Aptauja: 70% Krievijas iedzīvotāju atbalstītu Putina lēmumu izbeigt karu Ukrainā

Sabiedriskās domas aptauja, ko ir veicis neatkarīgais "Levadas centrs", atklāja, kāda ir Krievijas iedzīvotāju attieksme pret karu. 70% aptaujāto atbildēja, ka viņi atbalstītu Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, ja viņš nolemtu izbeigt karu. 

Bet, ja Putins nolemtu izbeigt karu ar nosacījumu, ka visas okupētās teritorijas tiktu atdotas Ukrainai, tad viņu atbalstītu tikai 34% respondentu.

Tajā pašā laikā 55% aptaujāto uzskatīja, ka karš ir jāpārtrauc un jāsāk miera sarunas ar Ukrainu, bet 38% atbalstīja kara turpināšanu. 

Tikmēr Ukrainā 616. kara diena ir sākusies ar Krievijas dronu masveida uzbrukumiem ne tikai karadarbības skartajiem Hersonas, Mikolajivas, Luhanskas un Dņipropetrovskas apgabaliem, bet arī tālu no frontes esošajiem Poltavas, Sumu, Vinnicas, Hmeļnickas, Černivcu un Kirovohradas apgabaliem.

Poltavas apgabala Kremenčukas pilsētā ienaidnieka drons trāpīja naftas pārstrādes rūpnīcai. Tā rezultātā izcēlās ugunsgrēks, taču nav ziņu par cietušajiem. Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs informējis, ka aizvadītājā naktī uz Ukrainu tika raidīti 20 Irānas ražotie droni "Šahed" un viena raķete. 

Pretgaisa aizsardzības sistēmām ir izdevies notriekt raķeti un 18 dronus.

Kārtējā nemierīgā nakts ir aizvadīta arī okupētajā Krimas pussalā. Sevastopoles pilsētā šorīt skanēja gaisa trauksme, bet vietējie iedzīvotāji sociālajos tīklos ziņoja, ka pilsētā ir apturēta sabiedriskā transporta kustība. 

Transporta kustība tika apturēta arī uz Krimas tilta, kas atrodas pussalas otrā pusē. Pēc neilga laika Krimas tilts atkal tika atvērts. Pagaidām nav informācija, kāpēc tiltu kārtējo reizi nācās slēgt. 

KONTEKSTS:

2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Plaša ofensīva izgāzās, Ukraina nepadevās, un, saņemot ārvalstu militāro palīdzību, ukraiņu armijai izdevās apturēt iebrucējus un 2022. gada rudenī arī atbrīvot Harkivas apgabalu, atgūt Hersonu, bet 2023. gada vasarā sākās jauns Ukrainas pretuzbrukums.

Pretuzbrukuma gaitu apgrūtina efektīvu uzbrukuma ieroču trūkums, mīnu lauki un Krievijas okupācijas spēku nocietinātās pozīcijas, tomēr Ukrainas armija pamazām virzās uz priekšu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti