Pagājušajās ziemas spēlēs Norvēģija izcīnīja 39 medaļas, kas bija par astoņām vairāk nekā tuvākajiem konkurentiem Vācijai. Vēl par divām medaļām mazāk Phjončhanā bija Kanādai.
Tāpat Norvēgija ir viena no retajām valstīm, kas ziemas spēlēs izcīnījusi vairāk medaļu nekā vasaras spēles. Tādas valstis ir arī Austrija un Lihtenšteina.
„Mūsu vīzija ir – sports visiem. Līdz 12 gadu vecumam tev sportā jāgūst prieks, tādēļ līdz šim vecumam nepievēršam uzmanību uzvarām. Tā vietā koncentrējamies uz to, lai bērni būtu iesaistīti kādā no valsts 11 000 vietējiem sporta klubiem. Šobrīd tajos regulāri darbojas 93% bērnu,” paudis bijušais Norvēģijas Olimpiskās komitejas prezidents Toms Tvedts.
Jauniešiem, kuri izceļas uz pārējo fona, vēlāk paveras durvis uz nākamo līmeni – valsts apmaksātu elites sporta centru, kur tiem pieejami kļūst augstākā līmeņa speciālisti, tehnoloģijas un sporta zinātne.
Lai arī daudz tiek ieguldīts infrastruktūrā, nevarētu teikt, ka sportisti peldētos zelta bedrē.
Pirms četriem gadiem Norvēģijas Olimpiskās komitejas gada budžets bija nedaudz virs 16 miljoniem eiro.
Salīdzinājumam – tas ir tikai aptuveni par četriem miljoniem vairāk nekā šī gada Latvijas Olimpiskās komitejas budžets.
Paši norvēģi apzinās, ka ar šo naudu viņu sportistiem ir par maz.
„Ar finansiālo atbalstu, ko piešķiram sportistiem, viņiem nepietiek, tādēļ jāstrādā. Mums starp olimpiešiem ir galdnieki, santehniķi, skolotāji, studenti,” atklāja Starptautiskās Olimpiskās komitejas locekle, norvēģiete Kristīne Klostere Osena.
Naudas trūkums tiek kompensēts ar atmosfēru komandā, par ko rūpējas nerakstītais “nē idiotiem” likums valsts sporta augstākajā līmenī. To apstiprina arī četras olimpiādes piedzīvojušais kalnu slēpotājs Hjētils Jansru. “Lai būtu labs sportists, tev nav jābūt kretīnam. Mēs savā komandā šādu attieksmi vienkārši nepieļaujam,” viņš teica.
Šī attieksme tiek uzturēti dažādi – piemēram, starpsezonā slēpošanas izlase trenējas vienuviet un piektdienu vakaros kopā ar otrajām pusītēm regulāri dodas arī paballēties.
Nometnēs ārpus valsts esot, sportisti nepaliek 5 zvaigžņu viesnīcās un vienmēr dala istabiņas.
Kā norāda zinātāji, kopējā atmosfēra veidojas tāda, kurā ar sponsoriem bagātākie sportisti palīdz nabadzīgākajiem kolēģiem.
Norvēģijas bagātīgajai medaļu ražai, protams, palīdz viņu ģeogrāfiskais stāvoklis ar ziemās vienmēr pieejamu sniegu. Teiciens “katrs norvēģis piedzimst jau ar slēpēm kājās” nav no pirksta izzīsts – valstī ir marķētas slēpošanas trases gandrīz 30 tūkstošu kilometru garumā.
Tāpat par ļaunu nenāk fakts, ka norvēģu kroņu disciplīnās iespējams tikt pie daudzām medaļām – piemēram, šomēnes Ķīnā tiks sadalīti 36 medaļu komplekti slēpošanā un 33 biatlonā.
2006. gada spēles parādīja, ka uz to vien paļauties nevar, lai tevi sauktu par dominējošu. Turīnas spēlēs Norvēģija piedzīvoja nacionālo traģēdiju – medaļu kopvērtējumā viņus apdzina zviedri. Kopējais noskaņojums bija nepieļaut ko tādu vēlreiz. Tagad norvēģi droši saucami par medaļu pretendentiem arī ātrslidošanā, tramplīnlēkšanā, ziemeļu divcīņā, kalnu slēpošanā, snovbordā un ne tikai.
Tāpat norvēģi necer uz olimpiskajām prēmijām, jo tādu vienkārši nav.
Kā teicis viens no Norvēģijas sporta līderiem – prēmijas padara cilvēkus tādus, kādiem tiem nevajadzētu būt.
Tikmēr Ķīnā, kas vēl tikai iemīl ziemas sportu, nepamanītu neatstāj nevienu triumfa mirkli. Piemēram, spēļu pirmajā dienā Ķīnas šortrekistu cīņai par zeltu uzgavilēja cilvēki Pekinas ielās.
“Šī ir slava, kas pieder Ķīnai. Viņi izcīnīja zelta medaļu Ķīnai. Esmu sajūsmā un laimīgs!” teica pekinietis Čengs Hongvejs.
Savukārt pavadot savus sportistus uz Ķīnu, arī Krievijas prezidents neslēpa, ka no viņiem tiek gaidītas uzvaras! “Lai jums veiksme, veselība un triumfāli sasniegumi 24. ziemas olimpiskajās spēlēs,” teica Vladimirs Putins.
Pēc pirmajām divām sacensību dienām topa pirmo vietu ar zeltu un bronzu ieņem Norvēģija. Divi zelti ir Zviedrijai, kamēr Krievijas Olimpiskās komitejas komandai ir kopumā piecas medaļas – zelts, divi sudrabi un tikpat bronzas.
Pekinas olimpiskās spēlēs Ķīnas galvaspilsētā norisināsies līdz 20. februārim.