Brukvudas kapsēta parasti ir pavisam klusa, taču latviešu nodalījumā valdīja rosība. No Londonas un citām apkārtnes pilsētām sabraukušo talcinieku galvenais uzdevums bija sagrābt lapas un savākt nokaltušos krūmu zarus, arī uzlikt ziedus uz tuvinieku kapiem.
Ierastos amata tērpus pret darba drēbēm nomainīja ne tikai mācītājs, bet arī Latvijas vēstniecības darbinieki.
Latvijas vēstniece Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē Ivita Burmistre sacīja, ka talka viņai atgādina bērnību: "Neviens ar varu nebija jāpiespiež, visi tiešām grib nākt un piedalīties šajā jaukajā pasākumā.
Tu sajūti drusciņ varbūt to bērnību, tās latviskās tradīcijas, ar kurām mēs esam uzauguši, ejot un izrādot godu un kopjot savu tuvāko kapus."
Talcinieks Patriks O’Konols pastāstīja, ka britiem kapu kopšana ir sveša: "Viņi varbūt ir gājuši uz kapiem nedēļas nogalēs, kad bija jauni, kad es biju jauns, 60. gados. Taču lielākoties jāsaka, kā ir, – cilvēks nomirst, viņu aprok un viss. Tu zini, ka tādi cilvēki reiz dzīvoja, varbūt kādreiz aizej tur, bet ne tā, kā iet latvieši."
Tikmēr talkas organizatore Paulīne Bjūkonnena norādīja, ka kapu apmeklējumu ietekmējuši arī reiz piedzīvotie plūdi:
"Anglijā kapu kultūra nav izkopta. Cilvēki apbedī savus radiniekus un vairs neiet uz kapiem.
Un tas varbūt ir iespaidojis to, ka tie, kuriem ir pēcteči, viņi nemaz nenāk uz šejieni tik bieži. Bet viens iemesls, kādēļ šeit nenāca vairākus gadus, bija plūdi, viena trešdaļa applūda. Kopš mums ir uzbūvēts mauzolejs kaimiņos, zemes ūdens aiztek citur."
Brukvuda nav vienīgā vieta, kur latviešiem ir savi kapi. Nelieli latviešu nodalījumi ir arī citās Lielbritānijas kapsētās, taču tur regulāra kapu sakopšana nenotiek.
