ĪSUMĀ:
- Ierobežotās iespējas spēlēt turnīros ietekmēja Samoilova/Šmēdiņa nākotni pludmales volejbolā kā profesijā
- Pirmais Eiropas čempionu zelts – īpašu atmiņu vērts
- Olimpiskās spēles duetam nesušas karjerā lielāko vilšanos
- Duets no pludmales volejbola neatvadās, Jānis Šmēdiņš gan neplāno turpināt klasiskas profesionāļa gaitas
Samoilova un Šmēdiņa tandēmam stāvēšana uz goda pjedestāla bija pašsaprotams uzdevums. Tomēr pēc 11 gadiem, kad mehānisms vairs nav tik sprauns kā agrāk, pieņemts lēmums labāk aiziet pašiem, nekā to liktu darīt kāds cits.
"Šogad mums nopelnītais – divus mēnešus par gāzi un elektrību samaksāt," sarunā ar Latvijas Televīzijas "Sporta studiju" atzina Šmēdiņš. "Tad tu domā, kas skaitās profesionālis. Profesionālis ir tad, kad tu par to saņem kādu atlīdzību."
Tomēr nauda nav noteicošais faktors. Līdzšinējā karjerā katru gadu gandrīz astoņus mēnešus nācās būt prom no mājām. Astoņi ir zīmīgs skaitlis, jo tik daudz gadu Samoilova un Šmēdiņa tēvi Genādijs un Andris arī bija viņu treneri.
Sadarbība nesa ne tikai medaļas, bet arī nežēlīgu režīmu, kura sekas ar gadiem krājušās.
"Man tēvs arī teica, ka nekas, nekādi ģimenes pasākumi tevi nevar apstādināt no treniņa," pastāstīja Aleksandrs Samoilovs. "Vienīgais, tu nevari atnākt, ja ir bēres kādam. Tas ir vienīgais, kad nevari atnākt. Pat savā dzimšanas dienā vai Jaungadā [jātrenējas]."
Starp visiem gūtajiem panākumiem abi visupirms izceļ savu pirmo Eiropas čempionāta zeltu, kas izcīnīts 2015. gadā Klāgenfurtē.
"Eiropas čempionāts tajā pašā 2015. gadā – iepriekšējos divus gadus mēs arī bijām finālā, zaudējām itāļiem un spāņiem. 2013. gadā spāņiem tajā pašā Klāgenfurtē, nākamajā gadā itāļiem pie viņiem," atcerējās Jānis Šmēdiņš. "Ar trešo piegājienu sanāca un diezgan pārliecinoši mēs vinnējām. Neskatoties uz to, ka man bija menisks izoperēts tajā vasarā pusotru mēnesi pirms Eiropas čempionāta. Sanāca izlaist pasaules čempionātu, bet diezgan ātri tiku atpakaļ uz kājām."
Uzņemtais kurss lieliski tika turpināts 2016. gadā, kas izvērtās par tituliem bagātāko sezonu.
Līdz olimpiskajām spēlēm, spēlējot piecu turnīru finālos, četros no tiem bija izcīnīts zelts.
"Medaļa man ir galvā tikai tad, kad man prasa," dokumentālajā filmā "Kreilis un Lauva" 2016. gadā teica Aleksandrs Samoilovs. "Protams, ja man prasa, kādi mērķi ir uz olimpiskajām spēlēm, es atbildu: "Kāds var būt mērķis, ja divus gadus bijām pirmie olimpiskajā reitingā?" Pagājušajā gadā izcīnījām pirmo vietu Eiropas čempionātā. Mērķis var būt tikai viens – visaugstākais."
Rio olimpiskajās spēlēs 19. vieta bija kā nokdauns, bet uz Tokijas olimpiādi Latvijas titulētais duets nespēja ielēkt pēdējā vagonā.
Pārdzīvojums bija tik liels, ka olimpisko nodaļu savā karjeras grāmatā duetam gribas pāršķirt pēc iespējas ātrāk. Abi atzīst, ka ir ļoti impulsīvi, tādēļ tik ilgu kopā būšanu varētu pat uzskatīt par nelielu brīnumu.
"Liels pluss, kāpēc 11 gadus mēs spēlējam kopā, ir tas, ka mēs nekad nepieņēmām emocionālus lēmumus," paskaidroja Aleksandrs Samoilovs. "Varam uzsprāgt, pateikt viens otram kaut ko asāku spēles laikā. Pēc spēles katrs aiziet uz savu pusi, paiet stunda, mēs satiekamies istabas numurā, un viss atkal mierīgi. Ejam ēst? Jā, viss!"
Kas būs tālāk? Šmēdiņš neplāno bumbu likt bēniņos, jo spēlēt vēl gribas, bet tas noteikti nebūšot profesionālā līmenī.
"Paņemt kādu jauno un palīdzēt sakrāt punktus, jo mums tie punkti ir," savus nodomus iezīmēja Jānis Šmēdiņš. "Palīdzēt un atstāt kaut ko aiz mums, ja kādam būs vēlme. Esmu parunājis ar pāris treneriem, jāskatās, kāds jaunais jāievelk un jāievirza uz pareizās takas. Pašlaik potenciāls jaunajiem ir, bet, lai viņi spēlētu ar pieaugušajiem Pro tūrē... [Zemāka līmeņa] "Future" turnīrā ok, bet augstāk pašlaik es neredzu."
Aleksandrs ar brāli Mihailu Samoilovu cer nodrošināt biļeti uz Parīzes olimpiskajām spēlēm, spēlējot Kontinentālajā kausā.
Lai arī Samoilova/Šmēdiņa kopīgi iespēto jaunajiem atlētiem tuvākajos gados pārspēt būs ļoti sarežģīti, atvērts paliek jautājums, cik daudz jaunā paaudze spēs paņemt no līdz šim izcilākā Latvijas pludmales volejbolistu dueta. Ko dot šīm leģendām noteikti ir.
