Vienotā Eiropas Savienības Ētikas standartu iestāde ir izveidota, lai galvenie varas orgāni sekotu kopīgiem noteikumiem. Uz to pamudināja vairāki skandāli, no kuriem skaļākais ir saistīts ar iespējamo Eiropas Parlamenta deputātu kukuļņemšanu, lai aizstāvētu Kataras un Marokas intereses. Savukārt uz dažiem citiem eiroparlamentāriešiem krīt aizdomas, ka viņi varētu būt saņēmuši naudu no Krievijas vai Ķīnas.
Turklāt Eiropas Komisijai tiek pārmesta pārāk piekāpīga attieksme pret to, ka viņu bijušie darbinieki pāriet privātajā biznesā.
ES vides komisārs Virginijs Sinkēvičs debatēs parlamentā minēja dažus piemērus, kur jaunā ētikas iestāde varētu būt noderīga.
"Jomas, kur šādi standarti būtu nepieciešami, skar tādus jautājumus kā amatpersonu deklarācijas, dāvanu, ceļojumu, kā arī citu labumu saņemšanu, tikšanos ar dažādu interešu grupu pārstāvjiem un to publicēšanu, kā arī bijušo deputātu aktivitātes pēc mandāta termiņa beigām," skaidroja Sinkēvičs.
Plānots, ka ētikas pārkāpumus izvērtēs neatkarīgi eksperti. Tas tiek uzskatīts par sasniegumu. Tomēr kritiķi akcentē to, ka Ētikas standartu iestādei būs tikai padomdevēja funkcijas – nevarēs nevienu sodīt.
Nevalstiskā organizācija "Transparency International EU" norāda, ka ētikas iestāde nebūs neatkarīga un tai nebūs tiesību izmeklēt deputātu rīcību. Tādēļ, pēc viņu domām, panāktais risinājums nāk par vēlu un sasniedz pārāk maz.
Tomēr arī tas daudziem parlamentāriešiem šķita par daudz. Eiropas Tautas Partijas deputāts no Vācijas Svens Zīmons mudināja balsojumu atlikt uz nākamo parlamenta sasaukumu un sacīja, ka šīs iestādes izveide esot tiešs uzbrukums deputātu neatkarībai.
"Šis priekšlikums par tā dēvēto starpinstitūciju vienošanos ir pilns ar juridiskām neskaidrībām, kas būtu jāatrisina pirms mēs balsojam.
Kolēģi, vai jūs tiešām zināt, kas te ir rakstīts? Padome turpmāk noteiks ētikas standartus nevis skaidrus juridiskus noteikumus. Turklāt sev viņi šos standartus nepiemēros, bet grib, lai mēs tos piemērotu.
Ir vēl viena lieta, ko es nevaru saprast. Šīs iestādes galvenais orgāns – sekretariāts – atradīsies Eiropas Komisijā. Mums, Eiropas Parlamentam, būtu jākontrolē komisija. Bet nākotnē komisija kontrolēs mūsu morālos standartus," neizpratni pauda Zīmons.
Zīmons nav apmierināts, ka Eiropas Savienības Padome, kur apvienojas bloka dalībvalstis, nav pievienojusies Ētikas standartu iestādei. Nožēlu par to pauda arī komisārs Sinkēvičs.
Tomēr Zaļo grupas deputāts no Vācijas Daniels Freinds, kurš atbildēja par šī jautājuma virzību parlamentā, uzskata, ka tas nav iemesls, lai deputāti neuzlabotu savu noteikumu uzraudzību.
"Tā ir viena no galvenajām parlamenta atbildēm uz skandāliem, ko esam pieredzējuši, tostarp šajā iestādē pašreizējā sasaukuma laikā. Mēs nedosim Padomei nekādu varu pār mūsu noteikumiem vai to ieviešanu. Tas ir kopīgs astoņu iestāžu lēmums izveidot vienotus standartus un Eiropas Parlamentam tajā ir veto tiesības par katru lēmumu. Tādēļ padome mums nevar neko uzspiest," uzsvēra Freinds.
Beigu beigās "par" pievienošanos Ētikas standartu iestādei balsoja 301 deputāts, bet 216 bija "pret".
Savukārt "Transparency International EU", kur Freinds strādāja pirms kļuva par deputātu, piebilst, ka eiroparlamentārieši nav arī atbalstījuši skaidru aizliegumu paralēli darbam Eiropas Parlamentā saņemt ienākumus no citiem darbiem. Latvijas eiroparlamentāriešiem tas nav ļauts, bet daudzu citu valstu deputātiem ir iespējams atrasties uzņēmumu padomēs, vai, piemēram, sniegt labi apmaksātas konsultācijas. Tas savukārt var raisīt šaubas par viņu balsojumu godprātību.
