LTV žurnālists Gints Amoliņš viņam vaicāja gan par Ukrainas pretuzbrukuma mērķiem, gan par aizsprosta spridzināšanu un citu Krievijas veikto triecienu motīviem.

"Viss vienkārši. Visa Krievija patlaban ir afekta stāvoklī, proti, militāri politiskā vadība. Un viņi meklē katru iespēju, lai kaut kā apturētu notikumu gaitu, kas viņiem negatīvi attīstās frontes līnijās," norāda Podoļaks.

"Ar militāriem līdzekļiem viņi to nespēj, un viņi meklē jebkuru iespēju. Tas var būt pseidodiplomātiskais spiediens, visas šīs iniciatīvas par kādu sarunu procesu. Tas ir paziņojums, ka Putins ir gatavs risināt problēmas ar nemilitāriem līdzekļiem. Un visbeidzot, tas ir, lūk, šādas ietekmes veids uz informatīvo dienaskārtību. Tas ir mēģinājums sagrābt šo dienaskārtību, lai mēģinātu psiholoģiski ietekmēt Rietumu elites, Ukrainu. Un, uzsveru, mēģinājums sagrābt iniciatīvu kaujas laukā un teikt – nepalīdziet Ukrainai, jo citādi tas viss novedīs pie eskalācijas. Motivācija ir pilnīgi skaidra."

Gints Amoliņš: Tajā pašā laikā tas skar arī Krimas ūdensapgādi, jo kanāls uz Krimu tad arī būs sauss.

Mihailo Podoļaks: Es vēlos, lai Eiropā izprot Putina pieeju. Putinam ir vienaldzīgi Krimas iedzīvotāji, okupēto teritoriju iedzīvotāji. Viņam ir pavisam citi mērķi. Viņš izmantoja Krimu kā placdarmu, lai uzbruktu Ukrainai.

Putina mērķis nav nodrošināt atbilstošu dzīves kvalitāti iedzīvotājiem tur vai citur, arī ne Krievijā. Putina mērķis ir atjaunot PSRS un būt lielam politiķim šī vārda vēsturiskajā izpratnē.

Tā sasniegšanai viņš izmanto jebkādus rīkus, tajā skaitā šādu teroristisku paņēmienu. Tas neapšaubāmi ir Ženēvas konvenciju pārkāpums.

Vai šī situācija kā ietekmē Ukrainas pretuzbrukuma praktiskos plānus?

Nē, nekādā ziņā. Attiecībā uz Ukrainas stratēģiskajiem plāniem šādai situācijai nebūs principiālas ietekmes. Mums ir svarīga un nepieciešama okupēto teritoriju atbrīvošana. Patlaban notiek noteiktas operācijas, lai iztaustītu Krievijas Federācijas aizsardzības pozīcijas. Strauji tiek pastiprināti triecieni pret Krievijas okupācijas grupējuma aizmugures loģistikas apgādes ķēdēm. Tādēļ centieniem ar šādiem ekoloģiskiem pasākumiem mainīt situāciju frontē nebūs ietekmes.

Jautājums ir cits, un vēlos, lai to saprastu mūsu partneri. Krievija atrodas maksimālā psiholoģiskā afekta stāvoklī. Attiecīgi visiem tās lēmumiem nav attaisnojuma, tiem nav nekādas loģikas. Tie nerisina jebkādus militārus uzdevumus. Šis panikas noskaņojums Krievijā tikai augs, un Krievija var uzbrukt pati savai iekšējai teritorijai, pastiprinot draudus visai pasaulei.

Medijos ir daudz spekulāciju par Ukrainas pretuzbrukumu – vai jau sācies, vai vēl sāksies, kā tas notiks. Kā pasaule zinās, ka pretuzbrukums ir sācies?

Pasaule uzzinās, ka viss notiek, kad būs efektīvas liela mēroga darbības, kas demonstrēs okupēto teritoriju atbrīvošanu.

Kas attiecas uz spekulācijām, tās šajā gadījumā nav slikta lieta, jo ir liels karš un visi to vēlas tā vai citādi komentēt. Tas ir normāli. Bet jāsaprot – tagad notiek gatavošanās, kaujas lauka formēšana, sagatavošana.

Tādēļ Ukraina pastiprina apgādes ķēžu apšaudes un tajā pašā laikā aktīvi zondē aizsardzības līnijas, lai saprastu – kur un kā, un kādā līmenī Krievija izveidojusi aizsardzības līnijas.

Pats pretuzbrukums nav vienreizējs pasākums, kas sākas šodien pulksten 12.00 un tad attīstās pēc konkrēta scenārija. Tās ir daudzas un dažādas operācijas dažādos virzienos, kam beigās jānoved pie maksimāli pilnīgas Krievijas aizsardzības līniju iznīcināšanas un Krievijas vienību atlieku bēgšanas.

Es domāju, tas viss būs redzams tiešraidē, un daudzi redzēs, kas patiesībā ir mūsdienu Krievija, beidzot pieliekot punktu Krievijas propagandas galvenajiem mītiem – tostarp attiecībā uz Krievijas armijas spēku.