Normatīvus dalībai pasaules čempionātā izpildīja 12 Latvijas vieglatlēti. Kā pēdējais bija šķēpmetējs Rolands Štrobinders. Taču dīvainību Latvijas vieglatlētikā netrūkst.
Pirmkārt, Latvijas čempionāts tika aizvadīts nedēļu pēc tam, kad varēja kvalificēties dalībai pasaules čempionātā. Būtībā šis turnīrs norisinājās vien ķeksīša pēc.
Latvijas Vieglatlētikas savienības (LVS) ģenerālsekretārs Dmitrijs Miļkevičs LTV norādīja: “Pēdējā brīdī mainījās Latvijas Jauniešu olimpiskās spēles, līdz ar to nācās Latvijas vieglatlētikas čempionātu pārlikt.” Un iepriekšējā LVS vadība izlēma, ka šis būtu īstais laiks. Nākamgad gan LVS plānojot Latvijas čempionātu ielikt laikā, kad vēl ir iespējams pildīt pasaules čempionāta normatīvus.
Pēdējo gadu labākais 400 metru barjerskrējējs Latvijā Jānis Baltušs paziņoja, ka beidz karjeru izlasē. Pieckārtējais Eiropas čempionāta dalībnieks ikdienā strādā bankā. Startējot līmenī nedaudz zem normatīviem, vieglatlētikā nopelnīt nevar. Pats sportists LTV intervijā norāda, ka pat tad, ja viņš būtu izpildījis normatīvus, garantētā valsts maizē jeb Latviajs Olimpiskajā vienībā nebūtu viegli tikt.
Miļkevičs gan LTV norādīja, ka šobrīd esot apmēram 15 atlētu, kurus LVS vēlētos atbalstīt – nodrošinot vismaz kādas stipendijas un iespējas treniņnometnei.
Labā ziņa gan ir tā, ka šogad visu atlētu dalība pasaules čempionātā ir apmaksāta. Nepastāv vairs iepriekš novērotās iestrādnes, kad sportisti uz turnīriem brauca par saviem vai daļēji par saviem līdzekļiem.
