Nobela Miera prēmiju piešķir Irānas cilvēktiesību aktīvistei Nargesai Mohammadi

Irānā valdošais režīms 13 reižu ir apcietinājis Mohammadi, un viņa joprojām atrodas ieslodzījumā. Cilvēktiesību aktīvistei piespriests kopā 31 gads cietumā un 154 sitieni ar pātagu.

Viņa ir 19. sieviete pasaulē un otrā irāniete, kas saņēmusi Nobela Miera prēmiju. 2003. gadā prestižo balvu saņēma arī  Irānas juriste un cilvēktiesību aktīviste Širina Ebādi.

Pirms ieslodzījuma Mohammadi bija Irānā aizliegtā "Cilvēktiesību aizstāvju centra" viceprezidente. 

Irānas cilvēktiesību aktīviste Nargesa Mohammadi jau gadu desmitiem rīkojusi kampaņas, pievēršot uzmanību dažādiem islāma republikā jūtīgiem tematiem – iestājusies pret reliģisko varu valstī, nāvessodu izpildi un obligātu hidžāba nēsāšanu.

Viņa jau astoņus gadus nav redzējusi savus bērnus, lielāko daļu dzīves pavadījusi cietumā un atzinusi, ka tūlītēja atbrīvošana nav gaidāma. Taču Mohammadi arvien tic savām vērtībām un cīņai par tām.

"Viņa ir apņēmīgākais cilvēks, kādu es pazīstu," ziņu aģentūrai AFP stāstīja cilvēktiesību aktīvistes vīrs Tagi Ramani, kurš kopš 2012. gada kopā ar abiem pāra bērniem – 17 gadus vecajiem dvīņiem patvēries Francijā. Lai arī Ramani un Mohammadi jau 24 gadus vieno laulības saites, kopā viņi pavadījuši vien piecus vai sešus gadus.

Papildus tam, ka viņa jau astoņus gadus nav redzējusi savus bērnus, cietuma noteiktie telefona sarunu ierobežojumi nozīmē, ka Mohammadi vairāk nekā pusotru gadu nav pat dzirdējusi viņu balsis.

"Manas visdziļākās un neaprakstāmākās ciešanas ir ilgas būt kopā ar saviem bērniem, no kuru dzīves es aizgāju, kad viņiem bija astoņi gadi," Mohammadi sacīja ziņu aģentūrai AFP.

Neskatoties uz ciešanām, atrodoties ieslodzījumā, Mohammadi padoties negrasās.

"Viņas dzīvē ir trīs mērķi – cilvēktiesību ievērošana, viņas feministiskā apņemšanās un iestāšanās par taisnīgumu," sacīja Mohammadi vīrs.

Tikmēr Mohammadi brālis Hamidreza Mohammadi sacīja, ka Nobela miera prēmija ir sava veida atlīdzība māsai par visu, ar ko viņa ir riskējusi, tostarp viņas pašas dzīvību. Viņa parādījusi, ka pasaulei rūp cilvēktiesības un cīņa, kas par tām norisinās Irānā.

"[Nargesa] vienmēr ir ievērojusi principu, ka cilvēktiesības nav kaut kas tāds, ko var ietekmēt politika vai ideoloģijas. Cilvēkiem ir tiesības, kuras nedrīkst tāpat vien pārkāpt. Un tagad viņa varētu kļūt vēl stiprāka", norādīja Mohammadi. "Un mēs zinām, ka [Irānas] režīms mēģinās noniecināt prēmijas piešķiršanas faktu. Vēstīs, ka lēmums par to bija politiski motivēts un ka citām valstīm nevajadzētu iejaukties Irānas iekšējās lietās. Tas, ka režīmam tas nepatīk ir acīmredzams. Bet nav īsti svarīgi, ko režīms domā. Cilvēki, tostarp Nargesa, apzinās, ko tas patiesībā nozīmē. Tā ir atzinība par kustību, kuru nevar apturēt un kuras mērķis ir brīvība."

Nargesa Mohammadi ir dzimusi 1972. gadā Zanjanā, Irānas ziemeļrietumos. Tur viņa arī studēja fiziku un kļuva par inženieri. Pēcāk cilvēktiesību aktīviste pievērsās žurnālistikai un strādāja vairākos laikrakstos, kas bija saistīti ar reformistu kustību valstī.

Savā grāmatā "Baltā spīdzināšana" Mohammadi nosodīja ieslodzīto dzīves apstākļus, jo īpaši vieninieku kameras izmantošanu, kurā esot turēta arī pati.

Mohammadi ir arī konts sociālajā tīklā "Instagram" – tur viņas ģimenes locekļi publicē jaunumus par situāciju ieslodzījumā.

Mahsas Amini nāves gadadienā Mohammadi un citi bēdīgi slavenā Evinas cietuma ieslodzītie pagalmā sarīkoja simbolisku protestu, sadedzinot savas galvassegas. Evinas cietums Teherānā ir viena no vietām, kurā regulāri tiek turēti politiskie ieslodzītie.

