Notikumi Ukrainā "jau labu laiku ir ES šahs ar Krieviju". Eiropas Savienība mēģina iegūt lielāku ietekmi, lai nodrošinātu savu austrumrobežu, kamēr Krievija izaicina un vēro. ES ārpolitikas stratēģija nav efektīva, bet pašai Ukrainas opozīcijai šobrīd nav precīza piedāvājuma un reformu plāna, norāda Latvijas Radio raidījums "7 dienas Eiropā".
Latvijas Radio Ārzemju ziņu dienesta vecākais ārzemju ziņu korespondents Uģis Lībietis uzskata, ka ES Ārpolitiskā stratēģija nedarbojas un tā nedarbojas pret visu Austrumvalstu partnerību. "Šī ir ģeopolitiska spēle. Šajā Ukrainas gadījumā ES ir pamatīgi zaudējusi. ES saprotu, ka Ukraina ir tas cīņas lauks, kurā nāksies saskarties ar Krievijas interesēm," norādīja Lībietis.
Pagājušajā nedēļā Briselē tikās Eiropas Savienības un Krievijas pārstāvji, lai risinātu divpusējās un stratēģiskās partnerattiecības starp kaimiņvalstīm, tostarp, ar Ukrainu. Eiropa uzsvēra priekšrocības Austrumu partnerībā, akcentējot stabilāku ekonomikas, institucionālas vides, uzlabota tirgus piekļuves un pastiprinātas tirdzniecības attiecību jautājumus. Eiropas Savienības puse norādīja arī, ka cieši seko notikumu attīstībai Ukrainā un stingri nosoda vardarbību. Un cita starpā norādīja, ka pašreizējais strupceļš būtu veikli jāatrisina.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins smaidot pauda Krievijas pozīciju: "Maskava vēlas būt droša, ka Ukrainai aizdotā nauda atgriezīsies. Lai kādi politiskie spēki neatrastos pie varas Ukrainā, Krievijai svarīgi, kādu ekonomisko politiku tie gatavojas veidot – tas ir principiāls jautājums".
Eiropas Parlamenta Cilvēktiesību komitejas pārstāve Barbara Lohbīlera savukārt atzina, ka Eiropas šaha partija tikusi apspēlēta. "Es domāju, ka Eiropa nenovērtē to, ko Ukrainas valdība patiešām vēlējās panākt. Mēs analizējām situāciju pārāk virspusēji, uzskatot, ka pastāv patiesa interese par asociācijas nolīgumu. Varbūt tas bija naivi," atzina Lohbīlera.
Lībietis skaidro, ka Ukraina ir svarīga Krievijai, Ukraina šobrīd pilda buferzonas starp Eiropu un Krieviju funkcijas. Ukrainai ir nozīmīga loma arī Eiropas kontekstā, kaut vai raugoties no Krievijas piegādātās gāzes vadu aspekta. Tiesa, pēdējo gadu laikā ir izveidoti jauni gāzes vadi, kas nešķērso Ukrainu, tādējādi mazinot Ukrainas nozīmību šajā jautajumā.
Arī daudzi eksperti norāda, ka Eiropas Savienība nav ģeopolitisks spēlētājs, jo runa ir par 28 dalībvalstīm, kurām ir savas intereses, sava politika. Austrumeiropas valstīm šis process ir daudz maz saistošs, kamēr Spānijai, Itālijai, Anglijai nav nekādas intereses par šo reģionu.
Lībietis arī norādīja - ja opozīcija nonāk pie varas, tai nav plāna, kā rīkoties politiski, kādas tad tieši reformas īstenot un pats galvenais – nav piedāvājuma, kā izvest valsti no ekonomiskās krīzes.
Līdzīgi domā arī ASV Džordžijas koledžas un Valsts universitātes pētnieks, vēstures profesors Viliams Rišs, kurš atzīst - šis ir patiesi spēcīgs revolūcijas laiks Ukrainā, un daļa cilvēku ir gatavi kļūt par Eiropas Savienības dalībniekiem, kamēr aizvien vēl ir arī citi, kuriem drošāka šķiet pašreizējā atrašanās vieta un situācija.
Rišs uzskata, ka Ukrainā tautai "ir iespēja pārvarēt Padomju savienības pagātnes rēgus un pēdējo gadu desmitu korupcijas un vardarbības mantojumu". "Diemžēl, tas prasīs daudz laika un būs nepieciešama sabiedrības, politiskās opozīcijas un varas režīma sadarbība. Ja visi trīs nesadarbosies, tad turpināsies vardarbības un konflikta eskalācija un pastāv liela revolūcijas iespējamība. Bet, cerams, tautas un taisnīguma balss beidzot tiks saklausīta," sprieda Rišs.
Ukrainas nākotne lielā mērā ir atkarīga no ukraiņiem pašiem. Jau pirms 10 gadiem viņi aizstāvēja savu demokrātiju un nākotni Oranžās revolūcijas laikā un ir gatavi cīnīties par šīm vērtībām atkal.
