Eiropa tik lielu amputāciju skaitu nav piedzīvojusi kopš Pirmā pasaules kara, kad tā veikta ap 67 000 vācu un 41 000 britu karavīriem, vērtēja "The Wall Street Journal".
Daži ukraiņi skaidri atceras brīdi, kad viņi zaudēja kāju, roku vai kādu citu ķermeņa daļu. Kāds uzbraucis uz prettanku mīnas, citam blakus nograndis sprādziens, bet vēl kāds neatceras neko.
Vitālijs Biļaks ir karavīrs, kura ķermeni klāj rētas. Kāja amputēta virs ceļgala. Viņš sešas nedēļas pavadīja komā, piedzīvoja vairāk nekā 10 operācijas – tostarp žokļa, rokas un papēža. Tas viss pēc tam, kad viņš 22. aprīlī uzbrauca prettanku mīnai, vēstīja ziņu aģentūra AP. Vitālijs gan vēl nezina, kad saņems kājas protēzi, kas katram pacientam jāpielāgo individuāli.
Savukārt izpletņlēcējs Mihails Jurčuks tika ievainots kara pirmajās nedēļās netālu no Izjumas. Gandrīz stundu Mihaila biedri nesa viņu līdz drošībai. Izpletņlēcēja rokās bija granāta un teju visu ceļu viņš domāja par to, kā savas mokas izbeigt ar tās palīdzību.
Visu šo laiku Mihailam blakus bija arī medicīnas darbinieks – arī tad, kad izpletņlēcējs jau pamodās intensīvās terapijas nodaļā.
"Paldies, ka turējāt manu roku," Jurčuks viņam teica.
"Es baidījos, ka jūs izvilksiet (granātas) tapu," atbildēja mediķis. Mihails bija zaudējis roku un kāju.
Pusotra gada laikā viņš ir atguvis gan fizisko, gan arī garīgo līdzsvaru. Rehabilitācijā viņš iepazinās ar brīvprātīgo, kas nu kļuvusi par viņa sievu un mazās meitiņas māti.
Ukrainā trūkst speciālistu, lai visiem palīdzētu
"Ukrainā nav pietiekami daudz protezēšanas speciālistu, lai palīdzētu visiem," stāstīja Ukrainas militāro amputēto pacientu rehabilitācijas centra "Superhumans" vadītāja Olha Rudņeva.
Pirms kara tikai pieci cilvēki visā Ukrainā bija izgājuši nepieciešamās apmācības, lai rehabilitācijā palīdzētu cilvēkiem, kuri zaudējuši roku vai plaukstu, kas parasti ir retāk sastopamas nekā kājas vai pēdas amputācijas diabēta vai citu slimību komplikāciju dēļ.
Liela daļa amputāciju piedzīvojušo ir karavīri. Rehabilitācijas centri "Unbroken" un "Superhumans" viņiem nodrošina protēzes, izmantojot labdarības organizāciju, Ukrainas uzņēmumu vai sabiedroto valstu dāvātos ziedojumus. Uz protēzēm gan nereti jāgaida pat ilgāk nekā gadu, norādīja "The Wall Street Journal".
"Sarežģītākais daudziem amputētajiem ir iemācīties sadzīvot ar sāpēm – no protēzes, no paša ievainojuma un no sprādziena triecienviļņa ilgstošajām sekām," sacīja Emīlija Meihjū, Londonas Impērijas koledžas medicīnas vēsturniece, kas specializējusies sprādzienbīstamo ievainojumu izpētē.
"Posttraumatiskā stresa sindroms, sprādziena radītās traumas un sāpju kopums ir ļoti sarežģīts," viņa teica, "Ja cilvēks ir guvis fizisku ievainojumu un tam klāt nāk arī psiholoģiska trauma, tad šīs lietas nekad nevar nošķirt."
Kosmētiskajām operācijām ir izšķiroša nozīme, lai karavīri un arī civiliedzīvotāji varētu ērti justies sabiedrībā. Daudzi ir tik sakropļoti, ka, viņuprāt, tas ir viss, ko citi viņos pamana.
"Mums nav ne gada, ne divu," teica ukraiņu sejas ķirurģe Natālija Komaško. "Mums jārīkojas tā, it kā viss nepieciešamais bija jāpaveic jau vakar."
Ļvivā sācies jauns projekts, lai palīdzētu karā cietušajiem cilvēkiem
Ļvivā augusta beigās sākās mācību misija, kuras mērķis ir nodrošināt protezēšanu karā cietušajiem ukraiņiem – karavīriem un civiliedzīvotājiem.
Projekta ietvaros amerikāņu mediķi apmācīs ukraiņu speciālistus, kā rīkoties sarežģītu amputāciju un protezēšanas gadījumos. Projektu īsteno IT uzņēmums "SoftServe" un rehabilitācijas centrs "Superhumans", vēstīja ukraiņu digitālais medijs "Hromadske TV".
Lai arī projektā bija paredzēts strādāt ar 10 pacientiem, mediķi palīdzību snieguši 23 ievainotiem ukraiņiem. Pirmajā projekta posmā speciālisti tiek apmācīti darbā ar kāju amputāciju un protezēšanu, savukārt oktobrī mediķi strādās pie ķermeņa augšējo daļu protezēšanas. Misija ilgs līdz gada beigām, un palīdzība tiks sniegta vairāk nekā 30 pacientiem.
