ĪSUMĀ:
- Evaņģēliskie kristieši vēsturiski ir bijuši viena no nozīmīgākajām grupām Republikāņu partijas atbalstam, veidojot 15% no ASV populācijas.
- Ir vērojams konservatīvisma un reliģijā balstītas politikas pieaugums līdz ar Donalda Trampa ievēlēšanu, ko sekmēja izteikts baltādaino evaņģēlisko kristiešu atbalsts.
- Skandāli un rīcība, kas nav savietojama ar evaņģēlisko ticību, nav traucējusi samazināties evaņģēlisko kristiešu atbalstam republikāņiem.
- Reliģijas loma politikā gan ASV, gan citviet pasaulē vēl arvien ir pietiekami nozīmīga.
Evaņģēliskā kristietība ASV
Evaņģēlisms ir viens no protestantu baznīcas virzieniem. Tas atšķiras no citām reliģiskajām kustībām galvenokārt ar četrām pārliecībām. Proti, Bībeles teksts ir burtisks Dieva vārda atspoguļojums, vienīgais ceļš uz pestīšanu ir caur personīgu ticību Jēzum Kristum, ticīgajiem ir jāiziet individuāla konversija ceļā uz pestīšanu un evanģēliskā ticība ir jāizplata, lai ikvienam būtu dota iespēja tai pievērsties.
ASV ir lielākā evaņģēlisko kristiešu koncentrācija pasaulē. Tie veido lielāko reliģisko grupējumu valstī, sastādot aptuveni ceturtdaļu no kopējās populācijas. Tomēr visnozīmīgāko atbalstu Republikāņu partijai veido tieši baltādainie evaņģēliskie kristieši.
Šī grupa ietver sevī aptuveni 45 miljonus iedzīvotāju, kas ir trīs ceturtdaļas no visiem evaņģēliskajiem kristiešiem ASV jeb 15% no kopējās populācijas.
Jau kopš 20. gadsimta septiņdesmitajiem gadiem evaņģēlisko kristiešu īpatsvars Republikāņu partijā ir strauji pieaudzis. Tieši viņi vēsturiski ir veidojuši lielāko daļu no tā sauktā kristīgi labēji konservatīvo spārna, kuru pārstāv arī Romas katoļu baznīcai piederīgie. Tieši šis spārns vēsturiski ir radījis lielāko atbalstu Republikāņu partijai, kā arī sekmējis vairāku šīs partijas politiķu uzvaras.
Evaņģēliskie kristieši pat tikuši nodēvēti par ASV "Talibānu" to konservatīvās un uz reliģiju balstītas politikas dēļ.
Tie iestājas pret abortu, ieņem konservatīvu nostāju dzimumu līdztiesības un LGBTQ tiesību jautājumos, neatbalsta eitanāziju, kontracepciju, seksuālo izglītību un pornogrāfiju. Tie primāri redz laulību kā ticībā balstītu savienību starp vīrieti un sievieti, no kā arī ir izrietošs ģimenes jēdziens. Visbeidzot, evaņģēliskie kristieši noliedz cilvēka izraisītas klimata pārmaiņas un neredz nepieciešamību cīnīties pret tām.
Tāpat arī evaņģēliskie kristieši ieņem tradicionāli labēju nostāju Izraēlas-Palestīnas jautājumā. Tie pauž lielu finansiālu un politisku atbalstu Izraēlai.
Viens no galvenajiem motīviem šim atbalstam ir reliģiskajā ticībā balstīts, proti, ka, tikai sasniedzot pilnīgu Izraēlas nonākšanu ebreju kontrolē, varēs notikt Jēzus Kristus otrā atgriešanās.
