Pēdējā gada laikā šī shēma Kremlim ir radījusi zaudējumus 34 miljardu eiro apmērā. Vienlaikus šī summa esot līdzvērtīga Krievijas aptuveni divu mēnešu ieņēmumiem šogad, liecina jaunākie dati, ko medijam "Politico" sniedza CREA domnīca.

Tāpat CREA pētnieki noskaidrojuši, ka sankciju ietekme bija jūtama visspēcīgāk 2023. gada pirmajā pusē, taču drīz pēc tam mazinājās. Krievijas nafta šobrīd tiek pārdota par cenu, kas pārsniedz noteikto robežu – 60 ASV dolārus (55,6 eiro) par barelu.

Ziņojumā arī teikts, ka tirgotāji bieži ignorē cenu griestus un Krievijas naftu pārdod par aptuveni 70 ASV dolāriem (65 eiro) barelā.

Tāpat teju puse Krievijas naftas tiek eksportēta, izmantojot G7 un Eiropas Savienības (ES) valstīs bāzēto uzņēmumu transportēšanas un apdrošināšanas pakalpojumus. 

Vairākas valstis, tostarp Indija un Ķīna, ir būtiski palielinājušas Krievijas fosilā kurināmā importu. 

Indija kļuva par vadošo Krievijas naftas pircēju pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā, iepērkot teju pusi no visas pa jūru piegādātās naftas. Indija šo naftu attīra un pārstrādā tālākai pārdošanai ASV un ES klientiem.

ES pašlaik apspriež jaunus veidus, kā pastiprināt sankcijas pret Krieviju. Diskusijas norit arī par jauniem noteikumiem naftas tirgotājiem un kuģotājiem, kuriem varētu uzdot par pienākumu sniegt informāciju par pārvadājumiem, vēstīja "Politico".

Vācijas Starptautisko un drošības lietu institūta vecākais referents Jans Klūge norādīja, ka efektīvs veids, lai nodrošinātu noteikumu ievērošanu, būtu sankciju piemērošana arī negodprātīgajiem tirgotājiem un pārvadātājiem.

Tikmēr otra iespēja esot samazināt naftas cenu griestu līmeni, ko iepriekš bija rosinājusi arī Kijiva. Tas varētu būt 30 ASV dolāru jeb 28 eiro par barelu.