Pēc nepilnām trim nedēļām uz līderu sarunu galda būs Šengenas zonas nākotne. Līdz ar pēkšņo bēgļu krīzi un terorisma draudiem, Eiropas Savienība (ES) ir nonākusi liela jautājuma priekšā. Proti, vai ceļošanai brīvā Šengenas zona uz brīdi nav jāaptur un jāļauj atgriezties pasu kontrolēm kopējās drošības vārdā? "Tā būtu padošanās visu grūtību priekšā," saka vieni, "tas nebūs nekas nelikumīgs," iebilst citi.
- Šengenas līgums - viens no ES idejiskajiem simboliem
- Kontrabandas un korupcijas māktajām valstīm ceļš uz Šengenas zonu aizvien ir slēgts
- Eksperts: Šengenas zonas slēgšana uz laiku var būt viens no risinājumiem
- Caurstaigājamā Grieķijas robeža
- "Pavasaris tuvojas" nozīmē "patvēruma meklētāji nāk"
Šengenas līgums - viens no ES idejiskajiem simboliem
Šengenas līgums ir svarīgs simbols pēdējo robežu nojaukšanai, kas Eiropu sadalījušas pēc Aukstā kara.
Šengena ir mazs - tikai 4000 iedzīvotāju liels - vīndaru ciemats Luksemburgas dienvidos Mozeles upes krastā, ar pili un gleznainiem dabas skatiem netālu no vietas, kur gluži simboliski satiekas Vācijas, Francijas un Luksemburgas robežas.
Iespējams, ka plašāka sabiedrība par šo glīto un acij tīkamo vietu tā arī nekad neuzzinātu, ja vien pirms 30 gadiem šeit nebūtu slēgts vēsturiskais Šengenas līgums.
Līgums pilnībā spēkā stājās desmit gadus vēlāk – 1995. gadā, pirms tam vēl iegūstot Šengenas konvenciju, kas paredzēja gan iekšējo robežu kontroļu pilnīgu atcelšanu, gan vienotu vīzu politiku.
Brīvas ceļošanas princips bija viena no pamatidejām jau ES veidošanas pašos pirmssākumos.
Taču pat tad, ja dalībvalstu pilsoņi varēja visai svabadi ceļot no vienas zemes uz otru, lielākajā daļā dalībvalstu joprojām pastāvēja robežu kontroles un par pasi vai identifikācijas karti pavisam aizmirst gluži vis nevarēja.
No visām tolaik 10 valstīm uz tik radikālu soli kā pilnīgu attiekšanos no pasu uzrādīšanas uz robežām gatavas atteikties bija tikai piecas, un tāpēc arī Šengenas līgumu slēdza neatkarīgi no ES idejas. Jau tad Eiropas diskusijās iezīmējās problēmas, jo valstīm bija grūti izšķirties, vai un kā ES ieviest jaunu likumu par brīvu ceļošanu, bet progresīvais valstu piecinieks nevēlējās kavēties.
Kontrabandas un korupcijas māktajām valstīm ceļš uz Šengenu aizvien ir slēgts
Taču nākamajos gados līgumam pievienojās arvien jaunas dalībvalstis. Tagad kopumā ir 26 valstis, no kurām 22 ir ES dalībvalstis. Arī Baltija ietilpst ceļošanai brīvajā zonā. Šengenas zonas paplašināšanos atzinīgi vērtēja tagad bēgļu krīzē daudz kritizētās un pārmaiņu priekšā esošās Eiropas robežuzraudzības aģentūras "Frontex" izpilddirektors Ilkka Laitinens. "Šī ir bijusi ES sistemātiska attīstība, un no paša sākuma bija skaidrs, ka tās valstis, kuras pievienojas ES, agrāk vai vēlāk būs arī Šengenas zonā. Ir īstenots ļoti pamatīgs un precīzs valstu gatavības novērtējuma process, un nu laiks ir pienācis Šengenas ģimenē uzņemt deviņus jaunus locekļus," komentē Laitinens.
Pievienošanās pozitīvos aspektus vēsturiskajā laikā pasaules medijiem skaidroja arī tā laika Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Valdis Dombrovskis, kurš norādīja arī uz drošības aspektiem un apmainīšanos ar informāciju, kas tagad - jau citos apstākļos - ir izlīdusi kā īlens iz maisa.
"Līdzko jūs ļaujat cilvēkiem daudz brīvāk pārvietoties ES teritorijā, jums ar citiem līdzekļiem jāspēj rūpēties par drošību. Tas nozīmē, ka dalībvalstu policijas un citu atbildīgo dienestu starpā ir jābūt daudz ciešākais sadarbībai," norādīja Dombrovskis. "Tas nozīmē veidot Šengenas informācijas apmaiņas sistēmu, kas ļaus dalībvalstīm dalīties ar būtiskiem datiem, lai novērstu noziedznieku iespējas pārvietoties Eiropas teritorijā, apturētu neatļautu imigrāciju un rūpētos par citiem svarīgiem aspektiem," sacīja toreizējais EP deputāts.
Izņēmuma statusu joprojām ir izvēlējusies Lielbritānija un Īrija, kas nozīmē, ka ceļotājiem turp un tiem, kuri ierodas no abām zemēm pārējā ES, arvien ir jāstāv rindā pie robežkontroles un jāuzrāda pases.
Šengenas zonai ir pievienojušās arī reģionam tuvās valstis, kuras nav Eiropas Savienībā - Islande, Lihtenšteina, Norvēģija un Šveice.
Uz brīvo zonu tiecas arī Kipra, Rumānija, Bulgārija, kā arī Horvātija, kas pēdējā pievienojusies ES. Taču virknei dalībvalstu nesteidzas to atļaut, norādot, ka īpaši Bulgārijas un Rumānijas ārējās robežas nav pietiekami stabilas un sakārtotas, kā arī zeļ korupcija un kontrabanda, lai būtu drošība, ka caur tām neienāk krimināli elementi, kam pēkšņi uz paplātes izklājas visa brīvi pieejamā ES teritorija.
Eksperts: Šengenas zonas slēgšana uz laiku var būt viens no risinājumiem
Šengenas zona šobrīd ir viens no ES lielākajiem sasniegumiem, demokrātijas kvalitātes, spēka, brīvības un drošības simboliem. Taču kopš aizvadītā gada pēkšņi pāri plūstošās bēgļu krīzes, arī šis līdz šim drošais un stabilais trauks draud kuru katru brīdi ieplaisāt.
Bēgļu un migrantu pieplūduma dēļ, kā arī pēc Parīzes teroraktiem vairākas Šengenas zonas valstis pēdējo mēnešu laikā ir uz laiku atjaunojušas robežkontroli.
Tās ir valstis, kuras sastapušās ar vislielāko cilvēku pieplūdumu - Austrija, Francija, Dānija, Vācija, Norvēģija un Zviedrija.
Francijas gadījums ir īpašs. Parīze nolēma atjaunot kontroles uz robežām pēc 13. un 14. novembra teroraktiem, kas dzēsa 130 cilvēku dzīvību. Atklājās, ka vairums no teroristiem savus asiņainos plānus bija kaldinājuši kaimiņvalstī Beļģijā.
Šengenas robežu kodekss paredz iespēju robežkontroli atjaunot uz laiku līdz 10 dienām, un to var darīt, pamatojoties uz sabiedriskās kārtības un valsts drošības apsvērumiem. Šāda veida kontroli var uzturēt un atjaunot uz laiku kopumā līdz diviem mēnešiem. Apstākļos, kad ir nepārprotami draudi valsts drošībai, kontroli var saglabāt uz laiku līdz sešiem mēnešiem, bet "ārkārtas apstākļos" to var pagarināt līdz diviem gadiem.
"Šengenas zona ir ārkārtīgi jūtīgs temats, taču esam realitātē, no kuras ir jāmeklē izeja," saka Briselē bāzētās domnīcas "Eiropas Politikas Centrs" analītiķis, migrācijas un mobilitātes nodaļas politiskais direktors Īvs Pasko, kurš strādā Parīzē. Viņš atgādina, ka pēc teroraktiem Parīzē un samilstot bēgļu krīzei dalībvalstis kopā ar ES institūcijām ir vienojušās atļaut robežu kontroles Šengenas zonā, kas ilgs līdz maijam.