Irānā pērn izcēlās protesti, kas aizsākās pēc 22 gadus vecās Mahsas Amini nāves tikumības policijas apcietinājumā. Irāņu sievietes kampaņā "Sieviete, dzīve, brīvība" iestājās pret hidžāba valkāšanu.

Irānas varas iestādes bargi vērsās pret protestētājiem. Saskaņā ar Irānas cilvēktiesību organizācijas datiem drošības spēki nogalināja kopumā 551 protestētāju, tostarp 68 bērnus un 49 sievietes, un tūkstošiem cilvēki tika arestēti. 

Kā pagājušajā mēnesī aģentūrai AFP vēstulē no cietuma rakstīja pati Mohammadi, nesenie protesti Irānā "paātrināja demokrātijas, brīvības un vienlīdzības īstenošanas procesu Irānā", un tagad šis process esot "neatgriezenisks". 

"Šī balva pirmkārt un galvenokārt ir atzinība par ļoti nozīmīgo darbu, ko Irānā paveikusi vesela kustība ar savu neapstrīdamo līderi Nargesu Mohammadi (priekšgalā)," sacīja Norvēģijas Nobela komitejas priekšsēdētāja Berita Reisa-Andersena.

Pēc paziņojuma nolasīšanas, runājot ar žurnālistiem, Reisa-Andersena aicināja Mohammadi atbrīvot, uzsverot, ka tas būtu pareizs lēmums un tad aktīviste arī varētu pat personīgi šo balvu saņemt. Reisa-Andersena piesauca šos pērnā gada protestus Irānā un norādīja, ka šī balva tiek piešķirta arī simtiem tūkstošu cilvēku, kuri iepriekšējā gadā iestājās pret režīma diskriminācijas un apspiešanas politiku, kas vērsta pret sievietēm. 

Kopumā Nobela Miera prēmijai šogad bija izvirzīts 351 kandidāts- 259 personas un 92 organizācijas. Pērn balvu ieguva cilvēktiesību aktīvisti no Ukrainas, Baltkrievijas un Krievijas. To vidū bija Baltkrievijas cilvēktiesību aizstāvis Aless Beļackis, Krievijas cilvēktiesību organizācija "Memoriāls" un Ukrainas cilvēktiesību organizācija "Pilsonisko brīvību centrs". Beļackis joprojām ir ieslodzīts Baltkrievijas cietumā par pretošanos diktatora Aleksandra Lukašenko režīmam.

Kopš balvas dibināšanas 1901. gadā Nobela Miera prēmija ir piešķirta 110 personām un 30 organizācijām.

Tiek uzskatīts, ka ideju par Nobela Miera prēmijas izveidošanu iedvesmoja Berta fon Zutnere. Viņa bija pirmā sieviete, kura saņēma šo prestižo balvu un bija arī tuva prēmijas dibinātāja Alfrēda Nobela draudzene. Zutnere bija austriešu rakstniece un pacifisma kustības aktīviste.

Nobela prēmijas saņēmēji iegūst arī 11 miljonus Zviedrijas kronu (gandrīz 951 tūkstoti eiro). Naudu piešķir no 1896. gadā mirušā prēmijas dibinātāja, zviedru izgudrotāja Alfrēda Nobela fonda līdzekļiem.

Tāpat balvas ieguvējs saņem diplomu un vienu no Nobela komitejas 18 karātu zelta medaļām. Medaļas priekšpusē redzams dibinātāja Alfrēda Nobela sānu profils. Bet medaļas aizmugurē attēloti trīs vīrieši, un uzraksts latīņu valodā ("Pro pace et fraternitate gentium"), kas nozīmē "cilvēku mieram un brālībai". 

Laureāti balvas saņems svinīgajā ceremonijā 10. decembrī, Nobela nāves gadadienā. Prestižā Miera prēmija, saskaņā ar Nobela vēlmi, tiek pasniegta Oslo, bet pārējo balvu pasniegšanas ceremonija notiek Stokholmā.

Šogad plašas diskusijas sabiedrībā izraisīja Nobela prēmijas fonda lēmums uz Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā notiekošo svinīgo banketu uzaicināt Krievijas, Baltkrievijas un Irānas pārstāvjus, kā arī Zviedrijā pret imigrāciju stingri noskaņotās partijas "Zviedrijas demokrāti" vadītāju. Fonda pārstāvji skaidroja, ka tā cenšas atjaunot dialogu ar tiem, kuru uzskati nesaskan ar prēmijas vērtībām. 

Nedaudz vēlāk Nobela fonds gan pavēstīja, ka atceļ savu lēmumu uzaicināt Krievijas un Baltkrievijas vēstniekus uz šī gada Nobela prēmijas pasniegšanas ceremoniju Stokholmā.