Sadaļas Sadaļas

Sporta ziņas

Latvijas sieviešu basketbola izlase gatavojas spēlei ar Vāciju

Sporta ziņas

EČ atlases turnīrs basketbolā sievietēm. Latvija – Vācija

Ierobežojumi un nosacījumi profesionālajām līgām un turnīriem

Sportista caurlaide dalībai sporta spēļu līgās – līgums un mantiska labuma gūšana

Kopš sākusies ārkārtējā situācija, stājušies spēkā ierobežojumi, kas nosaka sacensību turpināšanu tikai augstākajās līgās, turklāt sportistiem jābūt pilngadīgiem un profesionāļiem. Par nozari atbildīgā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) gan nākusi pretī sporta spēļu federācijām profesionālisma interpretācijā, taču fundamentāla prasība ir ar sportistu noslēgts līgums, kas paredz materiāla labuma gūšanu. 

ĪSUMĀ:

  • Pirmā prasība spēlētāja pielaišanai – līgums, kas var nebūt profesionāļa līgums.
  • Visus turnīrus ārkārtējās situācijas laikā aptur tikai handbolā.
  • Futbola virslīgā varēs spēlēt arī ar amatiera līgumu, ja spēlētājs klubā saņem mantiskus labumus.
  • Arī hokeja virslīgā spēlētāji ir mantiska labuma guvēji, pat ja algu nesaņem.
  • Florbolā vēl lems, vai pašreizējos apstākļos sezonu spēj turpināt.
  • Basketbolā iepauzēs sieviešu līga, Latvijas–Igaunijas līga vīriešiem turpinās, bet bez pārrobežu spēlēm.

Ministru kabineta noteikumi paredz, ka drīkst norisināties komandu sporta spēļu starptautisko un augstāko līgu sporta sacensības, kurās piedalās tikai pilngadīgi profesionāli sportisti. Sporta likuma izpratnē profesionālu sportistu definē kā personu ar darba līgumu, kas nosaka pienākumu sportistam gatavoties un piedalīties sacensībās, atgādināja IZM sporta departamenta direktors Edgars Severs. Viņš atzina, ka sporta klubi attiecības ar sportistiem reti ir sakārtojušas ar darba līgumiem, tādēļ IZM neuzstāj uz tieši šādas vienošanās esamību, bet paģēr līgumu, kas paredz atlīdzību.

Vienīgā federācija, kas paziņojusi par čempionātu apturēšanu līdz ārkārtējās situācijas beigām, ir handbolā.

Latvijas Handbola federācijas sacensību direktors Eduards Žabko paskaidroja, ka vairākiem sieviešu klubiem komandas kodols vai vadošās spēlētājas ir jaunākas par 18 gadiem, tādēļ šīs komandas nevar aizvadīt pilnvērtīgus treniņus un spēles. Virslīgā vīriešiem vairāki klubi samazina vai pat pārtrauc treniņu procesu, jo apzinās, ka dalībnieki ikdienā komunicē ne tikai ar komandas biedriem. Vairākās komandās – HK "Ogre", SK "Latgols Ludza", "MSĢ/LAT2004" – ir arī perspektīvie Latvijas handbola audzēkņi vecumā līdz 18 gadiem. 

IZM šādu soli atbalsta un uzsver, ka slēgt fiktīvus līgumus nebūtu pareizi.

Būtu bezatbildīgi pašreizējos apstākļos sākt masveidā slēgt kaut kādus līgumus, lai formāli atbilstu prasībām,

uzsvēra Severs. Viņš paskaidroja, ka darbību turpina personas, kam sports pēc būtības ir darba pienākums, nevis hobijs vai aktivitāte ārpus pamatdarba. "Tie sporta veidi, klubi un sportisti, kam darbība ir būtībā uz profesionāliem vai pusprofesionāliem pamatiem," ārkārtējā situācijā sacensībām atbilstošās personas uzskaitīja Severs.

Futbola virslīgu bieži dēvē par profesionālāko čempionātu Latvijā, bet arī tajā komandām ar virkni spēlētāju ir amatiera statusa līgumi. 

Latvijā futbolists var būt amatiera vai profesionāla spēlētāja statusā.

Latvijas Futbola federācija (LFF) ar IZM ir panākusi provizorisku vienošanos, ka amatiera statusa futbolisti varēs turpināt dalību virslīgā, bet obligāts nosacījums būs rakstisks līgums, pastāstīja LFF sacensību nodaļas vadītājs Artūrs Saļņikovs. Ja arī līgums neparedz darba algu, tas reglamentē, piemēram, ceļa izdevumu segšanu, naktsmītnes, ēdināšanu, medicīnas pakalpojumus un apdrošināšanu. IZM nosacījums bija, ka amatierim jāparedz līgumā mantiski labumi, lai sportistu pielaistu sacensībām arī ārkārtējās situācijas laikā, piebilda Saļņikovs.

Basketbolā un hokejā augstāko līgu komandām ir līgumi ar spēlētājiem un čempionāti turpināsies.

Hokeja virslīgā dalību iepauzējusi vienīgi HS "Rīga", kur liela daļa spēlētāju ir nepilngadīgi. Pārējās komandas ir gatavas čempionātu turpināt.

Latvijas Hokeja federācijas ģenerālsekretārs Viesturs Koziols nešaubās par spēlētāju līgumu esamību klubos, bet jautājums ir par nosacījumiem, kas tajos iekļauti. "Vai mēs varam paņemt tagad kādu universālu lineālu un sākt mērīt visiem pēc kārtas, cik būs atalgojums par maksu," teica Koziols. "Nebūs tā, es to zinu skaidri un gaiši. Mums jāsaka paldies klubiem, kas iegulda savu naudu, lai spēlētāji vispār varētu spēlēt. Komandu budžets ir 150–300 tūkstoši eiro gadā un ir komandas, kas nevar atļauties maksāt spēlētājiem algu."

Tomēr hokejisti klubos saņem inventāru, tiek ēdināti un viņiem nodrošina treniņu apstākļus, kas ļauj turpināt uzlabot meistarību izvēlētajā sporta veidā. Tādējādi

arī hokeja virslīgā spēlētāji saņem materiālus labumus. 

Baltijas volejbola līgā piedalās četras Latvijas komandas – visas paudušas gatavību turpināt dalību turnīrā. Apliecinājumus par līgumiem iesniegušas trīs komandas, bet to vēl nav paveikusi “Biolars/Jelgava”. Savukārt dāmu čempionātā līgumus apliecinājušas divas komandas – Daugavpils "miLATs" un Rīgas Volejbola skola. Baltijas līgā sievietēm ir pārceltas pārrobežu spēles, jo studentēm spēlēt neļauj viņu augstskolas.

Latvijas Volejbola federācijas (LVF) ģenerālsekretāre Gunta Aizporiete informēja, ka LVF par savu uzdevumu uzskata pārraudzīt klubu iesniegto informāciju par spēlētāju līgumu esamību, bet personiski skraidīt katram pakaļ negrasās, jo tā būtu tikai laika izšķiešana. 

Sarežģītāka situācija ir florbolā, kur lielākajai daļai spēlētāju ir līgumi, bet vairums florbolistu iztiku pelna citā darbā. 

Florbola virslīgā šobrīd spēlē 12 komandas. Tas, ka vienībām ar spēlētājiem jāslēdz līgumi, ticis norādīts jau iepriekš.

Latvijas Florbola savienības (LFS) prezidents Ilvis Pētersons pastāstīja, ka jautājums ar komandām ir apspriests un klubi izvērtēs, vai spētu maksāt spēlētājiem atlīdzību. Pavisam drīz LFS varētu pieņemt lēmumu, vai spēs sezonu turpināt arī ārkārtējās situācijas apstākļos.

Laba situācija ir basketbolā, kur visos klubos ir līgumi ar spēlētājiem, un sportisti saņem atlīdzību arī studentu komandā "Latvijas Universitāte". 

Latvijas Basketbola savienības (LBS) ģenerālsekretārs Kaspars Cipruss paskaidroja, ka arī "Latvijas Universitāte" veic profesionālu darbību, spēlētāji mācās attālināti, bet vienīgais viņu sociālais "burbulis" ikdienā ir basketbola klubā. Latvijas–Igaunijas līgā spēles ar kaimiņvalsts klubiem arvien nenotiks, jo epidemioloģiskā situācija drīzāk pasliktinās, taču savstarpējās pašmāju spēles turpināsies.

Nāksies gan iepauzēt sieviešu līgā, jo LBS vēlas panākt pēc iespējas drošāku vidi, paskaidroja Cipruss. Sievietes daudzās komandās basketbola spēlēšanu apvieno ar darbu ārpus sporta, tādēļ veidojas plašs kontaktu tīkls. "Neko fiktīvu mēs negrasāmies darīt, pielāgojamies un saprotam, ka šobrīd ir neparocīga situācija," teica Cipruss. 

Secinājums ir skaidrs. Ja spēlētājam ar klubu ir līgums un sportists saņem mantisku vai finansiālu atlīdzību, komanda var piedalīties augstākās līgas čempionātā. Ja tā nav – tad nedrīkst. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt