ĪSUMĀ:
- Sporta likums paredz Latvijas Olimpiskās vienības atbalstu individuālo olimpisko sporta veidu atlētiem
- Izglītības un zinātnes ministrijā pretrunas ar Sporta likumu nesaskata, jo LOV finansējumu joprojām saņem olimpiskie sportisti
- Latvijas Olimpisko vienību vēlas pārveidot no SIA par nodibinājumu - tas varētu nemaksāt uzņēmuma ienākuma nodokli
- Olimpiskās vienības darbībā ieviestas arī strukturālas pārmaiņas
Pērn novembra sākumā izziņoja LOV reorganizāciju un viens no tās mērķiem bija padarīt Olimpisko vienību pieejamu arī labākajiem neolimpisko disciplīnu sportistiem. Īsi pirms Ziemassvētkiem LOV dalībnieku sapulce apstiprināja vienības sastāvus 2021. gadam vasaras sporta veidos, pirmo reizi 12 vietas rezervējot neolimpisko sporta veidu pārstāvjiem. 
Šāds lēmums gan ir pretrunā ar Sporta likumu, kur ir definēts LOV darbības ietvars, paredzot, ka valsts labāko sportistu individuālajos olimpiskajos sporta veidos sagatavošanos dalībai olimpiskajās spēlēs, jaunatnes olimpiādēs un citās starptautiskajās sporta sacensībās nodrošina specializēta sporta organizācija — sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Olimpiskā vienība".
Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) ģenerālsekretārs Kārlis Lejnieks gan uzsaka, ka
likums nav pietiekams arguments, lai neolimpisko sporta veidu pārstāvjus atstātu aiz LOV sliekšņa.
"Skatīties tikai likumā un pateikt - nē, pēc likuma ir tā, un mēs [motokrosistu] Paulu Jonasu neņemsim [LOV] un neaprūpēsim? Nē, man liekas, tas nav pareizais virziens," teica Lejnieks. "Tas ir pirmkārt. Otrkārt, kā uz to skatīsies sabiedrība, ja mēs tā skrupulozi piekasīsimies konkrētajam likuma pantam? Nezinu, kurš tas precīzi ir. Un pateiksim – nē, [bokseris] Mairis Briedis nav pelnījis."
Savukārt Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Sporta departamenta direktors Edgars Severs pretrunas ar Sporta likumu nesaskata, jo pamatdarbības finansējums LOV joprojām ir pieejams olimpiskajiem sportistiem.
"Šeit ir runa par atbalstu medicīnas sektorā un arī pārējos sektoros," LOV atbalstu neolimpiskajiem sportistiem raksturoja Severs. "Sporta likums tiks grozīts un arī tiks noprecizēta Olimpiskās vienības funkcija, bet šis ir pirmais solis, lai novērtētu, vai šīm organizācijām vispār ir interese, jo, piemēram, boksā, es saprotu, nav nemaz tik vienkārši nokomplektēt šo neolimpisko bloku."
Pretenzijas pret šādu interpretāciju varētu izrādīt LOV zemāko sastāvu sportisti, kuru atbalsta apmērs nav pilnvērtīgs.
Lejnieks paskaidroja, ka neolimpiešu aprūpei papildu finansējums no valsts nav pieprasīts.
Neolimpisko sporta veidu pārstāvji pagaidām nevar pretendēt uz ikmēneša maksājumiem jeb algām, kuras no valsts saņem LOV iekļautie olimpisko sporta veidu atlēti.
Severs uzsvēra, ka Sporta likums nav eksperimentu saraksts un tajā iekļauj fundamentālas lietas.
"Par neolimpiskajiem sportistiem esam atrunājuši mūsu līgumattiecībās, kas skar IZM. Šogad mums ir tikai viens līgums par augstas klases sportistu finansējumu ar LOK. Esam nofiksējuši dalībnieku sapulces kopīgu lēmumu, kāds atbalsta apmērs ir katrā pozīcijā. Tālāk jau LOV bija uzdevums komplektēt šo neolimpisko sastāvu," teica Severs.
Novembrī izziņotajā reorganizācijas plānā tika paredzēts mainīt arī LOV juridisko statusu. Šobrīd LOV ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kur kapitāla daļu vairākums pieder LOK, bet mazākums – IZM un Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijai.
LOV kapitāla daļu sadalījums
Plāni paredzēja SIA pārtapšanu par nodibinājumu. Praksē gan grūti iztēloties, kā tas varētu funkcionēt, ņemot vērā pašreizējo regulējumu Biedrību un nodibinājumu likumā. Piemēram, pants par nodibinājuma darbības izbeigšanu dod pilnvaras šādu jautājumu izlemt valdes locekļiem, kas būtu dīvaini organizācijai, kura apsaimnieko valsts budžeta līdzekļus un īsteno valsts sporta politikas mērķus.
Severs atzina, ka
LOV dibinātāji par organizācijas statusu vēl nav lēmuši, taču idejiski virziens tika atbalstīts.
"Tas bija viens no argumentiem, ko es teicu, kāpēc es būtu par to, ka perspektīvā [juridisko statusu] varētu pārveidot - mēs kā ministrija neredzam nepieciešamību turēt kapitāla daļas jeb līdzdarboties privātā kapitālsabiedrībā ar kapitāla daļām, jo šī funkcija, kas ir medicīnas bloks, servisa bloks, īsti nav saistīts ar valsts tiešo līdzdalību kapitālsabiedrībās," paskaidroja Severs.
Iespējams, aizmetņi idejai par nodibinājumu meklējami Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma pantā, pēc kura biedrības un nodibinājumi nemaksā uzņēmuma ienākuma nodokli, ja to dibināšanas atklāts vai slēpts mērķis nav peļņas vai kapitāla pieauguma gūšana to biedriem. 2019.gada janvārī spriedumā to izvērsti skaidroja Augstākās tiesas Senāts. 
LOV skārušas arī strukturālas pārmaiņas. Sportistiem paredzēto finansējumu tagad apsaimnieko federācijas, bet budžeta pieprasījumus valstij veic LOK. Tādējādi ir mazināts starpnieku skaits finansējuma apguvē un palielināta federāciju atbildība. Federācijas atskaitās LOK, bet Olimpiskā komiteja – Izglītības un zinātnes ministrijai.
Aprīļa beigās LOV notiks arī vadības maiņa - Einaru Fogeli vadītāja krēslā nomainīs sporta ārste Līga Cīrule. Fogelis no amata atkāpās pēc pārvēlēšanas Latvijas Sporta federāciju padomes vadītāja amatā.
