Starts pie Brīvības pieminekļa, finišs 11. novembra krastmalā pie Prezidenta pils. Plānots, ka maratonā piedalīsies 13–15 tūkstoši dalībnieki, kas ir pretrunā ar noteikumiem par pulcēšanos ne vairāk kā 3000 cilvēkiem. Taču pārkāpumu nebūs – starti notiks dažādos laikos, vienlaikus dodoties distancē ne vairāk kā 2500 cilvēkiem.
Šogad maratons notiks īpašā Latvijas burbulī – ārzemju “tūristu” nebūs, ja vien atskaita dažus elites skrējējus, kuriem Rīgā pašiem savi mērķi. Nebūs telšu, nebūs tribīņu skatītājiem, nebūs koncertu. Un tas viss veselības vārdā.
“Skriešana ir tas, kas neļauj sevi pakļaut vīrusiem un visam pārējam,” “Sporta studijai” atklāja Edgars, kurš maratonu skries pirmo reizi dzīvē. Viņš uzsver, ka skriešana ir pievilcīgs sporta veids – uzvelc botas un dodies skriet, nelauzot galvu par distancēšanās problēmām sporta zālē.
Arī Arta oficiāli maratonu skries pirmo reizi, neoficiāli gan to jau izdarījusi, bet distanci veicot vienatnē. Viņa atklāja, ka maratonam ļoti palīdzējuši sagatavoties virtuālie treniņi, kas turējuši viņu ritmā.
Viena no rekomendācijām ir maratona laikā lietot sejas masku, taču “Sporta studijas” aptaujātie skrējēji norāda, ka, ja arī ņems līdzi masku, skrējiena laikā tā būs kabatā un uzvilks varbūt tikai pēc distances pievarēšanas, jo skriet ar masku esot ļoti grūti.