Visvairāk ir cietusi Isikavas prefektūra, kas atrodas uz Honsju salas un, kurā dzīvo vairāk nekā miljons iedzīvotāju. Joprojām daudzviet nav pieejams dzeramais ūdens un traucēti sakari.
Situāciju smagāku padara arī tas, ka mazinās gaisa temperatūra, kas, savukārt, apdraud zem drupām iesprostoto cilvēku likteni. Varas iestādes brīdinājušas arī iespēju robežās lietot sejas maskas un dezinfekcijas līdzekļus, bažās par infekciju izplatīšanos, ja glābšanas darbi un dzīve pagaidu centros ieilgs.
"Basām kājām es atskrēju uz šo skolu, kur bija evakuācijas centrs. Nebija ne ūdens, ne segu, un, protams, auksts. Mana māja ir pilnībā sagrauta. Esmu šeit kopā ar sievu. Runājam ar pārējiem cilvēkiem. Cenšamies cits citu uzmundrināt," stāstīja zemestrīcē cietušais Jasu Kobatake, kurš patvērumu atradis kādā no valstī izveidotajām pagaidu mājvietām.
Vienā no Anamizu pilsētas kopienas zālēm iedzīvotāji saspiedušies uz pagaidu gultām, kas izgatavotas no kartona kastēm. Cilvēki sildās pie krāsnīm un dalās pārdomās par zemestrīci, kurā bojā gāja vismaz 62 cilvēki.
Uz tāfeles patvertnes gaitenī sīki aprakstīts, kādas preces ir pieejamas – tostarp ūdens, piena pulveris, rīsu bumbiņas onigiri, segas un sieviešu higiēnas preces.
Cilvēkiem, kas tur apmetušies, pieejams arī silts ēdiens – zupa un tvaicētas maizītes.
"Es gribu drīz atgriezties mājās, bet man nav ne jausmas, kāda tagad ir situācija uz ceļa, tāpat kā cilvēkiem. To nezina arī tie, kas pārvalda šo vietu," ziņu aģentūrai AFP sacīja 68 gadus vecais Nobuo Takahata, kurš laikā, kad notika zemestrīce, šajā apkaimē bija ieradies no kaimiņu Tojamas reģiona.
Kad sākās zemestrīce, Takahata vadīja automašīnu.
"Pirmais grūdiens bija diezgan neliels, tāpēc es apstājos. Pēc neilga brīža es atkal sāku braukt, bet tad zeme sāka spēcīgi drebēt," viņš pastāstīja ziņu aģentūrai AFP.
Vīrietim izdevies laikus apturēt automašīnu. Ceļu viņa priekšā bija sašķēlusi zemestrīce.
"Ja man būtu mazāk paveicies, es būtu varējis iekrist tajā bedrē uz ceļa un iet bojā," viņš teica.
Nespēdams atgriezties mājās, viņš pirmo nakti pēc katastrofas bija spiests pavadīt automašīnā kopā ar savu stāvoklī esošo sievu un meitu. Tā kā viņi bija atbraukuši no citas pilsētas, viņiem nebija nekādu pārtikas vai ūdens krājumu, un viņiem nācies iztikt, starp trijiem dalot vienu ūdens pudeli. Tas esot bijis grūti, jo visiem esot slāpis dēļ mašīnā ieslēgtā sildītāja.
Pēc dienas visi ieradušies patvertnē.
Citviet Nanao pilsētā pagaidu patvēruma vietā 75 gadus vecā Joko Demura stāstīja, ka tur pagaidām uzturas, jo viņas māja nu ir vienās drupās.
"Es nekad vairs nevarēšu tur atgriezties. Tagad tur nav iespējams dzīvot. Tas mani skumdina, un man māju pietrūks. Es nekad nebiju gaidījusi, ka tā zaudēsim savas mājas, bet mēs neko nevaram darīt," viņa teica.
Visapkārt Noto pussalai Japānas jūras piekrastē ir sagrautas ēkas. Zemes nogruvumu un kritušo koku dēļ ir bojāti autoceļi. Arī mobilie sakari ir traucēti.
Vajimas pilsētā milzīgs ugunsgrēks nopostīja vairākus simtus ēku un apgāzās septiņstāvu ēka.
Suzu pilsētā cunami viļņi krastā izskaloja zvejas laivas.
Trešdien reģionu pāršalca spēcīgs lietus, padarot apstākļus vēl bīstamākus un palielinot papildu zemes nogruvumu risku, pat turpinoties pēcgrūdieniem.
Arī trešdien Japānā skanēja sirēnas, glābšanas dienestu transportlīdzekļiem cenšoties nokļūt pie nelaimē nonākušajiem.
"Mana māja pati par sevi nesabruka, bet iekšpusē viss ir sagāzies," aģentūrai AFP pastāstīja 30 gadus vecā Juko Okuda, kura ieradās kādā citā patversmē Anamizu, kas iekārtota pašvaldības biroja ēkā.
"Aukstums un pārtikas trūkums šobrīd ir manas lielākās bažas," sacīja Okuda, piebilstot, ka viņas četrgadīgajam dēlam ir alerģija pret olām, tāpēc viņš nevar ēst cietušajiem izdalīto pārtiku.
"Tāpēc viņš pamatā pārtiek no uzkodām, ko bijām atveduši no mājām," viņa teica. "Protams, es ceru, ka galu galā atgriezīšos mājās, bet pagaidām es vēlos, lai dzīvošana šeit kļūtu nedaudz ērtāka."
