Izstādes organizators Josifs Bartušs pieved Latvijas Radio pie cilvēka izmēra raķetes čaulas, kuru apgleznojusi 13 gadus veca meitene.
"Šis ir Ksenijas Švecs darbs. Viņas tēvs gāja bojā frontē pirms diviem mēnešiem. Mira kā varonis," sacīja Bartušs. "Viņš bija profesionāls karavīrs un jau kopš 2014.gada bija frontē."
Uz raķetes konusa uzgleznots karavīrs Ukrainas armijas formastērpā. Viņam ir balti eņģeļa spārni un nimbs virs galvas. Rokās karavīrs tur zobenu un vairogu, uz kura rakstīts "Varoņi nemirst".
"Burtiski divas, trīs dienas pēc [tēva] bērēm, kad viņa uzzināja par šo mūsu projektu, viņa atnāca, paprasīja šo un sāka zīmēt. Tur viņa ielikusi visu to savu sāpi," pastāstīja Bartušs.
Kijivas Diplomātiskajā akadēmijā aprīļa beigās atklātajā Krievijas raķešu atlūzu izstādē apskatāmi 45 darbi. Tie veidoti uz dažāda izmēra un formas raķešu un lādiņu atlūzām.
Ukraiņu brīvprātīgie raķešu atlūzas salasījuši un iedevuši bērniem apgleznot kā simbolisku atbildi Krievijas sūtītajai iznīcībai - kā gaismas uzvaru pār tumsu vai labā uzvaru pār ļauno.
"Šī izstāde atspoguļo Ukrainas tautas sāpes un ciešanas. Vienlaikus tā atspoguļo arī mūsu gribu un apņēmību uzvarēt," uzsvēra Ukrainas Diplomātiskās akadēmijas vadītājs Genādijs Nadolenko. "Esmu pārliecināts, ka mēs uzvarēsim, pateicoties mūsu bruņotajiem spēkiem un mūsu cilvēkiem."
Līdzīgu solījumu izstādes atklāšanā pauda arī Ukrainas bruņoto spēku vadītāja vietnieks ģenerālis Jevhens Moisiuks.
"Maskava cenšas iznīcināt mūsu tautu un mūsu valsti. Kad nevarēja iznīcināt, centās nozagt mūsu kultūru, mūsu mantojumu, bet es domāju, ka viņi jau to vairs arī nevarēs izdarīt," nelokāmu pārliecību pauda Moisiuks. "Es ticu, ka Ukrainas bruņotie spēki un aizsardzības spēki kopumā izdarīs visu iespējamo un neiespējamo, lai mūsu kultūra dzīvotu, attīstītos un lai mūsu bērni varētu mierīgi un droši radīt."
Tetjana Bartuša, kura strādāja ar raķešu atlūzas apgleznojušajiem bērniem, rāda uz aptuveni pusmetru garu lādiņa čaulu. To apgleznojis sešgadnieks, un izdarījis to tā, ka uz raķetes vairs nav palikusi neviena brīva vieta.
"Viņam bija ļoti daudz ideju, ko uzzīmēt, kā pieveikt Krievijas armiju," paskaidroja Bartuša. "Bet mēs runājām, lai tanki, karš un sprādzieni nebūtu uz raķešu atlūzām, bet būtu skaistais. Viņš uzzīmēja tankus, kas šauj uz krieviem... ar kokakolu. Tā arī nosaucām darbu - Kokakolas šāviens."
Uz citām raķešu atlūzām bērni uzzīmējuši saulespuķes un baložus, redzami arī eņģeļi un Bībeles motīvi.
Kādu atlūzu rotā nosista čūska Georga lentītes krāsā. Vēl uz kādas citas uzgleznots ukraiņu bērns, kurš tur rokās zemeslodi, bet visapkārt Z tanki un lidmašīnas.
Vēl uz kādas citas raķetes atlūzas redzams lidojošs ukraiņu nacionālais lepnums - pasaulē lielākā lidmašīna Mrija. "Mrija" tulkojumā nozīmē sapnis. Krievija šo lidmašīnu iznīcināja pērn februārī, uzbrūkot Hostomeļas lidlaukam, bet ukraiņi ar starptautisko donoru palīdzību jau sākuši darbu jaunas lidmašīnas projektēšanā uz "Mrijas" projekta bāzes. Tikai tā būšot vēl lielāka un vēl jaudīgāka nekā vecā.
Izstādes atklāšanā Latvijas Radio sastaptais Irpiņas mērs Oleksandrs Markušins saka, ka daudzas šīs raķešu atlūzas, eksponāti, ir no viņa pilsētas.
"Tās ir briesmīgas atmiņas, kuras pirms gada pieredzējām mūsu pilsētā," sacīja Markušins. "Irpiņa ir visvairāk cietusī pilsēta Kijivas apgabalā, jo tur notika galvenās kaujas un pirmā Ukrainas armijas uzvara bija tieši Irpiņā. Pēc tam atbrīvoja Buču, Hostomeļu, Borodjanku un izdzina krievus uz Baltkrieviju. Protams, ka mūsu pilsēta smagi cieta - ap 70% ēku ir bojātas, bet mēs tagad atjaunojam."
Sakopjot Irpiņu, brīvprātīgie salasījuši ļoti daudz un dažādu raķešu un citas munīcijas atlūzas. Daļa no tām nodota izstādes ekspozīcijas sagatavošanai.
"Mums tas ļoti daudz nozīmē, jo gāja bojā ļoti daudz cilvēki. Aizgāja bojā gandrīz 100 karavīru, vairāk nekā 300 civiliedzīvotāji gāja bojā, aizstāvot mūsu pilsētu," stāstīja Markušins. "Mēs skatāmies, kā šos eksponātus ir apgleznojuši mūsu bērni un mūsu mākslinieki. Viņi pat uz tā, kas nogalina cilvēkus, ir parādījuši labo. Ukraiņi ir eiropeiska nācija. Mēs esam par labo, par attīstību, bet Krievija vēlas tikai iznīcināt."
Markušins, kurš pērn martā uzņēmās vadīt arī pilsētas teritoriālās aizsardzības vienību un pats personiski piedalījās ielu kaujās pret Krievijas karaspēku, saka, ka tagad irpiņieši esot daudz vairāk gatavi stāties pret ienaidniekam.
"Toreiz daudzos jautājumos mēs pat nezinājām, kā uzvesties. Ja ienaidnieks atkal no Baltkrievijas puses uzbruktu mūsu pilsētai, karadarbība jau vairs nenotiktu Irpiņā, bet gan pie robežas," uzsvēra Markušins. "Jo mēs esam vairāk gatavi, mēs labāk zinām, kā rīkoties, un mums nav kur bēgt, tā ir mūsu zeme. Aiz mums ir mūsu ģimenes, mūsu zeme un mūsu prezidents."
