Eiropas Komisija (EK) pirmdien prezentēja pirmo Eiropas aizsardzības rūpniecības stratēģiju ES līmenī un ierosināja vērienīgu jaunu pasākumu kopumu, lai atbalstītu Eiropas Savienības aizsardzības rūpniecības konkurētspēju un gatavību.
Stratēģijā ir izklāstītas problēmas, ar kurām pašlaik saskaras Eiropas Aizsardzības tehnoloģiskā un rūpnieciskā bāze (EDTIB), kā arī iespējas pilnībā izmantot tās potenciālu. Dokumentā arī noteikts valstu bloka militārās industrijas virziens nākamajai desmitgadei.
Lai palielinātu Eiropas aizsardzības rūpniecisko gatavību, dalībvalstīm ir jāiegulda vairāk, labāk, kopā un Eiropā, pavēstīja Eiropas komisija.
"Mums vajadzētu ļaut dalībvalstīm veidot kopīgus Eiropas aizsardzības projektus, lai viņi varētu apvienot spēkus stratēģiskos projektos, ko neviena valsts nespēj paveikt vienatnē. Lai to veicinātu, sākotnējais programmas budžets būs 1,5 miljardi eiro. Ja šo budžetu izmanto stratēģiski, tad tas var veicināt šādus projektus dalībvalstīs. Mēs rosinām, ka 2030. gadā valstīm vajadzētu kopīgi iegādāties 40% no ekipējuma un 50% no iepirkumiem ir jānotiek Eiropas Savienībā," sacīja EK priekšsēdētājas izpildvietniece Margrēte Vestagere.
Plānots, ka programma, kuru Brisele cer jau no paša sākuma attiecināt arī uz Ukrainas aizsardzības nozari, palīdzēs arī uzlabot ražošanas jaudu Eiropas Savienībā. Līdz šim tā 30 gadu laikā nepietiekamu investīciju dēļ ir samazinājusies.
Eiropas uzņēmumiem varētu piešķirt līdzekļus, kas savukārt ļautu konkurēt ar amerikāņiem, atsaucoties uz plāniem Eiropas Komisijā, vēstīja laikraksts "Le Monde".
Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ES ir atsākusi investēt militārajā nozarē. Taču lielu daļu bruņojuma Eiropa iepērk no partneriem ārpus kontinenta.
"Kopš 2022. gada 75% gadījumu militārais aprīkojums iepirkts no uzņēmumiem ārpus Eiropas Savienības un 68% iepirkumu veikti no amerikāņu uzņēmumiem," laikrakstam apstiprināja kāds avots Briselē.
"Eiropas mērķis nav apturēt iepirkumus pāri Atlantijas okeānam, bet gan palielināt iepirkumu īpatsvaru Eiropas Savienībā, cenšoties sasniegt 50% tirgus daļas," turpināja amatpersonām pietuvināta persona.
Stratēģijā ir arī noteikti rādītāji, kuru mērķis ir novērtēt dalībvalstu progresu rūpnieciskās gatavības jomā. ES dalībvalstis tiek aicinātas līdz 2030. gadam vismaz 40% aizsardzības aprīkojuma iegādāties, sadarbojoties ar citām bloka dalībvalstīm.
Tāpat paredzēts līdz 2030. gadam nodrošināt, ka ES iekšējās aizsardzības tirdzniecības vērtība veido vismaz 35% no ES aizsardzības tirgus vērtības.
Vēl plānots līdz 2030. gadam panākt stabilu progresu, lai vismaz 50% no Eiropas Savienības aizsardzības nozares iepirkumiem būtu no ES uzņēmumiem, bet līdz 2035. gadam lai šis apmērs pieaugtu līdz 60%.
