Rietumāfrikas valstu ekonomikas kopiena (ECOWAS) deva huntai, kas 26. jūlija apvērsumā gāza ievēlēto prezidentu Mohamedu Bazumu, nedēļu laika, lai atjaunotu prezidentu amatā, pretējā gadījumā piedraudot ar spēka pielietošanu. Svētdien beidzas ECOWAS izteiktais ultimāts Nigēras huntai.
Grupas militārie vadītāji tikās Nigērijas galvaspilsētā Abudžā, lai apspriestu, kā reaģēt uz krīzi, kas ir pēdējais no vairākiem apvērsumiem, kas kopš 2020. gada skāruši Āfrikas Sāhelas reģionu.
"Ir izstrādāti visi elementi, kas tiks iekļauti jebkurā iespējamā intervencē," pēc sarunām paziņoja ECOWAS komisārs Abdels-Fata Musa.
Apspriesti "nepieciešamie resursi, tostarp tas, kā un kad mēs izvietosim spēkus", viņš piebilda.
"Mēs vēlamies, lai diplomātija darbojas, un mēs vēlamies, lai viņiem (huntai) tiktu skaidri pateikts, ka mēs viņiem dodam visas iespējas mainīt to, ko viņi ir izdarījuši," sacīja Musa.
Musa arī uzsvēra, ka galīgo lēmumu par militārās intervences uzsākšanu pieņems reģionālā bloka dalībvalstu vadītāji.
"Neviens nedrīkst šaubīties par Rietumāfrikas ekonomikas kopienas valstu un valdību vadītāju apņēmību izbeigt militāro apvērsumu. Ja to neapturēt šodien, neviens nezina, kādas tam būs sekas. Mūsu valstu un valdību vadītāji ir apņēmības pilni pielikt tam punktu. Nigēra būs piemērs tam, ka mēs nekad vairs neļausim iedragāt reģiona virzību uz demokrātisko konsolidāciju . Tāda ir mūsu apņēmība," sacīja Musa.
Neskatoties uz Rietumāfrikas valstu ekonomikas kopienas ieņemto stingro nostāju pret jūlija beigās Nigērā notikušo valsts apvērsumu, organizācija mēģināja pielikt pūles atrisināt radušos politisko krīzi diplomātiskajā ceļā.
Nigērai ir bijusi būtiska loma Rietumu stratēģijās cīņā pret džihādistu nemieriem, kas kopš 2012. gada ir skāruši Sāhelas reģionu, un Francija un ASV šajā valstī ir izvietojušas attiecīgi aptuveni 1 500 un 1 000 karavīru.
Francija noraidīja apvērsuma vadītāju ierosinājumu pārtraukt militārās saites, uzstājot, ka lēmumu var pieņemt tikai "likumīgā" valdība.
Reģionā pieaug pret Franciju vērstās noskaņas, savukārt Krievijas aktivitātes, bieži ar "Vāgnera" algotņu grupas starpniecību, ir pieaugušas.
Ceturtdien Nigēras neatkarības gadadienā tūkstošiem cilvēku pulcējās, lai atbalstītu apvērsumu, daži vicinot Krievijas karogus un skandējot pret Franciju vērstus saukļus, vēsta AFP.
63 gadus veco Bazumu apvērsuma sarīkotāji kopā ar ģimeni kopš 26. jūlija tur viņa oficiālajā Niamejas rezidencē.
Ceturtdien laikrakstā "The Washington Post" publicētajā slejā, kas ir viņa pirmais garākais paziņojums kopš aizturēšanas, viņš sacīja, ka veiksmīgam pučam būtu "postošas sekas mūsu valstij, mūsu reģionam un visai pasaulei".
Bazums, kurš 2021. gadā uzvarēja vēlēšanās, ar kurām Nigērā pirmo reizi vēsturē notika varas nodošana no vienas civilās valdības citai, aicināja "ASV valdību un visu starptautisko sabiedrību palīdzēt mums atjaunot mūsu konstitucionālo kārtību".
Militārā iejaukšanās būtu pēdējais līdzeklis
Reģionālā lielvalsts Nigērija ir ECOWAS prezidējošā valsts. Tās līderis Bola Tinubu ir paziņojis, ka bloks darīs "visu iespējamo", lai krīzi atrisinātu mierīgā ceļā, bet militāra iejaukšanās būtu pēdējais līdzeklis.
Bet Tinubu lūdzis šīs valsts parlamenta augšpalātai Senātam dot atļauju Nigērijas bruņotajiem spēkiem veikt intervenci Nigērā. Par gatavību nosūtīt karaspēku uz Nigēru paziņoja arī Senegāla.
Bloks jau ir noteicis huntai tirdzniecības un finanšu sankcijas, un Nigērija, kas ir galvenais elektroenerģijas piegādātājs, ir pārtraukusi tās piegādi.
Hunta ir brīdinājusi, ka tā spēkam atbildēs ar spēku.
Mali un Burkinafaso, kur militārās huntas ir pārņēmušas varu kopš 2020. gada, ir brīdinājušas, ka jebkāda reģionāla iejaukšanās būtu pielīdzināma "kara pasludināšanai" pret tām.
Krievija, kas pēdējos gados ir palielinājusi savu ietekmi Sāhelas reģionā, norādīja, ka ārvalstu intervence neatrisinās krīzi.
ASV savukārt izteikušās, ka uzticas bloka lēmumiem.
"Mēs atbalstām spēcīgo ECOWAS pozīciju Nigēras jautājumā. Mēs sagaidām, ka viņi panāks atgriešanos pie konstitucionālas kārtības un demokrātiska procesa turpinājuma, kā arī – ka pret tiem, kas atbildīgi par demokrātiskās kārtības izjaukšanu, tiks vērsts spiediens," pauda ASV Valsts sekretārs Entonijs Blinkens.
KONTEKSTS:
26. jūlijā Rietumāfrikas valstī Nigērā noticis valsts apvērsums. Bruņoti karavīri ieņēma prezidenta pili laikā, kad tur atradās valsts vadītājs Muhameds Bazums.
Apvērsuma rīkotāji paziņoja, ka ir anulēta Nigēras konstitūcija, ir apturēta visu valsts institūciju darbība, ir slēgtas valsts robežas un tiek ieviesta komandantstunda.
Nigēra ir jau piektā Rietumāfrikas un Centrālāfrikas valsts, kur kopš 2020. gada ir noticis apvērsums. Tas guvis starptautisku nosodījumu, tostarp no ES, ANO un ASV.
