ĪSUMĀ:
- Iepriekšējā prezidenta asiņainā cīņa ar narkotikām lika ES iesaldēt sarunas par brīvo tirdzniecību.
- Tagad sarunas par līgumu atsāks, ES nekritizē cilvēktiesību situāciju un norāda uz uzlabojumiem.
- Plānota ES un Manilas sadarbība kuģošanas drošības Ķīnas jūrā uzlabošanā un kritisko izejmateriālu jomā.
ES interesi par sadarbības padziļināšanu ar Filipīnām galvenokārt nosaka valsts ģeogrāfiskais novietojums tuvu pasaules ekonomikai svarīgiem jūrasceļiem un kritiski svarīgu izejmateriālu ieguve Filipīnās.
ES un Filipīnu attiecības pēdējos gados bija saspīlētas
Ar svinīgu sagaidīšanas ceremoniju šonedēļ sākās fon der Leienas vizīte Filipīnu galvaspilsētā Manilā. Tā bija pirmā EK vadītāja ciemošanās tālajā salu valstī kopš ES un Filipīnu diplomātisko attiecību nodibināšanas 1964. gadā.
Briseles un Manilas attiecības pēdējos gados bija saspīlētas, jo Filipīnu iepriekšējā prezidenta Rodrigo Dutertes valdīšanas laikā ES kritizēja plašos cilvēktiesību pārkāpumus, kas bija saistīti ar Dutertes izvērsto asiņaino karu pret narkotikām.
Šī iemesla dēļ tika iesaldētas 2015. gadā uzsāktās sarunas par ES un Filipīnu brīvās tirdzniecības vienošanos, kas ļautu samazināt un atcelt muitas tarifus daudzām precēm.
Pirms gada Duterti Filipīnu prezidenta amatā nomainīja Ferdinands Markoss jaunākais, kurš cenšas nogludināt sava priekšteča sabojātās attiecības ar daudziem ārvalstu partneriem, tostarp ES, kas ir Filipīnu ceturtais lielākais tirdzniecības partneris.
Atsāks sarunas par tirdzniecības līgumu; ES atklāti nekritizē cilvēktiesību situāciju
Pēc tikšanās ar Markosu Leiena paziņoja, ka Brisele un Manila atsāks sarunas par brīvās tirdzniecības līgumu.
"Brīvās tirdzniecības nolīgumam ir milzīgs potenciāls abām pusēm izaugsmes un darbavietu radīšanas ziņā. Neatkarīgi no tā, vai tas ir Eiropas kontinentā vai šeit, Dienvidaustrumāzijā, mēs visi esam guvuši smagu mācību, cik dārgi izmaksā ekonomiskā atkarība. Mums ir jādažādo mūsu piegāžu ķēdes un jāpadara tās noturīgas. Tā ir mācība, ko esam guvuši. Un to mēs saucam par mūsu tirdzniecības attiecību riska mazināšanu. Brīvās tirdzniecības nolīgums ir pamats tam, bet tas ir arī kaut kas daudz vairāk.
Nolīgums var būt atspēriena punkts jaunai tehnoloģiskai sadarbībai, lai modernizētu ekonomiku kopumā," sacīja Leiena.
Pašlaik starp ES un Filipīnām spēkā ir īpaša tirdzniecības vienošanās, kas ļauj Filipīnām eksportēt uz bloku vairāk nekā 6200 preču bez ievedmuitas. Apmaiņā pret to Filipīnām ir jāievieš starptautiskas konvencijas, kas attiecas uz cilvēktiesībām, darba tiesībām, vides aizsardzību un labu pārvaldību.
Vienošanās ir spēkā līdz šī gada beigām, bet Filipīnām ir iespēja lūgt to pagarināt.
Cilvēktiesību aktīvisti un arī vairāki Eiropas Parlamenta deputāti ir aicinājuši EK nepagarināt vienošanos, jo Markoss ir atteicies sadarboties ar Starptautisko krimināltiesu, kas izmeklē Dutertes prezidentūras laikā pastrādātos plašos cilvēktiesību pārkāpumus Filipīnās.
Leiena Manilā izvairījās atklāti kritizēt cilvēktiesību stāvokli Filipīnās, bet izteicās, ka situācija ir uzlabojusies.
Plāno uzlabot kuģošanas drošību Ķīnas jūrā
ES un Filipīnas ir apņēmušās stiprināt sadarbību, lai uzlabotu kuģošanas drošību Dienvidķīnas jūrā, kur Ķīna arvien agresīvāk izrāda savas teritoriālās pretenzijas.
Ķīnas karakuģi regulāri mēģina iebiedēt citu valstu zvejas un tirdzniecības kuģus, pārkāpjot kuģošanas brīvības principu starptautiskajos ūdeņos.
Leiena brīdināja, ka Pekinas arvien agresīvākajai rīcībai Āzijā var būt arī globālas sekas.
"Ķīnas militārā spēka demonstrēšana Dienvidķīnas un Austrumķīnas jūrās un Taivānas šaurumā tieši ietekmē Filipīnas un citas reģiona valstis. Taču tam var būt arī globāla ietekme, jo reģionālās stabilitātes vājināšanās Āzijā ietekmē globālo drošību, brīvu tirdzniecības plūsmu un mūsu pašu intereses reģionā. Neatkarīgi no tā, vai mēs runājam par Ukrainu vai par Dienvidķīnas jūru, mūsu drošība ir saistīta," norādīja Leiena.
ES vēlas paplašināt sadarbību ar Filipīnām arī kritisko izejmateriālu jomā, lai mazinātu savu atkarību no Ķīnas. Tāpat ES ir solījusi piešķirt Filipīnām 466 miljonus eiro, lai sekmētu pāreju uz aprites ekonomiku un zaļās enerģijas izmantošanu.