Evaņģēlisms un ietekmīgi ASV politiķi
Tādi ASV eksprezidenti kā Džordžs W. Bušs, Ronalds Reigans un Džimijs Kārters, kurš gan tika nominēts no Demokrātu partijas, patreizējais viceprezidents Maiks Penss, politiķi - Teds Krūzs, Sāra Peilina, Riks Perijs, u.c., var tikt uzskatīti par evaņģēliskajiem kristiešiem. Savukārt pašreizējais ASV prezidents Donalds Tramps, lai arī sevi neuzskata par evaņģēlisko kristieti, bet gan par piederīgu presbiteriešu protestantiskajai konfesijai, ir saņēmis nozīmīgu atbalstu tieši no evaņģēliski kristīgajiem vēlētājiem.
Baltādaino evaņģēlisko kristiešu noturīgais atbalsts Republikāņu partijai
Īpaši izteikts ir bijis baltādaino evaņģēlisko kristiešu atbalsts Trampam 2016. gada ASV prezidenta vēlēšanās. Cerībā, ka Tramps ieņems konservatīvu nostāju saistībā ar viņiem svarīgiem sociāliem jautājumiem, savu balsi par viņu atdeva 81 procents no baltādainajiem evaņģēliskajiem kristiešiem. Skaidrības dēļ baltādaino evaņģēlisko kristiešu atbalsts Trampam ir jānošķir no citu etnisko grupu atbalsta. Kā rāda vēlēšanu rezultāti, minoritātes, kas arī var tikt pieskaitītas pie evaņģēliskajiem kristiešiem, nesniedza tik lielu atbalstu Donaldam Trampam, galvenokārt saistībā ar viņa attieksmi pret minoritātēm un nostāju migrācijas jautājumā.
Evaņģēliskie kristieši bija nozīmīgākā grupa, kuras atbalstu Republikāņu partijai bija izšķiroši saglabāt arī ASV 2018. gada vidustermiņa vēlēšanās tās vēsturiski noturīgā atbalsta dēļ.
Šīs vēlēšanas guva negaidīti lielu vēlētāju aktivitāti – 49,3% no balsstiesīgās populācijas ieradās atdot savu balsi, kas ir lielākā aktivitāte vidustermiņa vēlēšanās kopš 1914. gada.
Tas ļāva republikāņiem saglabāt vairākumu Senātā, savukārt demokrātiem iegūt vairākumu Pārstāvju palātā. Lai arī šo vēlēšanu iznākumu izšķīra Demokrātu partijas vēlētāju aktivitāte, Senātā Republikāņu partijai vairākumu saglabāt nenoliedzami palīdzēja baltādaino evaņģēlisko kristiešu vēlētāji. Aptuveni 75 procentus no visām šīs grupas balsīm tika atdotas par Republikāņu partijas kandidātiem.
To, cik svarīgi bija nodrošināt evaņģēlisko kristiešu balsis pirms vidustermiņa vēlēšanām, varēja redzēt Trampa kampaņas salīdzinoši lielajā aktivitātē, apmeklējot 30 pasākumus piecu nedēļu laikā, kur liels šo pasākumu īpatsvars notika štatos ar vēsturiski lielu atbalstu Republikāņu partijai. Tieši šie štati pārsvarā ir ar lielāko evanģēlisko kristiešu īpatsvaru ASV. Šādi štati ir, piemēram, Tenesī, Rietumvirdžīnija, Misūrī, Džordžija un Indiana, tur evaņģēlisko kristiešu īpatsvars ir no 40% līdz 50%.
Iemesli noturīgajam evaņģēlisko kristiešu atbalstam Donaldam Trampam
Pēc aptuveni diviem Donalda Trampa prezidentūras gadiem var secināt, ka evaņģēliski kristīgo vēlētāju cerības ir pietiekami labi attaisnojušās un konservatīvā politika ir guvusi virsroku.
Trampa retorika ir stiprinājusi baltādaino evaņģēlisko kristiešu sajūtu, ka kristietība un reliģija mūsdienu pasaulē ir apdraudēta.
To radījis ir izteiktāks sekulārisma un progresīvo ideju uzplaukums, jo īpaši jaunāko paaudžu vēlētāju vidū. Arī to jauniešu vidū, kas sevi pieskaita pie evaņģēliskajiem kristiešiem, ir, piemēram, redzams lielāks atbalsts LGBTQ idejām kā vecāka gada gājuma evaņģēlisko kristiešu vidū. Tāpat arī sieviešu un citu minoritāšu tiesību pieaugums var tikt uzskatīts par iemeslu labējā spārna balsotāju "mobilizācijai" un konservatīvisma atbalstam.
Lai arī virspusēji atbalsts no reliģiski konservatīvo atbalstītāju puses gan Trampam, gan republikāņiem šķiet saprotams, ir grūti izskaidrot noturīgo atbalstu Trampam arī pēc visiem skandāliem un apsūdzībām, kurās ir ticis iesaistīts ASV prezidents. Gan skandāls ar pornozvaigzni Stormiju Danielsu, gan seksuālās apsūdzības, kas vijās ap Breta Kavano ievēlēšanu ASV Augstākās tiesas tiesneša amatā, nešķiet savienojamas ar morālajām un sociālajām vērtībām, par kurām iestājas evaņģēliskie kristieši.
Donalds Tramps ir arī pirmais ASV prezidents, kurš ir divas reizes šķīris laulību, tāpat arī publiski lielījies ar saviem seksuālajiem sasniegumiem un ticis apsūdzēts seksuāla rakstura pārkāpumos. To būtu grūti attaisnot kā izteikti reliģiozu un kristīgu rīcību.
Tomēr brīnumainā kārtā pat tik skaļi skandāli nav bijuši šķērslis, lai kaut nedaudz mazinātos šo vēlētāju atbalsts prezidentam Trampam.
Evaņģēliskie kristieši atbalsta arī "tropu Trampu"
Evaņģēlisko kristiešu atbalsts politiskajām figūrām var tikt novērots arī citviet pasaulē. Piemēram, saistībā ar nesen ievēlēto Brazīlijas Prezidenta Žairu Bolsonaro, kurš tiek dēvēts par tropu Trampu tā līdzīgās politiskās nostājas dēļ.
Tieši spēcīgā kritika pret LGBTQ tiesībām, feminismu un vides aizsardzību ir jautājumi, kas padarīja Bolsonaro par iekārojamāko kandidātu uz Brazīlijas prezidenta amatu evaņģēlisko kristiešu acīs.
Bolsonaro, tāpat kā Tramps, nav evaņģēliskais kristietis, taču jau pirms vēlēšanām saņēma ievērojamu evaņģēlisko kristiešu atbalstu valstī, kur aptuveni ceturtdaļa no populācijas sevi identificē kā evaņģēliski kristīgajai baznīcai piederīgu.
Reliģijai pieaugoša nozīme ASV politikā
Visbeidzot, lai arī reliģija un politika Rietumu demokrātijās jau izsenis tiek juridiski uzskatītas par nošķirtām vērtībām, faktiski nereti ir novērojams pretējais. To apliecina arī ASV politikā pieaugošais evaņģēlisko kristiešu atbalsts Republikāņu partijai kopš 20. gadsimta otrās puses. Tāpat to varēja novērot arī 2016. gada ASV prezidenta un 2018. gada vidustermiņa vēlēšanās. Līdz ar Republikāņu partijas atgriešanos pie varas un Donalda Trampa nonākšanu ASV prezidenta amatā var uzskatīt, ka "kristīgi labēji konservatīvā" spārna ietekme ASV politikā ir nostiprinājusies.
Līdz ar to arī reliģijā balstītu ideju, kas nereti netiek balstītas uz zinātnes atziņām un faktiem, nozīme lēmumu pieņemšanā ir pieaugusi.
Var uzskatīt, ka tas ir radījis vēl izteiktāku polarizāciju ASV politikas iekšienē, stiprinājis reliģisko grupu lobiju lēmumu pieņemšanā, kā arī atkal apstiprinājis to, ka reliģija un politika vēl arvien ir cieši saistīti jēdzieni.
