Trenera gaitās Mārupē strādājis speciālists: Pašvaldībā trūkst vēlmes sporta attīstībai

Mārupes novadā savulaik netika izmantotas iespējas jauniešu iesaistīšanā sportā, ko varētu veicināt ar augstākām prasībām sporta dzīves vadītājiem un labu treneru piesaistīšanu. Arī pašlaik situācija nav uzlabojusies, ko apliecina Latvijas Televīzijas (LTV) sižets par vecāku domstarpībām ar pašvaldību par BMX treniņu organizēšanu, LTV pastāstīja Andris Vitauts Kļaviņš, kurš ilgus gadus strādājis par treneri Mārupes pagastā.

Kļaviņš bija volejbola treneris Mārupes sporta centrā (SC) no 2003. līdz 2015. gadam, bet uzskata, ka aiziet no darba bijis spiests Mārupes SC vadītājas Silvijas Bartuševicas nekompetences un neētiskas darbības dēļ, lai gan treneris izaudzinājis 14 Latvijas izlašu dalībnieces, tostarp valstsvienības spēlētājas, izcīnījis Latvijas čempionu titulu jaunietēm un trenējis simtiem mārupiešu.

Mārupes sporta centra treneri gadiem ilgi saņēma ievērojami mazākas algas nekā gadījumā, ja būtu nodibināta sporta skola, uzsvēra Kļaviņš. Viņš saskata, ka vairāku cilvēku atalgojums tika upurēts vienas personas – Bartuševicas – izdevīgumam. Atsaucību neguva arī Kļaviņa ierosinājums halles palīgtelpās izveidot nelielu internātu, kas būtu labs volejbola minicentrs tiem jauniem talantiem, kuri nevēlas doties uz Murjāņu Sporta ģimnāziju.

Neizmantotu iespēju sporta attīstībai reģionos Kļaviņš saskata ieinteresētu un motivētu darbinieku piesaistīšanā, jo

sporta vadībā novados nereti nonāk gadījuma cilvēki, par kuru palikšanu amatā lemj domes deputāti, nevis sporta cilvēki un treneri.

Mārupē vairāku gadu garumā ir izveidojušies grupējumi, kas aizstāvēs grupas dalībniekus viņu interesēs, uzsvēra Kļaviņš. Viņš pieredzējis "arodbiedrības sanāksmi", kur kā biedrutiesā strostēja treneri Kļaviņu, jo viņš neesot savācis no audzēknēm vajadzīgo skaitu fotogrāfiju dokumentiem, ir pielaidis treniņiem Mārupes pagastā nedeklarētus bērnus un pieļāvis citus pārkāpumus.  

Kļaviņš rosina Latvijas Jaunatnes olimpiādē izmainīt līdzšinējo praksi, ka, piemēram, daugavpilietis var pārstāvēt Mārupes novadu un otrādi, jo tas neatspoguļo pašvaldības patieso rūpi par jaunatnes sporta attīstību. Iepriekšējās Latvijas Jaunatnes olimpiādēs ierasta prakse bijusi apzvanīt sporta veidu federācijas, lai komplektētu Mārupes komandas, solot skaistus treniņtērpus un citus labumus. Lai gan Mārupē nav uzcelts peldbaseins, bija jāvervē peldētāji, tāpat arī citi Mārupes krāsu aizstāvētāji, uzsvēra Kļaviņš. Viņš atzīst, ka arī citas pašvaldības darīja tāpat un kādā olimpiādē par Kuldīgas novadu volejbolā cīnījās Murjāņu ģimnāzijas komanda pilnā sastāvā ar treneri priekšgalā, lai gan komandā bija tikai divas kuldīdznieces.

Skeptiski Kļaviņš vērtē Mārupes novada domē par sportu atbildīgās komitejas vadītāja un pašvaldības priekšsēdētāja vietnieka Mārtiņa Bojāra teikto, ka pagastam tiks izstrādāta sporta stratēģijas programma. Kļaviņš pastāstīja, ka pirms dažiem gadiem kāds uzņēmums tādu pētījumu jau izstrādāja un konstatēja, ka ar fiziskām aktivitātēm Mārupē nodarbojas tikai 16% pagasta jauniešu. 

Dokumenti

Vestule_Klavins.odt

Lejuplādēt

8.02 KB

Pēc LTV sižeta par vecāku un pašvaldības domstarpībām BMX treniņu organizēšanā Kļaviņš secina, ka Mārupē nekas nav mainījies, kopš viņš pirms astoņiem gadiem pašvaldībā beidza trenera gaitas. "Ja nekas nemainīsies, tad būs tā, kā saka manis trenētās meitenes: "Šajā pīļu dīķī nekas nemainās, te nav taisnības", " piebilda Kļaviņš. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti