ĪSUMĀ:
- Valters Kreišs bērnībā izmēģināja daudz sporta veidu, sirdī palika kārtslēkšana un skrituļošana
- Sportists sevi raksturo kā atvērtu cilvēku, kam patīk daudz ko izmēģināt, tostarp matu sakārtojumā
- Galvenais kārtslēkšanā – nebaidīties ieskrieties un atrauties no zemes
- Viens no kārtslēcēja mērķiem ir pārspēt sava trenera Mareka Ārenta iespēto
Ilgus gadus vienīgais augsta līmeņa kārtslēcējs Latvijā bija Mareks Ārents, kurš kļuvis par treneri un savas zināšanas nodod jaunajiem censoņiem. Viens no viņiem ir pašlaik labākais Latvijas kārtslēcējs Kreišs, kurš šovasar izcīnīja 4. vietu U-23 Eiropas čempionātā, kā arī laboja vairāk nekā 40 gadu seno Latvijas U-23 rekordu. Sasniegtais personiskais rekords – 5,65 metri – bija krietni vairāk, nekā viņš ar treneri pirms sezonas sākuma plānoja.
Rīgā dzimušais un augušais Kreišs astotajā klasē no Āgenskalna pārcēlās uz Murjāņu Sporta ģimnāziju (MSĢ), kur vispirms specializējās daudzcīņā, bet drīz vien pievērsās tikai kārtslēkšanai. Bērnībā viņš izmēģināja dažādus sporta veidus – basketbolu, florbolu, riteņbraukšanu, ļoti patika slēpošana, kā arī snovbords, bet par mīļāko sporta veidu pēc kārtslēkšanas Valteram kļuva ekstrēmās skrituļslidošanas frīstails, ļaujot izpausties dažādos trikos.
Aizraušanās ar skrituļošanu gan maksāja smagu ceļgala traumu, un pēc operācijas ārsti teikuši, ka sportam būs jāpieliek punkts.
Tomēr Valters nepadevās un kārtslēkšanā turpina ceļu pretim sporta virsotnēm. Palaikam viņš arvien uzkāpj uz skrituļslidām, bet vairs nebrauc ļoti agresīvi.
Valters sevi raksturo kā cilvēku, kas dzīvo šodienā un nav īpaši spītīgs. Mēdzot savu reizi arī palikt pie saviem ieskatiem, kārtslēcējs ļoti ieklausās Ārentā kā pieredzējušā trenerī, kura vadībā progresēja, jau mācoties MSĢ.
"Diezgan atvērts esmu, man patīk izmēģināt dažādas lietas," pastāstīja Kreišs. "Man bija dredi, un tagad sāku ataudzēt matus, lai taisītu jaunus dredus, kas man ļoti patīk. Joprojām mājās stāv vecie dredi, palaikam izvelku ārā un paskatos, jo tomēr ilgi nostaigāju. Šovasar jaunas frizūras izmēģināju, krāsoju matus dažādos veidos, kas arī bija interesanti, tomēr dredi ir man sirsniņā ieķērušies."
Valters nav pieredzējis, ka dredi lēkšanā traucētu, lai gan garumā tie stiepās gandrīz līdz nabai un startējot bija jāsasien astē vai kā citādi jāsavāc. Treneris mudinājis dredus nogriezt, kam vieglatlēts nepiekrita, jo mati inerces dēļ gluži kā pātaga tāpat lidojuši pāri latiņai.
Dzīve uz skrituļslidām arī veicināja Valtera atvērtību brīvam dzīvesstilam. Viņam patīk izcelties ar tetovējumiem, un sportists labāk izvēlas brīvu apģērbu, pat nespējot iedomāties sevi ērti jūtamies smokingā.
Kreišs dzīvē ir izmēģinājis arī lietas, ko pašlaik nevēlas atcerēties, jo sliktajām nodarbēm ir veiksmīgi ticis pāri.
"Šobrīd esmu vislabākajā fiziskajā un mentālajā stadijā, kādā jebkad esmu bijis. Mēģinu vēl augt, attīstīties sportā, vispār dzīvē," uzsvēra 20 gadu vecais kārtslēcējs.
Kreišs vieglatlētikā ir septiņus gadus un uzskata, ka pašlaik pēc vasarā sasniegtā lielā kāpuma ir sportista karjeras vidusceļā. Viņš cer kvalificēties 2024. gada Parīzes olimpiskajām spēlēm un jau ir sācis gatavoties jaunajai sezonai. Valters vienmēr cenšas sevi izlikt ar 100 procentu atdevi un zina, ka spēj lēkt vēl augstāk. Tas arī motivē tiekties pēc augstākiem rezultātiem.
Par galveno kārtslēkšanā Kreišs uzskata atraušanos no zemes.
Tālāk viss lēciens notiekot tik ātri, ka augstums pat paliek nepamanīts, bet lielākās bailes iesācējam var raisīt ieskrējiens un atspēriens, kas ir īpaši svarīgs elements.
"Ja atspēriens ir pāris pēdas par tālu no vajadzīgā standarta, kārts var ielocīties nepareizi un inerce ir pavisam savādāka," uzsvēra Kreišs. "Tad var mest atpakaļ uz celiņu vai tikpat labi iekrist kastē, kas ir visbīstamākais, kas var notikt kārtslēkšanā."
Viens no Kreiša mērķiem ir pārspēt trenera Ārenta iespēto un lēkt 5,80 metrus, kas dotu artavu cīņā par Parīzes olimpisko spēļu ceļazīmi.
Lai startam Parīzē kvalificētos ar vienu lēcienu, tam jābūt vismaz 5,82 metru augstumā, taču iespēja tikt olimpiešu vidū būs arī pēc vietas pasaules rangā, kur punktus var pastāvīgi krāt ar sacensībās sasniegtajiem rezultātiem.
"Tas ir pilnīgi reāli izdarāms. Galvenais ir netraumēties – tas ir numur viens šķērslis," apņēmību kvalificēties olimpiskajām spēlēm pauda Kreišs. "Domāju, ka es to izdarīšu. Pareizāk būtu teikt, ka es to izdarīšu, nevis varbūt."
Līdztekus kārtslēkšanai Kreišs studē Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā, lai savas zināšanas un pieredzi vēlāk varētu nodot tālāk.
