ASV jau mēnešiem ilgi klīst runas, ka Baidens kādā brīdī varētu izstāties no cīņas un viņa vietā Demokrātu partija izvirzītu citu kandidātu. Augsni šīm baumām radījis Baidena vecums, jo Baltā nama saimnieks pašlaik ir 81 gadu vecs, bet gadījumā, ja viņu ievēlēs uz otro termiņu, Baidenam nāksies strādāt līdz 86 gadu vecumam.
Demokrāti meklē alternatīvu
Pašlaik notiek priekšvēlēšanas, kurās Baidens ir pārliecinošs favorīts demokrātu nometnē. Daudzi demokrāti atbalsta viņa atkārtotu izvirzīšanu prezidenta amatam, jo uzskata, ka Baidens ir vienīgais kandidāts, kurš spējīgs pārspēt republikāni Donaldu Trampu. To viņš jau apliecināja prezidenta vēlēšanās 2020. gadā.
Taču līdz ar bažām par Baidena vecumu un veselības stāvokli nerimstas baumas, ka Demokrātu partijas kongresā augustā Baidena vietā varētu izvirzīt kādu citu kandidātu.
Šādā gadījumā loģiskākā izvēle būtu tagadējā ASV viceprezidente Kamala Herisa, taču viņa nav pārāk iecienīta ne demokrātu vidū, ne ASV sabiedrībā kopumā.
Tādēļ izskanējuši arī daži citi vārdi, piemēram, Kalifornijas štata gubernators Gevins Ņūsoms (viņš noliedzis, ka gribētu ieņemt Baidena vietu) un bijušā ASV prezidenta Baraka Obamas dzīvesbiedre Mišela Obama.
Mišela atbalsta Baidenu
Arī bukmeikeri, kas pieņem likmes uz ASV prezidenta vēlēšanu iznākumu, vēsta, ka tieši Mišela Obama tiek vērtēta kā trešā reālākā pretendente uz uzvaru pēc Trampa un Baidena.
Taču otrdien Obamas birojs izplatījis paziņojumu, kurā noliedz, ka Mišela grasās kandidēt ASV prezidenta vēlēšanās.
Michelle Obama's office says the former first lady 'will not be running for president' in 2024 https://t.co/WWOiBuKGlf
— Meet the Press (@MeetThePress) March 5, 2024
"Kā jau bijusī pirmā lēdija Mišela Obama vairākkārt izteikusies gadu gaitā, viņa nekandidēs uz prezidenta amatu," paziņojumā telekanālam "NBC News" pavēstīja Obamas pārstāve Kristala Kārsone.
"Obamas kundze atbalsta prezidenta Baidena un viceprezidentes Herisas pārvēlēšanas kampaņu."
Trampa atbalstītāji pēdējā laikā aktīvi izplatīja sazvērestības teoriju, ka demokrāti Baidena vietā izvirzīs Mišelu Obamu.
Hilarijas Klintones piemērs
ASV politikas vēsturē ir precedenti, kad politiķu sievas pašas aktīvi iesaistās politikā.
Spilgtākais piemērs ir bijušā ASV prezidenta Bila Klintona sieva Hilarija Klintone, kas divreiz nesekmīgi kandidējusi uz ASV prezidenta amatu.
2008. gadā viņa demokrātu priekšvēlēšanās zaudēja Barakam Obamam, bet 2016. gadā kā demokrātu kandidāte prezidenta vēlēšanās negaidīti zaudēja republikānim Trampam.
Tiesa gan, laika posmā starp ASV pirmās lēdijas pienākumu beigām un kandidēšanu prezidenta vēlēšanās Klintone bija uzkrājusi ievērojamu politisko pieredzi: viņa bija ASV senatore un arī ASV valsts sekretāre (ārlietu ministre).
Mišelas Obamas gadījumā gan nekas neliecina, ka viņai būtu ambīcijas sekot vīra pēdās un pašai pretendēt uz ASV prezidenta posteni.
"Mišela ienīst politiku"
Taču viņai ir potenciāli ļoti augsts politiskais kapitāls, piemēram, "Gallup" sabiedriskās domas aptaujās Mišela Obama vairākkārt atzīta par amerikāņu visvairāk apbrīnoto sievieti.
ASV politikas analītiķis Karls Rovs uzskata, ka runas par Mišelas iespējamo kandidēšanu prezidenta vēlēšanās ir pilnīgs izdomājums.
Karl Rove shoots down Stuart Varney’s question about Michelle Obama replacing Biden as the Dem nominee: "The starting point is, she hates politics. This is a weird obsession of the conspiratorial right, and it’s just lunacy, pure lunacy." pic.twitter.com/ZV4xOJRhXK
— Eric Kleefeld (@EricKleefeld) February 7, 2024
"Nē, viņai riebjas politika. Izlasiet viņas autobiogrāfiju. Viņa negribēja, ka Baraks kandidē uz Ilinoisas štata Senātu. Viņa negribēja, ka viņš kandidē uz prezidenta posteni. Viņa nav "politisks dzīvnieks"," intervijā "Fox Business" secināja Rovs.
Viņš norāda, ka Mišelas ievēlēšanas gadījumā daudzi uzskatītu, ka tas patiesībā būs viņas vīra trešais termiņš.
Rovs uzskata, ka ASV labējo spēku apsēstība ar Mišelu Obamu ir "pilnīgs neprāts".
"Viņa ienīst politiku. Viņai patīk tā dzīve, kas viņai ir pašlaik."
KONTEKSTS:
ASV prezidenta vēlēšanas notiks 2024. gada 5. novembrī. ASV prezidents netiek ievēlēts tiešā tautas balsojumā, bet gan ar tā sauktās Elektoru kolēģijas starpniecību. Vēlēšanu dienā pilsoņi ievēlēs savus pārstāvjus Elektoru kolēģijā, kas pēc tam balsos par prezidenta ievēlēšanu.
Šāda vēlēšanu sistēma nozīmē, ka prezidenta vēlēšanās var uzvarēt arī kandidāts, kas kopumā saņēmis mazāk vēlētāju balsu nekā konkurents. Piemēram, tā notika 2016. gadā, kad Donalds Tramps pārspēja Hilariju Klintoni.
Paredzams, ka valdošā Demokrātu partija bez nopietnas konkurences atkārtoti izvirzīs prezidenta amatam tagadējo Baltā nama saimnieku Džo Baidenu, kurš apņēmies kandidēt uz otro termiņu. Saistībā ar viņa kandidatūru lielākos jautājumus raisa Baidena vecums, jo viņš jau tagad ir vecākais prezidents ASV vēsturē un atkārtotas ievēlēšanas gadījumā viņam būs jāstrādā līdz 86 gadu vecumam.
Republikāņu partijā galvenais pretendents uz izvirzīšanu prezidenta amatam ir Donalds Tramps, kura kampaņu līdz šim nav iedragājušas viņam izvirzītās apsūdzības. Pēc vairāku kandidātu izstāšanās no cīņas Trampa vienīgā konkurente ir Nikija Heilija, bijusī ASV vēstniece ANO.
