Sadaļas Sadaļas

Nevalstiskās sporta organizācijas lūko labāko ceļu valsts finanšu dalīšanas reformā

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir uzdevusi nevalstiskajām sporta organizācijām savstarpēji vienoties par jauna valsts naudas sadales modeļa izveidi. Ja gada laikā sadrumstalotība nevalstisko sporta organizāciju apvienību līmenī netiks novērsta, IZM no 2023. gada 1. janvāra pilnībā pārņems valsts sporta budžeta līdzekļu un citu sporta pārvaldības funkciju izpildi.

Pagaidām sporta federācijas jautājumu par konsolidāciju ir apspriedušas tikai neformālās sarunās, bet jau izkristalizējies modelis, kam varētu piekrist vairākums. 

Sporta nozarē meklē jaunu valsts finanšu dalīšanas veiduMārtiņš Kļavenieks

IZM parlamentārais sekretārs Sandis Riekstiņš vasarā uzsvēra, ka nevalstiskajām sporta organizācijām, kas saņem IZM finansējumu, tiek dots gads, lai vienotos par konsolidāciju. Ministrija konstatējusi nestabilitāti un neprognozējamību ilgtermiņā, regulārus papildu finansējuma pieprasījumus un līdzekļu pārdales, privātā sektora atbalsta neprognozējamību, kā arī sporta nozares atbalstam paredzētā publiskā finansējuma sadrumstalotību starp dažādām nozaru ministrijām, sazarotu budžeta administrēšanas sistēmu nevalstisko sporta organizāciju līmenī un atsevišķu funkciju un uzdevumu pārklāšanos.

Uzskatāms piemērs ir Latvijas Peldēšanas federācija (LPF), kura valsts finansējumu saņem pa četriem dažādiem kanāliem, bet iespējami ir pat pieci. Federācijas prezidents Aivars Platonovs sarunā Latvijas Radio uzsvēra, ka piešķirtā nauda nav liela, tāpēc nav problēmu ar korektu atskaišu iesniegšanu, kas bijis klupšanas akmens citām federācijām. Viņš gan piekrita, ka šāda situācija nav pieņemama un

ir jābūt vienam naudas piešķīrējam, kas neaprobežotos tikai ar valsts dotā pīrāga gabala sadali.

Platonovam nebūtu lielu iebildumu, ja visu valsts finansējumu sportam sadalītu IZM. Ja finansējumu sadalītu nevalstiska organizācija, pareizs risinājums, Platonova ieskatā, varētu būt naudas grožu nodošana Latvijas Sporta federāciju padomei. LPF prezidents vēlas fundamentālas izmaiņas ar lielu mērķi, lai izvēlētā organizācija ne tikai sadalītu valsts piešķirto naudu, bet, darbojoties pēc biznesa modeļa, spētu piesaistīt finansējumu arī pati. 

Nepilnības Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) darbā, uzraugot federācijām piešķirtās valsts naudas izlietojumu, nesen konstatēja Valsts kontrole. Vairākas federācijas bija iesniegušas identiskas atskaites vairākām organizācijām vai saņēmušas finansējumu dubultā. Nepamatoti iegūtie līdzekļi jau atgriezti Olimpiskajai komitejai.

Latvijas Motosporta federācijas prezidents Mārtiņš Lazdovskis uzskata, ka jāpārņem pozitīvā pieredze, kas darbojas kaimiņvalstīs, piemēram, Igaunijā. Arī Lazdovskis par pareizu uzskatītu risinājumu, kas finansējuma sadalīšanu uzticētu vienai spēcīgai organizācijai, kas apvienotu gan olimpisko, gan neolimpisko sporta veidu federācijas.

Viens no izcilākajiem un populārākajiem sportistiem Latvijā ir Mairis Briedis. Viņa finansējumā līdz šim nav bijis ne centa valsts naudas.

Profesionālais bokss līdzīgi kā profesionālais teniss neiekļaujas noteiktajos valsts finansējuma saņemšanas rāmjos – šo sportistu komandas darbu balsta uz biznesa principiem.

Brieža menedžeris Raimonds Zeps uzskata, ka jaunajam valsts sporta budžeta sadales modelim jābūt kardināli atšķirīgam, lai izvairītos no lobiju ietekmes un naudas sarunāšanas.

Vispirms ir nepieciešama stratēģiska vienošanās un izpratne, kādēļ valsts finansiāli atbalsta sportu, uzsvēra Zeps. Arī prioritāro sporta veidu noteikšanā viņš redz kopīgā sporta finanšu pīrāga dalīšanu un lobiju ietekmes izpausmi. 

"Šī pīrāga dalīšana šādā formā man nešķiet pareiza, un tā būtu pilnībā jāpārstrādā," uzsvēra Zeps.

Ļoti dīvains veidojums ir Nacionālā sporta padome, ko vada premjers.

Tā ir vieta, kur sporta federāciju pārstāvji nereti ierodas ar pieprasījumu plānotiem izdevumiem piešķirt valsts naudu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Visbiežāk pietiek ar pieprasījumu pat bez pamatojuma vai skaidrojuma finanšu izlietojumam.

Latvijas Paralimpiskās komitejas prezidente Daiga Dadzīte arī piekrīt, ka esošā sistēma ir jāmaina. Viņasprāt, izmaiņām jāiet roku rokā ar prioritāšu noteikšanu sportā. Sporta finansēšanas struktūra ir jāmaina un jāsāk ar bērniem un jauniešiem, uzsvēra Dadzīte. Arī labāko sportistu prēmēšanas sistēmā viņa vēlas izmaiņas, lai līdzīgi kā Lietuvā un Igaunijā par medaļām visaugstākā līmeņa sacensībās pienāktos noteikts pabalsts līdz mūža beigām. 

IZM izstrādāto Sporta politikas pamatnostādņu 2021.–2027. gadam projekts paredz sporta nozares finansēšanas pārvaldības un administratīvās pārvaldības modeļa reformu, būtiski samazinot nozarei paredzēto valsts budžeta līdzekļu administrēšanā iesaistīto organizāciju skaitu, kā arī stiprinot atzīto sporta federāciju lomu sporta veidam paredzētās valsts naudas pārvaldībā.

Galvenie valsts naudas dalītāji sporta nozarē šobrīd ir Latvijas Olimpiskā komiteja, Latvijas Sporta federāciju padome, Latvijas Komandu sporta spēļu asociācija, pati IZM, kā arī Nacionālā sporta padome.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt