Bez valsts finanšu ieguldījuma Latvijā nākamgad nevarēs notikt pasaules čempionāta posms rallijkrosā un apdraudētas ir arī citas starptautiskas sacensības. Riekstiņš Latvijas Radio pastāstīja, ka sporta organizācijas pieprasījušas 3,4 miljonus eiro, bet budžetā nākamgad plānots atvēlēt 484 000 eiro, turklāt puse šīs summas jau rezervēta pasaules hokeja čempionāta rīkošanas vajadzībām.
Vietējiem rīkotājiem par turpmāko rīcību ir jādod atbilde starptautiskajām sporta veidu federācijām, bet viņiem pašlaik nav informācijas, būs pieejams valsts finansējums vai ne, paskaidroja Riekstiņš. Viņš cer, ka mēneša laikā situācija būs skaidra, jo oktobrī jau paredzēts valsts budžetu nogādāt Saeimā.
“Ir ierasta prakse, ka nozīmīgu sporta sacensību organizētāji līdz pēdējam brīdim nezina, vai valsts atbalstīs konkrēto pasākumu, kāds varētu būt pieejamais finansējums un vai vispār pasākumu varēs sarīkot. Nereti jau laikus ir jāiegādājas sacensību licences vai jāiemaksā dalības nauda, un neziņa par finansējumu var apdraudēt iekļaušanu starptautisko pasākumu kalendārā. Savukārt atgriešanās šajā apritē parasti jau ir daudz sarežģītāka, jo jāpierāda, ka mums var uzticēties un ka tomēr varam sarīkot augsta līmeņa starptautiskas sacensības,” pauda Riekstiņš.
Pašlaik arī nav skaidrs, kā, piemēram, Latvija varēs nākamā gada sākumā nodrošināt starptautisku sacensību norisi Siguldas bobsleja trasē un gatavošanos pasaules hokeja čempionātam Rīgā 2021.gadā, norādīja Riekstiņš.
Sporta apakškomisija vēstulē aicinās Ministru kabinetu un Finanšu ministriju valsts budžetā paredzēt konkrētu finansējumu sportam, ņemot vērā starptautisko sacensību kalendāru, un noteikt kritērijus, pēc kādiem sporta organizācijas varētu pretendēt uz finansējumu sacensību rīkošanai.