Eksperts vispirms min divas valstis, kuras patlaban ir Šengenas stingrāku nosacījumu visspilgtākajā prožektoru gaismā.
"Par šo jautājumu mēs runājam ES līmenī, lai saprastu, kā pirmkārt Vācija un Austrija varētu saglabāt pārbaudes uz iekšējām robežām ilgāk, nekā tas ir patlaban," skaidro Pasko.
"Ņemot vērā ne tikai bēgļu krīzi, bet arī terorisma draudus, daudzas dalībvalstis uzskata, ka sabiedrības drošības dēļ vajadzētu atjaunot un pagarināt kontroles uz iekšējām robežām. Tagad ir jautājums, vai mēs varēsim dot zaļo gaismu procedūrai, kas ļaus Vācijai un Austrijai paturēt pārbaudes uz iekšējām robežām arī pēc šā gada maija," saka Pasko.
Kā zināms, Austrija ir viens no galvenajiem bēgļu ceļiem uz Vāciju, kas savukārt kopā ar Zviedriju ir pirmais būtiskais imigrantu mērķis.
Pasko uzskata, ka uz laiku ieviestām kontrolēm Šengenas zonā būtu jābūt tikai daļai no visa lielā pasākumu kopuma, kurš jāīsteno, lai risinātu šo lielo Eiropas migrācijas krīzi.
"Tas neatrisinās problēmu kā tādu, jo jautājums par bēgļu krīzi ir daudz plašāks par robežkontroļu atjaunošanu. Taču par vienu no pareizajiem risinājumiem šo uzskata Vācija un Austrija, lai tādējādi spētu labāk organizēt patvēruma meklētāju plūsmu abu valstu teritorijā," norāda Pasko.
Eksperts uzsver, ka šeit ir ļoti būtiski saprast - runa nav par Šengenas zonas likvidēšanu un robežu totālu slēgšanu, bet gan par kontrolēm, kuras vajadzīgas uz laiku. "Ir divi iemesli, kādēļ šīs diskusijas ir tik ārkārtīgi jūtīgas. Pirmkārt, Šengenas zona tiek uzskatīta par vienu no galvenajiem ES sasniegumiem un tās aizskaršana allaž ir bijis teju tabu," saka Pasko. "Otrkārt, mēs esam sastapušies ar milzīgu, neredzēti imigrācijas krīzi, kas ir radījusi spriedzi pašu valstu starpā, jo ir politiski ārkārtīgi jūtīgs jautājums.
Mans personiskais uzskats ir šāds - kamēr vien mēs īstenojam robežu kontroles saskaņā ar Šengenas līgumu, mums nevajadzētu būt nekādām bažām, un tā ir iespēja, ko ir vērts izskatīt," uzskata analītiķis.
Īvs Pasko norāda, ka pēc dažām nedēļām - 18. un 19. februārī - gaidāmajā ES dalībvalstu vadītāju sanāksmē Briselē, Šengenas zona būs svarīgs sarunu temats, lai tās situāciju izvērtētu, taču lielākās diskusijas būs jau tuvāk maijam.
Caurstaigājamā Grieķijas robeža
Par to, ka Šengenas zonas diskusijas ir ārkārtīgi jūtīgas un var ieņemt dažādas toņkārtas, liecina arī fakts, ka sarunu krustugunīs ir nonākusi imigrantu pārpludinātā Grieķija.
Eiropas Komisija (EK) vēl janvārī brīdināja Grieķiju par iespēju piespiedu kārtā to uz brīdi, tā sacīt, izslēgt no Šengenas zonas un atjaunot pasu pārbaudi uz robežām ar citām ES dalībvalstīm, ja Grieķija nenovērsīs dažas "nopietnas nepilnības" savā teritorijā esošās ārējās robežas pārvaldībā. Grieķijas ārējā robeža ir ar Turciju, un migrantu plūsma no Turcijas cauri Grieķijai uz pārējo Eiropu arvien nemitējas.
EK Briselē ir konstatējusi vairākas nepilnības, proti, ka Grieķijā nenotiek pietiekami efektīva un precīza migrantu identifikācija un reģistrācija, pirkstu nospiedumi netiek sistemātiski ievadīti sistēmā, un nepilnīgi pārbauda arī ceļošanas dokumentu autentiskumu un to, vai dati atrodami drošības datubāzēs.
Grieķijas iestādēm šīs nepilnības steidzami jānovērš. Dažu valstu vadītāji ir pat rosinājuši Grieķiju uz laiku izslēgt no Šengenas zonas.
"Pavasaris tuvojas" nozīmē "patvēruma meklētāji nāk"
Kā vērtēt ideju par robežkontroļu atjaunošanu, vēl otrdien debatēja arī EP Strasbūrā. Nīderlandes ārlietu ministrs Berts Kunderss neslēpa bažas par Šengenas ideju, kuru var nosargāt vienīgi stipras ES ārējās robežas.
"Runājot par Šengenas zonas nākotni. Vairākas valstis, sastopoties ar nepieredzēti lielu bēgļu plūsmu pāri ES ārējām robežām, uz laiku ir atjaunojušas robežu kontroles. Tās ir Vācija, Austrija, Dānija, Francija, Zviedrija, kā arī ES neesošā Šengenas zonas valsts – Norvēģija," norādīja Kunderss.
"Šie ierobežojumi, kas ieviesti uz laiku, ir saskaņā ar Šengenas līgumu un tiek īstenoti ārkārtas situācijas dēļ. Migrācijas spiediens nav samazinājies, un Nīderlande kā prezidējošā valsts uzskata, ka iekšējās robežas varēs būt drošas vienīgi tad, kad pienācīgi nostiprinātas būs ārējās. Virkne pasākumu jau ir īstenoti, un prezidentūra ir ļoti stingras apņēmības pilna cīnīties, lai Šengenas sistēma, kas ir Eiropas projekta sirdī un ir viens no Eiropas integrācijas lielākajiem sasniegumiem, būtu nosargāta," saka Nīderlandes ārlietu ministrs.
Tam, ka Šengenas zonai ir jāpaliek neskartai, piekrita vairums EP sesijā runājušo deputātu.
Lielākā daļa ir vienisprātis, ka izeja ir, kārtojot un uzlabojot tās jomas, kas neļautu apturēt brīvo kustību ES iekšienē, piemēram, stiprinot ārējās robežas, uzlabojot kontroles, apmainoties ar slepeno dienestu informāciju, panākot, ka iesaistās valstis, kuras nav ES.
Taču politiķu domas atšķiras par to, kā dalībvalstīm rīkoties ar pašiem bēgļiem un imigrantiem, kuri jau ir ES teritorijā vai arī vēl klauvē pie robežām. Brits Sajeds Kamals no Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas norādīja, ka ES ir jārēķinās, ka ne visas valstis spēj un var uzņemt imigrantus, bet var palīdzēt citādi. "Lai īstermiņa stabilizētu situāciju un pievērstu uzmanību cilvēkiem, kuri tiešām ir bēgļi, mums ir jāvienojas par to, kuras valstis var uzņemt bēgļus un cik daudz. Neko nevajag uzspiest," norādīja Kamals. "Lai tās, kuras nevar uzņemt cilvēkus, palīdz ar naudu, ekipējumu, laivām un personālu, palīdz sargāt robežas, reģistrēt cilvēkus un griezt atpakaļ tos, kam patvērums nepienākas. Bet, protams, šīs valstis arī nedrīkst turēt rokas klēpī salikušas un sagaidīt, kad citas iznesīs visu smagumu," pauda Kamals.
"Pavasaris tuvojas" – ir tas, ko politiķi Briselē uzsver, domājot par migrāciju, kas visu saasinās tikpat spilgti kā sniegs, kas nokusis un atsedzis netīrumus.
Gan eksperti, gan starptautiskās organizācijas brīdina, ka līdz ar labāku laiku bēgļu plūsma palielināsies un līdz ar to gan iekšējo, gan ārējo robežu loma atkal būs uzmanības centrā.
Līdz maijam dalībvalstīm ir jāsaprot, vai ļaut Vācijai, Austrijai un vēl virknei valstu pagarināt uz laiku ieviestās pasu kontroles Šengenas teritorijāun ko tas faktiski nozīmēs Eiropas tik ļoti svarīgajam stūrakmenim.
