilizētajai pasaulei.

Mēs vēršamies pie civilizētās pasaules, bet politiķi baidās. Politiķiem ir intereses, biznesam ir intereses.

Sankcijas pret Krieviju taču ir pieņemtas, bet tās efektīvi nestrādā. Krievija turpina ražot ieročus, saņemt izejmateriālus, saņemt tehnoloģijas un tā tālāk. Kāpēc? Jo pasaulē ir daudz cilvēku, kas ir gatavi uz tā rēķina pelnīt. Un arī civilizētās valstis no tā pelna. Tie tomēr ir tādi divkosīgi standarti. Tā ir liekulība. Šī politika ir balstīta uz divkosīgiem standartiem un liekulības.

Kā cīnīties ar šo liekulību?

Nepieciešams cilvēkiem radīt tādus apstākļus, kuros viņiem ir jāpieņem lēmumi. Kuros viņiem ir jāspēj pateikt – jā, tas ir balts un es atbalstīšu balto, vai – tas ir melns un es esmu pret šo melno.

Varbūt tas ir radikāli, jā, šai ziņā esmu radikāls. Es esmu radikāls, jo ja nogalina bērnus, tā nedrīkst notikt. Mums – visai civilizētajai pasaulei – ir jāpasaka, ka tas nav pareizi un jāaptur tas. Es gribu, lai tās valstis, kas šobrīd atbalsta Ukrainu, lai tās darītu to tā, lai aizsargātu mūsu bērnus un apturētu karu. Un cīnītos pret Putinu.

Lai nebūtu diskusijas par to – dot vai nedot ko. Nu, klausieties, ja jūs atzīstat, ka Putins ir ļaunums, ka viņš atnācis mūs iznīcināt, nogalināt bērnus... Nu, atvainojiet, te nav vietas diskusijām. Te ir nepieciešama rīcība.

Kāda palīdzība šobrīd ir nepieciešama Ukrainai un ukraiņiem?

Mums ir nepieciešama palīdzība izdzīvot. Kas ir vajadzīgs bērniem? Drošība. Lai pa viņiem nešautu. Lai viņi varētu paēst, normāli apģērbties, lai viņi varētu attīstīties. Lai tā būtu, nepieciešams apturēt karu.

Pirmkārt, mums ir nepieciešama ekonomiska, finansiāla palīdzība Ukrainai, lai izdzīvotu, un nepieciešami ir ieroči, lai apturētu Putinu. Jo viņš atnācis nogalināt. Tālāk – nepieciešams atbalsts Ukrainas atjaunošanai. Šobrīd ir grūti runāt par atjaunošanu, kamēr karš turpinās. Šobrīd svarīgākais ir izdzīvot.

Valstīm ir jādara viss iespējamais, lai ļautu Ukrainai izdzīvot, jo Ukraina var kļūt par spēcīgu valsti Eiropas civilizēto valstu saimē, un tā tam ir jānotiek. Ja mūs aizsargās, mēs varēsim. Bet, ja ne, tad Ukraina kļūs par placdarmu Eiropas iekarošanai.

Putinam Ukraina ir nepieciešama vienkārši kā teritorija, no kuras viņš tālāk iekaros citas zemes. To Eiropai un visai pasaulei vajadzētu saprast.

Šodien šeit, Ukrainā, notiek karš par Eiropu, par brīvību, par demokrātiju. Šeit, Ukrainā, faktiski tiek risināts globāls jautājums – vai pasaulē būt demokrātiskām valstīm, vai arī mēs vienkārši ļaujam totalitāriem režīmiem darīt visu, ko viņi vēlas.

Drīs būs otrā gadskārta kopš pilna apmēra iebrukuma, cilvēki sāk nogurt. Vai jūtat, ka atbalsts mazinās?

Jā, es redzu. Visi redz, ka pašlaik atbalsts Ukrainai mazinās. Un mums būtu jādara viss iespējamais, lai atbalsts nemazinātos. No tā ir atkarīgs, vai Ukraina un ukraiņi izdzīvos. Tas ir jautājums ne tikai par ieročiem. Tas vairāk ir jautājums par cilvēkiem Ukrainā. Vai viņi varēs pārdzīvot ziemu, vai varēs viņi saglabāt savu veselību.

Tas ir jautājums par viņu turpmāko dzīvi. Jo Ukraina ir cilvēki, kas te dzīvo. Ja nosargāsim savus cilvēkus, palīdzēsim viņiem... Šobrīd simtiem tūkstošu cilvēku ir iesaistīti karā kā karavīri un katru dienu viņi iet bojā. Ukraiņiem ir nepieciešama palīdzība.

Ko jūs teiktu cilvēkiem, kuri ir noguruši palīdzēt ukraiņiem?

Ļoti vienkārši, es vienmēr šajā gadījumā citēju Bībeli. Kā jūs gribētu, lai pret jums izturas, tā jūs rīkojaties attiecībā pret citiem cilvēkiem. Es vēršos pie cilvēkiem un saku – ja jūs būtu šajā situācijā, kad atnāk kāds, kurš grib jūs nogalināt, ko jūs gribētu? Kā jūs gribētu, lai citi pret jums izturētos? Protams, lai aizsargātu, lai palīdzētu, lai pabarotu, lai atbalstītu – principā, rīkoties šādi. Nedomāt par to – vajag vai nevajag. Vajag! Jo, ja jūs būtu tādā situācijā, jūs to ļoti gribētu.

Nolieciet sevi šo cilvēku vietā. Lai kādā valstī jūs nebūtu – Eiropas valstīs, ASV, Kanādā vai citur. Darīt tā, lai varētu izdzīvot Ukrainā. Mēs gribam, lai tiktu respektētas mūsu tiesības dzīvot.

Mēs gribam dzīvot. Mēs gribam, lai mūsu bērni dzīvo. Mēs gribam, lai viņi ietu skolā, smaidītu un mācītos, normāli ēstu. Lai viņi attīstītos, lai viņi sapņotu un sasniegtu savus sapņus.

Pilnā apmērā intervija ar organizācijas "Save Ukraine" vadītāju, Magņitska balvas laureātu Mikolu Kulebu būs noklausāma arī Latvijas Radio podkāstā "Drošinātājs".